Kāpēc bērns neko nav parādā saviem vecākiem un kā nekļūt par svešiniekiem
Foto: Shutterstock

Dzīve ir mainījusies, un līdz ar to arī ierastie ģimenes pamati. Saistībā ar to filozofiska rakstura literatūrā arvien biežāk tiek piedāvāts apspriest jaunu un ļoti aktuālu jautājumu: vai pieauguši bērni drīkst ignorēt vecākus, it kā nepildot sava kā bērna pienākumus? Līdz pat šim brīdim tik daudzi baidās saviem vecākiem pateikt "nē" un gatavi ziedot savas intereses un sapņus, lai tikai nedzirdētu nekādus pārmetumus. Tieši šī iemesla dēļ ir tik daudz to, kuri gadu no gada dzīvo ne savu dzīvi un kļūst par vainas un parādnieka sajūtas ķīlniekiem.

Portāls "Adme" aplūko šo nopietno tēmu, lai, iespējams, kādam nu jau pieaugušam bērnam ļautu saprast, kur ir tā smalkā robeža starp pateicību no paša brīvas gribas un brīvprātīgu sevis upurēšanu.

Manis nebūtu bez tevis, bet mana piedzimšana ir tava izvēle


Ikviena frāze, ko izsaka vecāki – manipulatori, skan aptuveni šādi: "Es tevi nēsāju deviņus mēnešus, naktīs negulēju, no gultiņas neatgāju, un kur tagad ir pateicība?" Bet tās taču ir ļoti dabiskas lietas, kuras veic ikviena sieviete, kura nolēmusi kļūt par māti, vai tad ne tā?

Bērns taču nenojauš, ka visas tās rūpes un siltumu, ko viņš saņem tagad, viņam pēc tam būs jāatgriež atpakaļ. Un, kad viņam tiks lūgts "norēķināties", tad mīlestība pret vecākiem pakāpeniski sāk gaist un rodas savstarpēji pārmetumi, bet pēc tam jau seko sarūgtinājums vienam pret otru.

Pretenzijas un pieprasījumi jau pret pieaugušu cilvēku parādās tajā gadījumā, ja jaundzimušā ienākšana ģimenē tika saistīta ar sava veida garantiju kaut kādu vēlmju apmierināšanai, kuras tad būtu jāpiepilda šim mazulim. Mīlošās ģimenēs rūpes ir dabiska parādība, un vecāki par zīdaini, kas ir jaunais ģimenes loceklis, rūpējas kā par pašu saprotamu, tāpēc arī vēlākos gados pateicību nav jāizprasa.

Es jau tev tik daudz esmu atdevis, un man žēl, ka tas ir palicis nepamanīts


Bērns no pirmajām dzīves minūtēm atdod visu, kas viņam ir: skatienu, apskāvienus, pirmos vārdus, prasmes utt. Bet vecākiem jābūt spēkam un vēlmei, lai pamanītu visu, ko dara mazulis. Ja šādi svarīgi sīkumi paliek bez uzmanības un pieaugušie ir pārliecināti, ka ir pietiekami apmierināt tikai bērna pamatvajadzības, tad nebūs nekāds pārsteigums, ka nākotnē cilvēks neizjutīs spēcīgu saikni ar savu ģimeni. Vai vispār ir vērts runāt par to, ka arī vēlme parūpēties par savu sirmo mammu un tēti nerodas... Labākajā gadījumā bērns turpinās atbalstīt vecāku dzīvi, nopērkot pārtikas produktus, medikamentus un apmaksājot komunālos maksājumus, bet vienlaikus cenšoties iespējami retāk parādīties viņu mājās.

  • Šeit atradīsi vēl vienu rakstu par šo tēmu – dzīvi kredītā jeb kāpēc bērniem nav savu vecāku priekšā jājūtas kā parādniekiem.


Source

Cālis.lv

Tags

Bērna audzināšana Ģimene
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form