Katram bērnam var gadīties dienas, kad negribas draudzēties ar citiem, vai situācijas, kurās bērns dusmojas un uzvedas, pēc pieaugušo domām, neizprotami. Kā sadraudzēties ar citiem bērniem, kuri reizēm liekas kā no citas planētas? Dažas atbildes bērni un vecāki uzzinās, kopā noskatoties animāciju video par Bērnu planētu zemāk.
Ir tikai normāli, ka ikvienam no mums ir dažāda spektra emocijas – sākot no prieka līdz dusmām. Taču, kad agresija, dusmu lēkmes, noteikumu neievērošana vai grūtības kontaktēties ar vienaudžiem kļūst par ikdienu, ir skaidrs, ka bērns signalizē par samilzušu, emocionālu problēmu, ko nedrīkst atstāt pašplūsmā.
Absolūtais vairākums jeb trīs ceturtdaļas četrus līdz deviņus gadu vecu bērnu vecāku Latvijā uzskata, ka bērna uzvedības problēmas ir jārisina ģimenē, liecina maijā veiktā SKDS aptauja.*
Katrs bērns ir pelnījis izaugt drošā vidē, kur viņu saprot, mīl un pieņem, neraugoties uz dzīves nobruģētiem pavērsieniem. Diemžēl tieši drošības un mīlestības trūkums vai, gluži pretēji, pāraprūpe nereti noved pie psiholoģiskām problēmām jau agrā bērnībā. Četru līdz deviņu gadu vecums ir laiks, kad ar bērniem var strādāt visefektīvāk, lai pēc tam pusaudža gados problēmas nenāktos risināt pāraudzināšanas iestādēs.
Lai kā vecākiem gribētos, uzvedības problēmas nepāries pašas no sevis, atgādina kampaņas "Draugi no citas planētas" rīkotāji. Viens no pirmajiem soļiem ceļā uz risinājumu – labāk saprast savu bērnu.
Māciet bērnam izprast un pieņemt savas emocijas!
Ir ļoti būtiski mācīties saprast gan pašu, gan citu cilvēku emocijas – pieņemt tās, apzināties, kādas tās ir, nosaukt vārdos, saprast, kā un kāpēc jūtamies, jo spēja regulēt emocijas ir atslēga uz veiksmīgām attiecībām ikvienā vidē – ģimenē, starp draugiem, skolā, darbā utt. Vecāku uzdevums ir vispirms iemācīties atpazīt un regulēt pašiem savas emocijas, lai ar savu piemēru to iemācītu arī bērniem.
- Nereti pieaugušie uz nepatīkamām bērnu emocijām reaģē, tās apslāpējot, sakot – neraudi, nekliedz, rājot bērnu utt. Bet emocijām ir jāļauj būt! Parādiet bērnam, kā var pārdzīvot un izdzīvot emocijas sociāli pieņemamā veidā, tās neapslāpējot.
- Runājiet par to, kā jūtaties un kas raisa šādas sajūtas.
- Mācieties kopā ar bērniem caur rotaļām: zīmējiet emocijas, sauciet tās vārdā, dalieties stāstos par to, kad un kāpēc esat piedzīvojuši noteiktas emocijas, izspēlējiet tās lomu spēlēs.
Mamma Elita Rubene stāsta, kā runā ar savu bērnu pusaudzi par pašas emocijām: "Šodien man bija smaga diena, liela slodze darbā – vairāki jauni uzdevumi, bija jāizdara daudz dažādu darbiņu, tādēļ es biju satraukusies, vai visu paspēšu izdarīt laikā, pareizi un bez kļūdām. Biju ļoti nobijusies, uztraukusies, jā, un arī nedaudz dusmīga – tādēļ šobrīd varu reaģēt ne tā, kā jūs esat pieraduši vai to gribētu. Un tādēļ, lai nomierinātos un atgūtu dzīvesprieku, es tagad palasīšu, izskriešu aplīti vai padarīšu kaut ko citu (piemēram, nomazgāšu traukus, piekārtošu māju), un, kad būšu "atpakaļ", tad mēs varēsim turpināt mūsu sarunu, spēli vai diskusijas!"
Lai palīdzētu bērnam labāk izprast vecāka emocijas, iesakām kopā noskatīties video animācijas stāstu par vecāku planētu zemāk.
Pārtulkojiet svarīgāko rotaļu valodā!
Rotaļāšanās ir bērnu valoda. Tas ir veids, kā bērns izzina pasauli, mācās sadarbību, apgūst emociju kontroli, nostiprina iegūtās zināšanas un prasmes. Rotaļas palīdz izdzīvot un piedzīvot emocijas. Pats galvenais – tās izkliedē bailes, veido saikni un sniedz lielu prieku, tāpēc tas ir vissvarīgākais rīks, lai veidotu un nostiprinātu saikni ar bērnu jebkurā vecumā.
