Kā vecākiem nenokļūt Lielbritānijas sociālo dienestu redzeslokā  (8)

Kā žurnālistiem stāstīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), izstrādātās vadlīnijas ir preventīva metode, tomēr, lai cīnītos ar sekām, nepieciešama juridiska palīdzība. TM plāno aprīlī valdībā iesniegt pārskatu, kā palīdzēt tām ģimenēm, kuras jau nokļuvušas Lielbritānijas sociālo dienestu redzeslokā un kurām tagad tiesiskā palīdzība jāmeklē Latvijā. Rasnačs arī piebilda, ka vadlīniju uzlabošana neapstāsies, jo pastāv iespēja, ka mainās gan likumi, gan attiecīgās valsts tradīcijas. Tāpat vadlīniju pilnveidošanā plānots iesaistīt ne tikai Lielbritānijas vēstnieci, bet arī vēstniekus no citām valstīm, piemēram, Vācijas un Norvēģijas.

Savukārt, kā norādīja Lielbritānijas vēstniece Latvijā Sāra Kaulija, Lielbritānijas sociālie dienesti ir paredzēti, lai palīdzētu bērniem. Viņa uzsvēra, ka sociālo dienestu mērķis nav izņemt bērnu no ģimenes, tomēr, ja attiecīgajā brīdī tas tiek uzskatīts par labāko risinājumu, tad dienests to rekomendē tiesai.

Vēstniece arī norādīja, ka Lielbritānijā likumi paredz, ka vislabāk bērnam ir dzīvot ar saviem vecākiem, tāpēc tiek meklētas iespējas, kā situāciju ģimenē uzlabot, lai tas tā arī notiktu. Tāpat viņa atzinīgi vērtēja centienus cilvēkiem skaidrot atšķirības starp Latvijā un Lielbritānijā pastāvošajiem likumiem un normām attiecībā uz bērniem.

Kā piebilda TM Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra, lai situāciju uzlabotu, vecākiem ar Lielbritānijas sociālajiem dienestiem ir jāsadarbojas. Tomēr ir gadījumi, kad tā vietā, lai labotos, vecāki izvēlas "uzbrukt" sociālajam dienestam un meklē kļūdas tā darbībā.

Viņš arī pastāstīja, ka šogad bijuši astoņi gadījumi, kad Lielbritānijā no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm izņemti bērni. Tomēr lielākoties bērni pēc izņemšanas no ģimenes atgriežas pie saviem vecākiem vai arī tiek nodoti savu radinieku aprūpē. Adopcijai bērni tiek nodoti reti, beidzamo piecu gadu laikā bijuši pieci šādi gadījumi.

Tomēr ir bijuši arī gadījumi, kad vecāki, lai izvairītos no Lielbritānijas sociālajiem dienestiem, atgriežas uz dzīvi Latvijā. Tomēr Lielbritānijas sociālie dienesti par to ziņo Latvijai un tālākā darbība seko tik un tā.

Kā liecina TM statistika, tieši ar Lielbritāniju notiek visaktīvākā sadarbība. Pērn no 123 sadarbības lietām ar ārvalstu attiecīgajām institūcijām 80 bijušas tieši ar Lielbritānijas institūcijām.

Sagatavotās vadlīnijas paredz, ka, piemēram, ierodoties Lielbritānijā, vecākiem jābūt gataviem noteikt bērna vajadzības kā prioritāti. Tāpat tiek ieteikts nodrošināt noteiktu dienas ritmu, ieradumus un stabilu aprūpi, kā arī nodrošināt bērna veselības un attīstības vajadzības.

Tāpat vecāki tiek brīdināti, ka Lielbritānijā bērnu uz kādu brīdi vienu drīkst atstāt tikai no 12 gadu vecuma, bet pa nakti bērnu drīkst atstāt tikai no 16 gadu vecuma. Bargi tiek sodīti tie vecāki, kuri pieķerti bērnu pieskatām alkohola reibumā.

Savukārt, ja policija konstatē, ka bērns bijis atstāts viens veidā, kas varēja radīt ciešanas vai kaitējumu veselībai, vecākiem par to iestājas kriminālatbildība.

Tāpat vadlīnijās tiek skaidrots, ka Lielbritānijā ir aizliegts bērnu fiziski sodīt vai izmantot bērna pašcieņu pazemojošas audzināšanas metodes. Vecāki tiek aicināti izvēlēties citas audzināšanas metodes.

Vadlīnijās arī uzsvērts, ka gadījumā, ja ģimene nonākusi sociālo dienestu redzeslokā, ir svarīgi sadarboties ar dienesta pārstāvjiem. Tāpat vadlīnijās atrodama kontaktinformācija, kur vērsties, ja bērns ievietots audžuģimenē un uzsākta tiesvedība par turpmāko aprūpi.