Foto: Shutterstock

Laika prognoze liecina, ka jau šonedēļ – gada pirmajā nedēļā – Latvijā daudzviet veidosies sniega sega, gaisa temperatūra strauji pazemināsies un vietām valstī varētu būt novērojams kailsals. Tas nozīmē, ka pārvietošanās varētu būt apgrūtināta. Kā pasargāt sevi no kritienu riska Rīgas pašvaldības veidotajā vietnē "Veseligsridzinieks" padomus sniedz Rīgas 2. slimnīcas mediķi.

Otrdien, 3. janvārī, dienas laikā kļūs vēsāks, nedēļas vidū gaisa temperatūra daudzviet valstī noslīdēs mazliet zem nulles. Nedēļas nogalē gaidāms lielāks sals – paredzams, ka Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra brīžiem būs zemāka par -10 grādiem, vietām tā var noslīdēt līdz -20 grādiem. Gaidāms arī sniegs, daudzviet veidosies sniega sega. Prognozes par nokrišņu daudzumu un to sadalījumu pagaidām ir mainīgas, un nav izslēgta iespēja, ka vietām valstī būs kailsals.

Kā pasargāt sevi no kritienu riska – par to stāsta Santa Miķele, rezidente traumatoloģijā ortopēdijā, ergoterapeite Terēze Meire, fizioterapeite Anna Goba un Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras docētājs, traumatologs, ortopēds Sandris Petronis.

Kritienu sekas var būt nepatīkamas visiem, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem kritieni var kļūt liktenīgi. Tādēļ, kad uz ceļiem vērojama atkala un ledus, ikviens aicināts būt īpaši uzmanīgs!

Kritienu riska faktori:

  • vecums;
  • agrāk piedzīvots kritiens;
  • slikta redze;
  • hroniskas slimības;
  • bailes no kritiena;
  • galvas reiboņi;
  • medikamentu lietošana.

Lai izvairītos no kritiena, svarīgi ievērot vairākus priekšnosacījumus:

Darīšanas ārpus mājas mēģini plānot atbilstoši laika apstākļiem. Ja ir iespējams, izvairies iziet no mājas sliktos laikapstākļos, piemēram, kad ir slidens un ielas vēl nav notīrītas un nokaisītas. Ja tev tomēr kaut kur ir jādodas, tad ieplāno pietiekami daudz laika, jo steidzoties vai kavējot ir lielāks risks pakrist.

Valkā piemērotu apģērbu un apavus. Svarīgi valkāt apavus, kas nodrošina saķeri ar sniegu vai apledojušu virsmu. Valkā cimdus un neturi rokas kabatās. Turi rokas gar sāniem, jo tas palīdzēs saglabāt līdzsvaru uz slidenas virsmas. Nenes neko smagu rokās, jo tas palielina risku nenoturēt līdzsvaru. Priekšmetu pārvietošanai un iepirkumu nešanai labāk izmantot mugursomas, lai rokas būtu brīvas.

Ej kā pingvīns. Kājas turi platāk, palielinot atbalsta laukumu, pirkstgalus izvērs uz āru, veic mazākus, īsākus soļus, lai nodrošinātu stabilitāti.

Nesteidzieties un esi piesardzīgs. Izvairies no vēlmes skriet, lai paspētu uz sabiedrisko transportu vai šķērsotu ielu.

Lūdz palīdzību. Ja uz ielas jūties nestabili, lūdz palīdzību, lai kāds tev palīdz šķērsot ielu vai pārvietoties pa slidenu virsmu.

Izmanto margas. Ejot pa kāpnēm vai rampu, pieturies pie margām, ja tādas ir pieejamas. Ja ej pa nogāzi, kur nav margu, esi īpaši piesardzīgs.

Esi piesardzīgs, izkāpjot no automašīnas. Novieto abas kājas uz zemes un pieturies pie mašīnas durvīm, izkāpjot no tās.

Tumsā lieto lukturīti. Rekomendēts izmantot galvas lukturīti, tādā veidā nodrošinot brīvas rokas. Tas ļaus tev vieglāk pārredzēt pārvietošanās zonu un padarīs tevi redzamāku garām braucošajiem autovadītājiem. Esi īpaši uzmanīgs laikapstākļos, kad ir atkala.

Lieto palīglīdzekļus. Būtiski ir izvērtēt nepieciešamību lietot tehnisko palīglīdzekli pat tad, ja ikdienā tas netiek lietots, jo, pārvietojoties pa slidenu virsmu, papildus ir nepieciešams stabils atbalsts.