- Veltiet nedalītu uzmanību savam bērnam vismaz 15 minūtes dienā. Tā var būt rotaļāšanās, kopēja pastaiga ar sarunām dabā, grāmatu lasīšana. Esiet gatavs nolikt malā visas blakuslietas un veltīt bērnam nedalītu uzmanību. Redzēsiet, kā laika gaitā uzlabosies un nostiprināsies jūsu saikne!
- Rotaļu laikā ļaujiet savam bērnam noteikt rotaļu noteikumus un gaitu, uzklausiet viņa domas un vēlmes, esiet blakus.
"Bērnam tiešām pietiek vien ar 10-15 nepastarpināti veltītām minūtēm dienā tikai viņam, lai iemācītos, uztvertu un sajustu to, ko mēs vēlamies sniegt visvairāk – mīlestību un rūpes, kas veicina pastāvību, nevis rada atkarību, attiecības, kurās bērns jūtas novērtēts, saprasts un iedvesmots!" savā pieredzē dalās mamma Elita.
Plānojiet bērna dienas kārtību!
Katram bērnam ir svarīgi justies drošībā, un viens no veidiem, kā vecāki var šo drošību palielināt, izveidot un nostiprināt, ir izveidot bērnam saprotamu, paredzamu dienas plānu un pie tā turēties, cik vien precīzi iespējams. Ja bērns zina, kas viņu sagaida, kādi notikumi sekos, kurp būs jādodas, viņš jau laikus spēs daudz vieglāk pārslēgties uz nākamo darbību vai notikumu, līdz ar to iegūstot drošības sajūtu. Ļoti būtiski, ka vecāki ir līdzās brīžos, kad notiek pāreja no viena dienas notikuma pie nākamā, jo tieši šī pāreja samazina vai pat liek zaudēt kontroli pār emocijām. Vecāku atbalsts, iedrošinājums vai savlaicīgs atgādinājums, ka priekšā pārmaiņas, ir īpaši svarīgs pārejas brīžos.
- Atcerieties, ka ir lietas, kuras bērns var ietekmēt un izvēlēties dienas plānā mainīt, taču ir dienas kārtības pieturpunkti, kurus nosaka vecāki, piemēram, gulētiešanas laiks, bērnudārza, skolas vai pulciņa apmeklējums.
- Ar sākumskolas vecuma bērniem kopā var izstrādāt plānu nedēļai vai mēnesim, apspriežot tuvākajā nākotnē gaidāmos notikumus – tuvojošos svētkus, svarīgos pienākumus, ģimenes kopīgo laiku. Darbojoties un plānojot kopā ar bērnu, jūsu savstarpējās attiecības uzlabosies.
- Dienas plānā ieteicams iekļaut ne tikai galvenos notikumus, bet arī atzīmēt dažādas svarīgas detaļas. Tas palīdzēs ne tikai izveidot dienas struktūru, bet arī atpazīt emocijas, nosaukt tās vārdā, sekot līdzi izdzertā ūdens daudzumam, padomāt par savām vajadzībām un vēlmēm un katru dienu atrast, par ko justies pateicīgam.
Laikus pamaniet, kad vajadzīga profesionāla palīdzība!
Kā liecina aptauja, vidēji katrs piektais vecāks atzīst, ka viņa bērnam ir uzvedības problēmas: 21 procents vecāku novērojuši saviem bērniem biežas dusmu lēkmes, un 18 procenti norāda, ka viņu bērni ir ātri aizkaitināmi un mēdz būt agresīvi. Tomēr vairāk nekā puse (54 procenti) vecāku uzskata, ka tas nav nekas īpašs un ar laiku pāries pats no sevis. 37 procenti domā, ka tas ir normāli, jo bērns vienkārši ir aktīvāks nekā citi bērni. Kopumā tikai katrs ceturtais ir vērsies vai plāno vērsties pēc palīdzības pie profesionāļiem. Tomēr jāpatur prātā, ka ir noteiktas pazīmes, kas liecina – palīdzība vajadzīga nekavējoties.
- Pastāvīga agresija.
- Regulāras dusmu lēkmes.
- Regulāra protestēšana.
- Regulāra noteikumu neievērošana mājās, skolā vai apkārtējā vidē.
- Grūtības kontaktēties ar vienaudžiem un iegūt draugus.
- Problēmas konfliktu risināšanā.
* Aptauju veicis pētījumu centrs SKDS 2022. gada maijā, aptaujājot 350 respondentu, kuriem ir 4–9 gadus veci bērni.
Kampaņas "Draugi no citas planētas" rīkotāji – Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF) kopā ar farmācijas uzņēmumu "Olainfarm".
