Kādas izmaiņas notiek invaliditātes noteikšanas procesā, bērnam sasniedzot pilngadību
Foto: PantherMedia/Scanpix

Latvijā ir 187 830 personas ar invaliditāti, no kurām 8292 ir bērni, bet 179 538 pilngadību sasniegušie. Apmēram 80 procentos gadījumu bērniem ar invaliditāti, sasniedzot pilngadību, tā tiek noteikta atkārtoti. Labklājības ministrija sagatavojusi infografiku, kas palīdzēs saprast, kādos gadījumos un kā notiek invaliditātes atkārtota noteikšana.

Šādu procesu pilngadīgajai personai ir nepieciešams veikt, ja veselības traucējumi gadu laikā nav uzlabojušies, bet tie saglabājas smagi un ir ar nelabvēlīgu prognozi, kā arī tad, ja konstatēti nepārejoši funkcionēšanas ierobežojumi.

Kad bērns ar invaliditāti sasniedz pilngadību, viņš tiek iedalīts kādā no invaliditātes grupām – pirmajā, otrajā vai trešajā, atkarībā no viņa darbspēju zaudējuma. Ja darbspēju zaudējums mērāms 80-100 procentos, tad persona tiek iedalīta pirmajā invaliditātes grupā, ja 60-79 procenti – otrajā, bet, ja darbspēju zaudējums ir 25-59 procenti, tad trešajā. Katra no šīm grupām saņem dažāda veida atbalstu no valsts.

Lai pilngadīgajai personai atkārtoti varētu noteikt invaliditāti ir jāiesniedz paša cilvēka vai tā likumīgā pārstāvja un ģimenes vai ārstējošā ārsta iesniegums Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK), kura izvērtē cilvēka fizisko un psihisko spēju ierobežojuma pakāpi. Tāpat gadījumā, ja ārsts, pats cilvēks vai viņa likumiskais pārstāvis uzskata, ka invaliditātes ekspertīzei nepieciešami citi personas medicīniskie izraksti, tos var pievienot iepriekš minētajiem dokumentiem, vēstīts portālā "Lvportāls". VDEĀVK tie jāiesniedz vismaz vienu mēnesi pirms bērns sasniedz 18 gadu vecumu. Labklājības ministrija iesaka formalitāšu kārtošanu sākt laicīgi, taču par iespējamo uzsākšanas laiku vajadzētu konsultēties ar ģimenes vai ārstējošo ārstu, kurš, ņemot vērā medicīniskās izmeklēšanas un ārstēšanas rezultātus, lems par cilvēka nosūtīšanu uz VDEĀVK.

Sagatavotos dokumentus VDEĀVK var iesniegt gan kāds no bērna vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, gan ģimenes vai ārstējošais ārsts. Savukārt komisijas lēmumu pēcāk saņem pati persona ar invaliditāti vai pilnvarota persona vai aizgādnis gadījumā, ja personai ar invaliditāti ir ierobežota rīcībspēja. VDEĀVK invaliditāti pieaugušajiem nosaka uz noteiktu laiku – no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem vai uz visu mūžu.

Invaliditāti uz mūžu nosaka, ja cilvēkam ir konstatēts, piemēram, rokas trūkums plaukstas vai augstākā līmenī, četru pirkstu trūkums u.c. anatomiski defekti. Ar pārējiem nosacījumiem, kas paredz invaliditātes noteikšanu un visu mūžu vari iepazīties šeit. Tāpat invaliditātes statuss bez atkārtota ekspertīzes termiņa tiek piešķirts tām pilngadīgajām personām, kurām ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi un iepriekš noteikta nepārtraukta invaliditāte uz ne mazāk kā pieciem gadiem.

Sīkāk ar izmaiņām invaliditātes noteikšanā, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, un atbalsta veidiem gan bērniem, gan pieaugušajiem ar invaliditāti no bērnības vari iepazīties Labklājības ministrijas sagatavotajā infografikā.

Source

Calis.lv

Tags

Bērna veselība Labklājības ministrija Invaliditāte
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form