Foto: LETA

Pareiza mobilitātes tehnisko palīglīdzekļu lietošana. Ja pārvietojoties tiek izmantoti kādi no mobilitātes tehniskajiem palīglīdzekļiem, svarīgi, lai tie būtu individuāli pielāgoti personas antropometriskajiem rādītājiem. Tā, piemēram, lietojot elkoņa atbalsta kruķus, svarīgi ievērot:

  • pārvietojoties elkoņiem jābūt saliektiem ~ 30° leņķī;
  • elkoņa atbalsta augšējai malai jābūt ~ 2–3 cm zem elkoņa locītavas;
  • roku atbalstam jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

Savukārt, lietojot spieķi, tripodu vai kvadripodu, to rokturim arī jābūt plaukstas pamatnes locītavas līmenī.

Lai maksimāli mazinātu kritiena risku, nereti nepieciešama gan specialistu, gan tuvinieku iesaiste, lai ar personu, kura pakļauta kritiena riskam, tiktu pārrunāti drošas pārvietošanās pamatprincipi, tehnisko palīglīdzekļu lietošana, aktivitāšu modificēšana.

Lūzumu profilakse

Rūpējies par kaulu veselību. Lieto D vitamīnu, kalciju saturošus uztura bagātinātājus, pirms tam konsultējoties ar ārstu. Pārbaudi kaulu blīvumu. Pazemināts kaulu blīvums raksturīgs pacientam ar osteoporozi jeb kaulu trauslumu. Osteodensitometrija ir metode, ar kuras palīdzību tiek pārbaudīts kaulu blīvums. Ja izmeklējumā tiek konstatēta osteoporoze, tad par turpmāko rīcību konsultējies ar savu ģimenes ārstu, jo osteoporozi var ārstēt.

Vingro. Kļūstot vecākiem, lielākā daļa cilvēku zaudē koordināciju, elastību un līdzsvaru, kas palielina krišanas risku. Regulāra vingrošana uzlabo muskuļu spēku un līdzsvaru. Pētījumos norādīts, ka tieši līdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat līdz 25 procentiem. Lai uzlabotu līdzsvaru un koordināciju, ir nepieciešama mērena vingrinājumu programma, kas senioriem jāveic regulāri, vēlams, speciālista uzraudzībā.

Esi aktīvs, esi drošs. Fiziskās aktivitātes, kas ir vērstas uz spēka, līdzsvara, elastības un izturības treniņu, var samazināt kritiena risku. Ir pierādīts, ka programmas, kurās iekļauti divi vai vairāki no šiem komponentiem, samazina kritiena ātrumu. Kustības palīdz saglabāt arī locītavu veselību.

  • Ziemas apstākļiem atbilstošu tehnisko palīglīdzekļu lietošana – par to lasi šeit.
  • Kā pareizāk nokrist un ko darīt, ja kritiens ir noticis – lasi šeit.

Pēdējos gados ir palielinājies vecāka gadagājuma cilvēku traumu skaits. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kritieni ir otrs nozīmīgākais ārējais nāves cēlonis veciem cilvēkiem Latvijā – 13 procenti no visiem ārējiem nāves cēloņiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un šis rādītājs ir trīs reizes augstāks nekā iedzīvotājiem vecumā līdz 65 gadiem. Līdz ar vecuma palielināšanos kritienu risks strauji palielinās.

Tas ir saistīts ar vienlaicīgu blakusslimību klātbūtni, pakāpenisku pilnīgas autonomijas zaudēšanu un lielu traumatisku notikumu risku. Redzes, balsta un kustību aparāta un nervu sistēmas deficīts ar samazinātu redzes asumu, stājas nestabilitāti, refleksu pasliktināšanos un reakcijas laika palēnināšanos ir cieši saistīts ar vecumu.

Kā sekas pēc kritiena gados vecākiem cilvēkiem var būt: lūzumi, sasitumi, brūces, iekšējo orgānu bojājumi, galvas traumas. Visbīstamākās ir galvaskausa traumas, kas saistītas ar augstu mirstību, tomēr visbiežāk seniori gūst kaulu lūzumus. Pārsvarā traumas gūst sievietes, turklāt lielāks risks ir osteoporozes gadījumā. Seniori, kas vecāki par 65 gadiem, visbiežāk gūst spieķa kaula, augšdelma kaula, potīšu, kā arī ciskas kaula lūzumus. Pēdējie atstāj vislielāko negatīvo ietekmi uz senioru veselību un dzīvību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!