Foto: Ehsan Namavar

Kad bērniņš ir iemācījies rāpot un staigāt, un jau kādu laiku saka mamma un tete, mēs ar nepacietību gaidām, kad ar viņu varēsim sarunāties jau nopietnāk. Valodas attīstība lielā mērā atvieglo vecāku un bērnu attiecības, jo mazais var skaidri pateikt, ko grib un ko negrib, tāpēc ir vieglāk izvairīties no dažādiem savstarpējiem pārpratumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tiesa gan, gaidot, kad bērns beidzot sāks runāt, mēs ne vienmēr rēķināmies ar to, ka valodas attīstībai līdzi nāk arī pretī runāšana.

Gan valodai, gan komunikācijas spējām ir ļoti liela, pat izšķiroša nozīme cilvēka dzīvē. Valodu mēs lietojam, lai sazinātos ar citiem, lai noskaidrotu lietas, paustu savas emocijas, lai pateiktu, ka mīlam kādu, un lai risinātu problēmas. Valodas attīstība ir ļoti svarīga, lai nākotnē bērns varētu sekmīgi mācīties, kontaktēties ar vienaudžiem un galu galā – veidot veiksmīgas attiecības arī ar mums – vecākiem!

Valodas un komunikācijas attīstība

Foto: Ehsan Namavar

Valoda intensīvi attīstās pirmajos sešos bērna dzīves gados. Tā kā sākumā mazais runāt neprot, viņš mums pavēsta par savām vajadzībām raudot. Pirmā pusgada laikā bēbītis iemācās veidot dažādas skaņas, un, atkarībā no vecāku reakcijas, viņš sāk saprast – ja es raudāšu tā, tad māmiņa man piedāvās pienu, bet, ja īdēšu, tētis mani pašūpos uz rokām, kamēr iemigšu. Pirmie seši mēneši ir arī laiks, kad zīdainis iemācās lallināt un izteikt patskaņus, atdarinot dzirdētas skaņas vai radot tās pats.

Pēc gada vecuma bērns parasti jau spēj pateikt vienkāršus vārdus, kuri visbiežāk ir saistīti ar darbībām, ko mēs ikdienā kopā veicam. Reizēm, mācoties pirmos vārdus, bērniņš apgūtajā vārdā dēvē visas līdzīgās lietas, piemēram, par sulu saucot ikvienu šķidrumu, kas atrodas pudelē. Bērniņš vēlas pienu, bet saka – sula. Tad vecākiem jārosina bērnu pacensties, sakot – jā, es redzu, ka tu gribi pienu! Tā mēs paplašinām bērna vārdu krājumu un iemācām jaunus jēdzienus, liekot saprast, ka ne viss, kas atrodas pudelē, ir sula.

Četru, piecu gadu vecumā tiek uzskatīts, ka bērnam būtu jārunā pareizos teikumos, izmantojot pareizas gramatiskās formas. Tomēr vecuma posmi nav kā akmenī iekalti. Vienmēr jāatceras, ka ikviens bērns ir unikāls, un bērna attīstībā divu, trīs mēnešu nobīde, ja bērns divu gadu vecumā vēl neveido teikumus, nav iemesls lielai trauksmei un domām, ka ar bērnu kaut kas nav kārtībā.

Tas, kā un cik ātri bērns sāks runāt, lielā mērā ir atkarīgs no ģimenes un cilvēkiem, ar kuriem mazais kopā pavada daudz laika. Ja bērniņš bieži kontaktējas ar vienaudžiem, viņam ir daudz stimulu attīstīt valodiņu, savukārt, ja mazais ir lēns un noslēgts, turklāt reti tiekas ar citiem bērniem, viņa valoda varētu attīstīties lēnāk. Bērni ir ļoti dažādi – viens iemācās runāt ātrāk, otrs – vēlāk, cits uzreiz sāk runāt teikumos…

Turklāt valodas attīstība ir atkarīga no bērna temperamenta, īpaši, aktivitātes līmeņa. Tomēr, ja divu gadu vecumā bērns neveido nevienu vārdiņu, viņš izrunā tikai patskaņus, bet līdzskaņus tiem klāt neliek, noteikti jāpārbauda bērniņa dzirde un jādodas uz konsultāciju pie logopēda, kā arī rūpīgi jāpavēro sevi no malas – vai mēs ar bērnu pietiekami daudz sarunājamies?

