Prenatālā aprūpe ir aprūpe, ko tu saņem grūtniecības laikā pie savas vecmātes, ginekologa vai ģimenes ārsta. Grūtniecības laikā aprūpes sniedzējs seko līdz tava mazuļa augšanai un attīstībai. Šeit aprakstītas pamata izmeklēšanas metodes, ar ko var noteikt, vai bērniņš attīstās atbilstoši grūtniecības laikam. Bērniņa izvērtēšanā būtiskas ir arī tavas izjūtas.
Pēc 13. grūtniecības nedēļas prenatālās aprūpes speciālists katrā vizītē nosaka tava bērna sirdsdarbību. Arī tu varēsi to sadzirdēt.
Pēc 24. nedēļas tiks mērīts dzemdes augstums ar centimetru lentu – šis ir vienkāršs mērījums, kas norāda, vai auglis aug atbilstoši grūtniecības laikam, un tev paskaidros, izjautās par augļa kustībām – tās tu sāksi just 18.-20. grūtniecības nedēļās un tām jāseko līdz ikdienā. Kustība ir augļa labsajūtas rādītājs. Auglis samazina savu kustību aktivitāti vai nekustas nemaz, ja jūtas slikti. Dodies pie sava ārsta vai uz tuvāko dzemdību nodaļu, lai pārliecinātos, ka auglim nav problēmu, ja samazinās viņa kustību aktivitāte.
Bērniņa orgānu un sistēmu struktūras novērtē ar ultrasonogrāfijas palīdzību. Visām grūtniecēm to veic divas reizes, bet trešo reizi nozīmē pēc vajadzības jeb klīniskām indikācijām.
No iedzimtām augļa attīstības anomālijām nav pasargāts neviens: lielākajai daļai spontāno abortu iemesls ir ģenētiskas anomālijas un visbiežāk tām ir nejaušs raksturs. Iedzimtas anomālijas var būt dažādas: hromosomu skaita anomālijas (piemēram, Dauna sindroma gadījumā ir papildus 21. hromosoma) un strukturālas anomālijas (piemēram, aukslēju šķeltne, sirdskaites, nervu caurulītes un centrālās nervu sistēmas defekti). Iedzimtu attīstības anomāliju rašanos nosaka dažādi riska faktori: tā, piemēram, ja tavs vecums ir lielāks par 35 gadiem, pastāv lielāka iespēja hromosomu anomālijām, ja esi pakļauta teratogēnu faktoru ietekmei grūtniecības laikā, risks paaugstinās.
Teratogēni ir eksogēni faktori, kas, iedarbojoties uz bērniņu grūtniecības laikā, var izsaukt viņa bojā eju, iedzimtas attīstības anomālijas vai centrālās nervu sistēmas traucējumus piedzimstot. Tie var būt medikamenti un ķīmiskas vielas, dažādas infekcijas, kā arī fizikālie faktori. Tāpēc būtiski ir ievēro visus piesardzības pasākumus un izvairīties no jebkādu novēršamu faktoru iedarbības grūtniecības laikā (medikamenti un ķīmiskas vielas, starojums, karstums, infekcijas).
Ar prenatālo diagnostiku saprot augļa attīstības anomāliju noteikšanu grūtniecības laikā. Prenatālai diagnostikai pielieto tādas metodes kā ultraskaņas skenēšanu, dažādu bioķīmisko marķieru noteikšana mātes asinīs vai augļūdeņos, arī tādas invazīvas diagnostikas metodes kā horija bārkstiņu biopsija un amniocentēze. Dažas no prenatālās diagnostikas metodēm ir nekaitīgas (ultrasonogrāfija), bet invazīvās ir saistītas ar zināmu risku un tāpēc tās izdara tikai pēc noteiktām indikācijām.
Vīrieši kā izmirstoša suga 
