Kā pārvarēt pandēmijas radīto trauksmi  (6)

"Mūsu smadzenes pievērš uzmanību satraucošām ziņām un iespējamiem draudiem. Tas nozīmē, ka nereti notiekošo uztveram sliktāk, nekā tas patiesībā ir," skaidro psiholoģe Katrīna Fransena. "Turklāt, mēs ne vienmēr pieņemam labākos lēmumus, ja reaģējam panikas iespaidā." Zinātnieki par vīrusu zina daudz vairāk nekā pirms gada, un nu jau miljoniem cilvēku pasaulē ir vakcinēti. Tomēr koronavīrusa trauksme joprojām var izraisīt stresu un satraukumu veseliem, zemā riska grupas indivīdiem. Holandē veiktā pētījumā atklāja, ka Covid-19 pandēmijas laikā cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav pieredzējuši depresiju vai trauksmi, bija lielāks risks saskarties ar abām šīm saslimšanām. Turklāt, ir parādījies pat jauns termins – koronafobija –, lai aprakstītu ārkārtējas bailes un trauksmes izjūtu ap Covid-19 vīrusu.

Eksperti skaidro – trauksmes pārvaldīšana saistībā ar koronavīrusu nozīmē atzīt savas sajūtas, vienlaikus darot visu iespējamo, lai izvairīto no saskarsmes ar vīrusu. Turpinājumā, iedvesmojoties no "Bustle", esam apkopojuši padomus, kā mazināt trauksmi šajā satraucošajā laikā.

Zināšanās ir spēks – it īpaši, ja runa ir par trauksmi, jo ir viegli baidīties no kaut kā nezināma un nesaprotama. "Izglīto sevi saistībā ar vīrusu un iespējamiem riska faktoriem tev un tavai ģimenei. Pēc tam veic atbilstošus piesardzības pasākumus," stāsta psihoterapeite Heidija Makbaina. "Bailes piesaista mūsu uzmanību, pārdod ziņu virsrakstus (un roku dezinfekcijas līdzekļus), taču tās neļauj mums domāt labākajā veidā," teic Fransena. "Svarīgi ir arī nepārspīlēt ar informācijas daudzumu. Pievērs uzmanību vienam vai diviem uzticamiem avotiem dienā," viņa iesaka. Piemēram, Latvijā vari sekot aktuālajai informācijai SPKC, Veselības Ministrijas vai Pasaules Veselības organizācijas mājaslapās.

Trauksmes simptomi var sagandēt noskaņojumu, miegu, apetīti un citus veselībai svarīgus aspektus. Ir ļoti svarīgi rūpēties par sevi, lai gan emocionāli, gan arī fiziski justos labāk, it īpaši laikā, kad nu jau gadu nākas dzīvot pastāvīgā satraukumā. "Koncentrējies uz sevi – centies būt klātesoša šajā mirklī," mudina Makbaina. "Rūpes par sevi var ietvert vingrinājumus, meditāciju, veselīgu uzturu, labu nakts miegu, nomieronošas aktivitātes un tamlīdzīgi." Ja tev ir ierasts allaž rūpēties par citiem, iespējams, vari domāt, ka gādāt par sevi ir egoistiski, tomēr tās ir pilnīgas muļķības. Ja trauksme kaitē tavai veselībai un dzīves kvalitātei, nevarēsi būt atbalsts citiem.

Iespējams, tāpēc, ka izjūti satraukumu ap koronavīrusu, tev rodas vēlme dalīties informācijā ar sev tuvajiem un mīļajiem, tomēr dažkārt sekas šādai rīcībai var būt negatīvas. "Pirms dalies ar informāciju, padomā, kāpēc to dari," teic psihiatre Kerola Lībermane. "Vai pielej eļļu jau tā valdošajai histērijai vai centies otram sniegt vērtīgus faktus?" Ja atklāj, ka dalīšanās ar daudzajām ziņām nepalīdz tev vai citiem, iespējams, ir vērts apturēt šo procesu.

Kad stresa līmenis sāk augt, to var būt grūti pārvaldīt, tomēr domu sakārtošana var būtiski palīdzēt, atklāj Makbaina. Trauksme, kas saistīta ar koronavīrusu, neatšķiras no cita veida bailēm. "Mēģini novērst uzmanību, kad jūti, ka trauksme saasinās. Piemēram, pievērsies lasīšanai, filmas baudīšanai, plānu veidošanai kopā ar ģimeni vai draugiem un tā tālāk," viņa iesaka. Šie uzmanības novēršanas paņēmieni var palīdzēt tev koncentrēties un iegūt lielāku priekšstatu par konkrēto situāciju un ar to saistītajiem riskiem.

Šobrīd, visticamāk, esi jau pieradusi pie dažādiem ierobežojumiem, ķibelēm, kas saistītas ar masku lietošanu, vai negaidīti atklātiem pozitīviem testiem savā paziņu "burbulī". Tomēr eksperti teic, ka tieši pagātnes pieredze var vēl vairāk palielināt trauksmi. Pētījumā, kuru publicēja 2020. gada decembrī, atklāja, ka trauksmes līmenis sasniedza maksimumu Covid-19 pandēmijas sākumā, tomēr šis līmenis turpināja pakāpeniski paaugstināties arī tad, kad cilvēki sāka pielāgoties jaunajai realitētei.

Pārliecinies, ka tev ir krājumi – pārtika, kuru vari lietot ilgtermiņā, nepieciešamie medikamenti, ja pēkšņi jāievēro karantīna. Protams, mūsdienās itin viss ir viegli iegūstams ar interneta palīdzību, tomēr šāda gatavība var palīdzēt mazināt nenoteiktības sajūtu.

Dažkārt trauksme ir vienkārši jāizdzīvo. "Vari to pat ieplānot – savā grafikā iekļauj laiku, kurā vari pilnībā nodoties savām sajūtām, nevis pretoties tām," uzsver Makbeina. Viņa iesaka uz īsu laiku iestatīt taimeri – mēģini vismaz piecas minūtes sastapties aci pret aci ar savām bailēm un emocijām. "Kad atskan taimeris, centies izprast savas sajūtas vēl dziļāk. Veic ierakstus dienasgrāmatā, parunā ar kādu draugu vai mīļoto, izstāsti, kā jūties," mudina Makbeina. Tam vajadzētu palīdzēt nākotnē, mazinot sajūtas intensitāti.