Vecāku loma

Vecāku loma valodas un komunikācijas attīstībā, tāpat kā citās bērnu audzināšanas jomās, ir ļoti būtiska. Lai bērns iemācītos runāt un komunicēt, mums viņam jārāda pozitīvs piemērs. Reizēm, protams, var šķist jocīgi komentēt katru savu darbību, pārģērbjot zīdainīti, taču kā gan citādi bērns iemācīsies – kur ir roka, kur – kāja un kas tas ir – iet ārā?! Taču, sarunājoties ar mazo, svarīgi ir atcerēties – runāt lēni un vienkārši, lai bērniņš teikto spēj uztvert, saprast, iegaumēt un ar laiku arī atkārtot.

Kad pieaugušie ar kādu sarunājas, viņiem ļoti svarīgs ir acu kontakts, un bērniem ir tieši tāpat. Iedomājieties, kā ir runāt ar kādu, kas ir divas vai trīs reizes garāks un skatās uz tevi no augšas! Tāpēc, sarunājoties ar bērnu, būtiski ir atrasties vienā līmenī ar viņu, piemēram, notupjoties vai apsēžoties blakus. Ja ar bērnu paredzama nopietnāka saruna vai valodiņas apgūšanas stunda, bet mazais ir tāds, kam grūti ilgstoši koncentrēties vienai lietai, jāseko, lai telpā nav stimulu, kas varētu novērst bērna uzmanību, piemēram, ieslēgts televizors, radio vai dators.

Valoda un personība

Foto: Ehsan Namavar

Lai mazais varētu izaugt par laimīgu un emocionāli veselu cilvēku, viņam ir jāiemācās atpazīt un nosaukt savas jūtas, kas pieaugušajiem jāmāca bērnam jau pavisam agrā vecumā.

Tās ir ārkārtīgi vienkāršas lietas, nosaucot emocijas, kas ir ap mums! Piemēram, Jānītis ir sadusmojies, mašīnas lido pa gaisu un viss, kas pieaugušajam ir jādara - jāpasaka: jā, es redzu, ka tu esi dusmīgs. Jo visas nopietnās attiecību problēmas pieaugušo dzīvē veidojas tad, ja viņi nespēj nosaukt savas emocijas vārdos un nespēj pateikt, kā viņi jūtas.

Kā veicināt bērna valodas un komunikācijas spējas

Foto: Ehsan Namavar

Gan valodas un komunikācijas spēju attīstībā, gan citās bērnu audzināšanas lietās pats svarīgākais ir pacietība un laiks. Reizēm ir nogurdinoši vairākas reizes lasīt mazajam priekšā vienu un to pašu grāmatu vai stāstīt vienu un to pašu pasaku, taču jāatceras, ka tad, kad attīstās bērna valodiņa, mazajam mācīšanās vislabāk padodas ar labi pazīstamām lietām un iemīļotiem grāmatu varoņiem.

Tāpat vakarā pēc darba, kad mācas virsū nogurums, reizēm šķiet tik vilinoši nosēdināt mazo pie televizora vai datora, lai atpūstos mierā un klusumā, taču, ja ir vēlme palīdzēt bērnam attīstīt valodas un komunikācijas spējas, ir ļoti svarīgi sarunāties ar mazo, pārrunāt, kā šodien gājis viņam un kā – pieaugušajiem. Ir svarīgi jautāt bērnam un lūgt viņam atbildēt pat tad, kad mazais vēl neprot runāt. Turklāt valodas attīstībai lieliski noder rotaļas, kas nodarbina mazos pirkstiņus, un kuru laikā aktīvi var nodarboties ar bērniņu.

