Foto: Celiece Aurea

Mīļo draudzenīt! Kā es priecājos, ka esi mani atcerējusies! Mani, protams, nedaudz mulsina tas, ka vēlies pie manis vērsties kā pie profesionāļa, bet centīšos Tev atbildēt gan kā draudzene, gan kā psihologs, cik vien labi iespējams.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Es ļoti priecājos, ka esi laimīga kopā ar Ralfu un sākusi nopietni domāt par bērniņu. Tu jautā, vai nav par ātru. Atbildēšu Tev tā - cilvēku attiecības, tāpat kā katra atsevišķa cilvēka dzīve, sākas ar ieņemšanu (attiecīgi - ar satikšanos), turpinās ar grūtniecību (iemīlēšanās), piedzimšanu (kāzas vai kopdzīves uzsākšana) un attīstību. Un tu jau zini, mēs vienmēr esam nedaudz par Tevi zobojušās, ka Tava dzīve rit kā no grāmatas. Atceries, 10 mēnešus pēc iepazīšanās ar Ralfu jūs sākāt dzīvot kopā!

Vidēji rēķinot, iemīlēšanās periods ir 9 – 12 mēneši, kas parasti beidzas, vai nu kā jums, ar tālāku attiecību veidošanos un kāzām, vai arī izjūk. Ģimenes attiecības dala dažādi, bet es gribu uzrakstīt par tādu iedalījumu, kas vislabāk atspoguļo to laiku, kad bērniņu vajag ieņemt un kad no tā labāk izvairīties.

Pirmā stadija ir tā, kuru Tu jau esi piedzīvojusi – tā ir pirmslaulību vai man labāk gribētos to nosaukt par iemīlēšanās stadiju. Tad cilvēki viens uz otru skatās kā uz brīnumu un neredz trūkumus, izjūt eiforiju, mīlestība kļūst par virsvērtību un ne tikai platoniskā, bet arī seksuālā ziņā, pārējais kļūst stipri mazsvarīgs. Šī ir attiecību iznēsāšana, kas var beigties, ja tā var izteikties, ar “spontāno abortu” jeb attiecību pārtraukumu vai, kā Tavā gadījumā, ar kopdzīvi un kāzām. Šīs stadijas beigās iemīlējušies sāk kritiskāk viens uz otru skatīties un reāli izvērtēt saderību.

Es Tev rakstu par ideālo variantu, jo, protams, katrā stadijā būs dažādas variācijas un iespējas, kā vēl var attiecības attīstīties, bet vienā vēstulē to visu uzrakstīt nevar. Piemēram, ne jau visas attiecības vai nu pārtrūkst, vai turpinās kopdzīvē. Var gadīties, ka viens no partneriem jau labu laiku ir “nolaidies uz zemes”, bet otrs ir iemīlējies tā pa īstam un negrib atkāpties. Bet tas nu šoreiz nav manas vēstules temats.

Pati saproti, ka bērniņu ieņemt šajā attiecību stadijā nav prātīgi. Kaut gan bieži vien tas tā notiek. Neplānota grūtniecība ir kā attiecību katalizators - vai nu ātri jāprecas, tādējādi nonākot nākamajā stadijā bez loģiskās lietu secības, vai arī partneris nobīsies un aizbēgs, vai grūtniecība tiks pārtraukta. Sekas parasti ir tādas, ka topošajai māmiņai un tētim bērns nav vērtība pats par sevi, bet gan tikai līdzeklis attiecību regulēšanā. Parasti neveidojas ciešas mātes – bērna attiecības jau grūtniecības laikā, kā rezultātā vēlāk audzināšanā var novērot bērna ignorēšanu, apzinātu vai neapzinātu vainošanu par attiecību pārtraukšanu vai, tieši otrādi, piespiedu saglabāšanu, nedrošību attiecībās ar bērnu un neizteiktas vecāku jūtas.

Otrā stadija ir konfrontācija. Sākas tā ar partneru kopdzīvi.

