Šie cilvēki mums ir vistuvākie, pat ģenētiskā uzbūve mums ir līdzīga, un neviens mūs nepazīst tik labi kā viņi. No kurienes tad rodas brāļu un māsu naids? Tas sākas jau agrīnā bērnībā, strīdoties par to, kuram skaistāka lelle un kuram labāks velosipēds. Taču vēlāk šī sāncensība izbeidzas? Nebūt nē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Brāļu un māsu sāncensība tik daudzās ģimenēs rada saspīlējumus, strīdus un, dažos ekstrēmos gadījumos, par ģimeņu karus. Sacensība par labāki lelli un velosipēdu pāraug konkurencē par labāko liecību, tīrāko istabu, jaukāko draugu vai draudzeni, labāko darbu, labāko vīru vai sievu. Vēlāk sāncensības loks paplašinās. Kuras māsas vīram ir labāks darbs, kuras bērnam skolā ir labākas sekmes - tas viss ir absolūti smieklīgi. Taču vai no tā ir iespējams izvairīties? Grūts jautājums. Un kā brāļu un māsu sāncensība ietekmē to, kāds cilvēks ir kā pieaugušais?

Lai gan cilvēki parasti tam nepievērš īpašu uzmanību, šīs sāncensības ietekme var būt visai nopietna. Daudziem cilvēkiem, kam ir pašnovērtējuma un pašapziņas problēmas, šo problēmu saknes meklējamas bērnībā un attiecībās ar pārējiem ģimenes locekļiem. Ja bērns juties nevērtīgāks un sliktāks par brāli vai māsu, tad šī mazvērtības sajūta cilvēku var pavadīt visu turpmāko dzīvi. Ja bērns cietis no brāļu vai māsu agresivitātes, tad vēlāk skolā vai darbā šis cilvēks pats var izrādīt nevajadzīgu agresivitāti.

Ar ko tas viss sākas? Tāpat kā iepazīstoties ar cilvēkiem, mēs tūlīt sajūtam, vai attiecības veidosies harmoniskas vai nē, tāpat tas notiek arī ar bērniem. Taču lielākajā daļā gadījumu problēmu rašanos veicina cilvēki, kas par bērniem ir atbildīgi - vecāki.

Vecāki bieži vien sūdzas, ka viņu bērni ir nesaticīgi. Bieži izskan tādas sūdzības kā "Jānītis man ir tik agresīvs, bet Lienīte tik mīļa meitenīte. Es to vienkārši nesaprotu!" Lai gan tas ir ļoti grūti, taču arī būtiski svarīgi, lai vecāki nekad nesalīdzinātu bērnus savā starpā. Nekad! Pieaudzis cilvēks, kas bērnībā pārdzīvojis attiecību problēmas ar brāļiem vai māsām, vienmēr atcerēsies šo sajūtu, ka tevi, salīdzinot ar kādu citu, atzīst par sliktāku. Ikviens bērns ir individualitāte ar saviem plusiem un mīnusiem. Tāpēc bērni ir jāvērtē katrs atsevišķi, nesalīdzinot viņus vienu ar otru.

Ja esi pieaugusi sieviete, kurai bērnībā bijušas problēmas ar brāļiem vai māsām, tad šīs traumas izlīdzināšanai būs nepieciešams vairāk pūļu. Taču to izdarīt ir iespējams. Izrunā šīs problēmas ar vecākiem (bez māsu vai brāļu klātbūtnes) un pasaki viņiem, ko izjūti. Lielākajā daļā gadījumu vienkārša saruna pilnībā izmainīs tavas domas, un izrādīsies, ka vecāku acīs tu esi gudra, asprātīga, jauka un skaista.

Ieteicams izrunāties ar brāļiem un māsām. Izskaidro viņiem, kā tu juties bērnībā un kā jūties tagad, un lūdz viņus izvērtēt šo situāciju. Parasti šādās sarunās tiek atrisināti daudzi sasāpējuši pārpratumi. Un vienmēr atceries, ka ideālas ģimenes sastopamas tikai televīzijas ekrānos.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form