Bērna komunikācijas spēju attīstībā liela nozīme ir dažādiem pasākumiem, kuros mazais mācās kontaktēties ar citiem. Taču bērni, tāpat kā pieaugušie, ir ļoti dažādi. Vienam patīk lielas ballītes, troksnis un jautrība, kamēr otrs daudz omulīgāk jūtas klusā, pāris draugu kompānijā. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pasākumus, kas piemēroti mazajam. Ja viņam ir grūtības iejusties pasākumos, kuros ir daudz bērnu, tad sākumā labāk izvēlēties tādus, kur vienaudžu pulks ir mazāks un ciešāks, pēc kāda laika atkal mēģinot apmeklēt kādu lielāku ballīti.

Kāpēc bērns nedzird vecāku nedrīkst?

Bieži vien, kad bērns sāk kustēties, viņš var izdarīt lietas, kas apdraud viņu vai citus, vecāki saka norādījumus ar ne, un tad mammas saka, ka bērns neklausa, un ka nedzird viņu teikto. Pētījumi liecina, ka vairākkārt dzirdot vārdus ar priedēkli ne, bērni to vienā brīdī patiešām pārstāj dzirdēt, tāpēc, ja mamma saka, lai mazais nelēkā pa gultu, viņš dzird – lēkā pa gultu!

Tāpēc, ja vēlamies panākt, lai bērns klausītu, aizliegumu jāiemācās pateikt citā formā vai jāierosina mazajam veikt to pašu lietu tikai – pieaugušajiem pieņemamā veidā. Ja māmiņa vēlas, lai mazais delveris vairs nelēkātu pa gultu, frāzes "Nelec pa gultu!" vietā viņa var teikt "Pārstāj, lūdzu!" vai "Beidz!". Turklāt viņa var ierosināt bērniņam: "Kā būtu, ja tu tagad aizietu palēkāt pa dārzu vai batutu?" To ne vienmēr ir viegli atcerēties brīžos, kad mazais dara to, kas nav atļauts, taču šī metode patiešām darbojas, turklāt šādi izdodas arī izvairīties no konflikta ar bērnu.

Un ir vēl otra formuliņa, kur tu jāmaina uz es un man. Kad bērns nokaitina, tad vecāki parasti saka tu – tu atkal apgāzi, paņēmi, nenoliki vietā. Tu! Tu! Tu! Tas ir apsūdzoši un bērnus kaitina, bet varētu darīt un teikt tā: es redzu, ka tu dari to un to, vai es gribētu, lai tu šajā brīdī darītu to un šito (akcentu liekot uz sevi, nevis uz bērnu) vai es domāju, ka mums šo spēli tagad vajadzētu pārtraukt. Nevis – tu atkal lauz mantas, bet es redzu, ka tev šī mašīna ir galīgi apnikusi, liksim viņu atpakaļ plauktā un paskaties, cik šeit ir forši kluči!

Arī šī shēma labi darbojas, jo ir radoša un ļauj izvairīties no konflikta ar bērnu.

Bērna audzināšana būtībā ir dažādu viltību pārzināšana, jo nepārtraukti jāmēģina bērnu pārsteigt un uzminēt viņa tālāko rīcību. Vecākiem, nenoliedzami, ģimenē ir lielāka teikšana, taču viltīgi vecāki ar valodas un komunikācijas palīdzību panāk, ka bērns pats izvēlas pārtraukt nepieņemamo uzvedību, turklāt dara to ar pārliecību, ka viņš pats to ir izvēlējies.

Atbalsta Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Raidījumā "Māmiņu klubs" (TV3, svētdienās, plkst. 8:30) ir skatāmas sērijas par bērnu emocionālo audzināšanu, kurās vecāki uzzina daudz vērtīgu lietu, lai labāk izprastu savus mazo un nodibinātu pēc iespējas veiksmīgākas attiecības ar viņiem. Kopumā 10 sērijas vecākiem palīdzēs izprast bērna attīstību un temperamentu, drošas piesaistes nozīmi, rotaļu un valodas nozīmi bērna attīstībā, kā arī sniegs padomus tik sarežģītajā bērnu disciplinēšanas jomā un citās ar audzināšanu saistītās lietās.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form