Nu to mēs abas labi atceramies. Pēc mēneša kopdzīves ar Ralfu, Tu atskrēji pie manis vienās asarās un teici, ka nekādas kāzas nebūs, viņš Tevi nesaprotot, varbūt pat vairs nemīlot... Un kāds bija iemesls? Izrādās, ka Tevis gatavotais gulašs garšo citādāk nekā Ralfa mammas gatavotais...

Konfrontācija ir neizbēgama, jo mēs abas uzsākām attiecības ar to vienīgo iespējamo kopdzīves pieredzi, kas mums ir – savas ģimenes pieredzi. Mēs cenšamies, apzināti vai neapzināti, to atdarināt, aizmirstot, ka partnera pieredze ir pavisam citāda.

Šīs stadijas ilgums ir atkarīgs no partnera individualitātes, un Tavā gadījumā, ja pareizi atceros, jūsu sadzīviskie konflikti beidzās apmēram pēc pusotra gada, kad jūs pēkšņi atklājāt, ka ir iespējams veidot arī savu, jaunu un īpašu ģimenes rituālu un tradīcijas un ka otra pieredze ir nevis noliedzama, bet integrējama ar savējo. Nav pareizu vai nepareizu ģimenes modeļu – ir savējais. Bet par to mazliet vēlāk.

Bērniņa ieņemšana šajā stadijā viennozīmīgi nevis stiprina ģimeni, bet to vēl vairāk šķir, un cerība, ka bērna ienākšana ģimenē uzlabos savstarpējās attiecības parasti neattaisnojas. Tieši šajā stadijā, ja bērniņš ir sevi pieteicis, sieviete pagriež muguru vīrietim un pievēršas bērnam, tādējādi palielinot plaisu starp partneriem. Un ko atliek darīt vīrietim? Meklēt citu pieķeršanās objektu – naudu, darbu, mīļāko, mašīnu vai paša saprotošo māti. Pēc bērna piedzimšanas sieviete no vīrieša novēršas, vēl vairāk, arī seksuālajā aktivitātē ir vērojams straujš kritums, kam ir fizioloģisks pamats, un vīrietis jūtas vēl vairāk atstumts. Arī sieviete jūtas vientuļa, jo vīrietis nedalīs ar viņu bērna kopšanas pienākumus. Un, kad bērniņš būs sasniedzis ~ 1,5 – 2 gadu vecumu un sieviete atkal gribēs vīra uzmanību, visticamāk viņa to nesaņems.

Ja šādā situācijā mēs runājam par bērniņu, tad viņa dialogs ar māti sākas agri un ir auglīgs, tomēr nenokārtotās partnerattiecības sievieti dara trauksmainu, emocionāli nestabilu, kas ietekmē mātes – bērna attiecības. Un, kad bērniņš jau ir piedzimis, tad šāda māte bieži pārdzīvo nepamatotas bailes par bērna veselību, bailes bērnu zaudēt, viņa nebūs konsekventa bērna audzināšanā, izpaudīsies aizbildnieciskums.

Piedod, bet šobrīd man nav vairāk laika turpināt, tāpēc par pārējām attiecību stadijām lasi nākamajā vēstulē. Ja gribi satikt personīgi, tad meklē mani ceturtdienās Rīgas dzemdību nama mazajā konferenču zālē 16.00, kur „Labo vecāku skolas” ietvaros notiek grūtnieču psiholoģiskās sagatavošanās kursi dzemdībām un bērna piedzimšanai. Tikai, lūdzu, iepriekš piezvani 6178824, jo, ja nolemsi apmeklēt nodarbības, tad vēlams sākt ar pirmo (kopā tās ir 4-6, atkarībā no dalībnieču skaita), un piezvanot var noskaidrot, kad sāksies nākamais cikls. Iespējams, protams, pieteikties uz individuālām konsultācijām.

Uz tikšanos nākamajā vēstulē!

Airisa

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form