Kad paša prāts kļūst par slazdu: kā cīnīties ar pārmērīgu domāšanu  (4)

Pārdomāšana ir vienkārša darbība, kuras laikā tu par kaut ko domā pārāk daudz vai pārāk ilgi. Tā patiesi ir nomācoša un enerģiju izsūcoša. Patiesībā pētījumi rāda – pārmērīga domāšana paaugstina tavu stresa līmeni, samazina radošumu, aizēno saprātu un atņem spēju pieņemt lēmumus. Par laimi ir daži veidi, kā cīnīties ar pārdomāšanu. Tiesa, atceries – no pārmērīgas domāšanas nebūs iespējams atbrīvoties vienas dienas laikā. Turpinājumā, iedvesmojoties no portāla ''Health Line'', apkopojām astoņus soļus, kas var palīdzēt.

Tas, ko tu sev nepārtraukti atkārto un kā tu sevi raksturo, ir tas, kam tu tici un kas tu esi. Viss, ko mēs darām un piedzīvojam, izriet no mūsu identitātes un pamatā esošajiem uzskatiem. Te rodas jautājums – vai ''stāsts'', kuru tu sev stāsti, tevi iedrošina vai attur? Tādas domas kā ''es pārāk daudz domāju'', ''es vienmēr raizējos, jo man prātā ir tik daudz domu'' vai ''es neprotu pieņemt labus lēmumus un visu pārāk daudz pārdomāju'' dara vairāk ļauna nekā laba. Ja tu ar sevi šādi runā, ir laiks šo ieradumu pārtraukt, jo tas tev atņem spēku un pārliecību.

Tā vietā rīkojies šādi: atpazīsti sevī ierobežojošos uzskatus un apzināti centies sevi apturēt ikreiz, kad pieķer sevi tos atkārtojam. Nekavējoties šīs negatīvās domas aizstāj ar pozitīvām un spēcinošām, piemēram, ''es esmu atbildīga par savām emocijām'', ''es domāju skaidri'' vai ''es pieņemu saprātīgus un pareizus lēmumus''. Šis ir veids, kā tu vari mainīt uztveri par sevi un sākt atgūt spēkus un pašpārliecību.

Pieņemot pagātni tādu, kāda tā bija, iespējams atbrīvoties no tās svara – pagātnes nastām, kļūdām vai aizvainojumiem, kas traucē rīkoties tagadnē. Mācīšanās atlaist reiz notikušo ir kaut kas, pie kā mums ir jāstrādā nepārtraukti, jo ir tik viegli atgriezties pie pagātnes pārdomāšanas ieraduma. Tas ir būtiski, jo tas attīra tavu garīgo telpu, kuru aizņem pārmērīga domāšana.

Būt klātesošai nav viegli, tas prasa daudz treniņu. Ikreiz, kad pamani – prāts atkal cenšas pārmērīgi domāt par pagātni vai nākotni, mēģini atgriezties tagadnē un pie sevis domā šādi: ''Pagātnei nav nozīmes. Nākotne man nav aizsniedzama. Viss, ko es varu kontrolēt, ir šis konkrētais brīdis. Tāpēc es beigšu domāt par pagātni vai nākotni un domāšu tikai par būšanu šeit un tagad.''

Tādi ikdienas rituāli kā dienasgrāmatas rakstīšana vai meditācija var palīdzēt saglabāt kontroli pār savu prātu, tādējādi iemācoties palikt tagadnē un būt klātesošai. Tāpat šie paņēmieni mazina stresu, uzlabo koncentrēšanās spējas un vairo pašapziņu. Visticamāk, sākotnēji tas būs sarežģīti, taču, tāpat kā ar visu, laika gaidā šie paņēmieni kļūst par nepiespiestu un ikdienišķu parādību.

Piemēram, ja tev ir finansiālas problēmas un tu pārmērīgi domā par to, kā apmaksāt neizbēgamos rēķinus, tas noteikti nepalīdzēs situāciju risināt. Tā vietā apskaties uz saviem izdevumiem un apdomā: ''Ko es varu samazināt vai izslēgt no saviem tēriņiem?'' Tad pajautā sev – ''Vai es varu rast papildu ienākumus?'' Tas ir tas, kā tu vari novirzīt savu uzmanību no tā, ko nevari kontrolēt (šajā situācijā tie ir regulārie maksājumi), un to, ko vari (risinājumi to apmaksai).

Bailes bieži rodas iztēlē un sevis vaicājumā ''kas varētu notikt'', kas, savukārt, veicina pārmērīgu domāšanu. Viena no labākajām baiļu pārvarēšanas stratēģijām ir vienkārši rīkoties. Sper nelielu soli savu baiļu virzienā un skaties, kas notiks. Brīdis, kad tu rīkojies, ir brīdis, kad tu uzvari cīņā ar savu pārmērīgo domāšanu. Jo vairāk rīkosies, jo vairāk cīņu uzvarēsi.

Vēl viens labs veids, kā rīkoties baiļu brīdī, ir uzdot sev jautājumu: ''Kas ir sliktākais, kas varētu notikt?'' Pēc tam, kad esi izdomājusi, kas tas varētu būt, apdomā ārkārtas situācijas rīcības plānu. Tādā veidā tu būsi droša, ka katram gadījumam tev ir drošības spilvens, tāpēc bailēm nav pamata.

Dažkārt par labu nāk savu raižu izklāstīšana kādam tuvam cilvēkam, jo otrs var piedāvāt skatījumu ''no malas''. Tiesa, nepaļaujies pilnībā uz drauga plecu, bet gan pie tuvā cilvēka ej jau ar vismaz vienu iespējamo risinājumu. Tas jau nozīmēs, ka esi soli pretim risinājumam.

Sāc ar mazumiņu. Vēlies šokolādes vai vaniļas saldējumu? Aizskaiti līdz trīs un pieņem nemainīgu lēmumu. Vakariņas šovakar gatavosi pati vai pasūtīsi ar piegādi uz mājām? Atkal skaiti līdz trīs un pieņem negrozāmu lēmumu. Ieviešot savā ikdienā šādu praksi, tu automātiski kļūsti par rīcības cilvēku. Jo jebkura darbība izriet no lēmuma, kurš nāk no tevis.

Ikreiz, kad jūties domu pārņemta, iespējams, tev var palīdzēt kaut kas no šī:

Klusums un vienatne bieži vien ir atslēga stresa mazināšanai. Lai tas nevaldītu pār tevi, tev ir jāiemācās valdīt pār to.