Kariņš: agrīnā preventīvā atbalsta sistēma jāpielāgo bērnam, nevis otrādi
Foto: Shutterstock

Latvijā ir akūti nepieciešama agrīna atbalsta pakalpojumu sistēma bērniem viņu pieaugšanas un attīstības ceļā, lai savlaicīgi novērstu nopietnāku problēmu un sarežģījumu rašanos nākotnē, tāpēc starptautiskajā konferencē "Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika" parakstīts aicinājums Saeimai nekavējoties veidot šādu atbalsta sistēmu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Aicinājums rīcībai ceļa karte" parakstījis Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Bērnu labklājības tīkls, Latvijas Pašvaldību savienība un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, uzsverot, ka agrīnai preventīvai atbalsta sistēmai jāpastāv līdzās bērnu veselības aprūpes, formālās un neformālās izglītības, tiesību aizsardzības, sociālās rehabilitācijas u.c. sistēmām.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš konferences atklāšanā atzina, ka esošā atbalsta sistēma nedarbojas pietiekami labi un būtu jāuzlabo: "Bērnam nav jāpielāgojas sistēmai, bet valsts atbalsta sistēma ir jāpielāgo bērnam un viņa vajadzībām. Šobrīd valsts atbalsta sistēma neņem vērā bērna individuālās vajadzības. Mums ir jāatrod veids, kā bērniem jau agrīnā vecumā, īpaši ar speciālām vajadzībām, un viņu ģimenēm, visefektīvāk sniegt nepieciešamo palīdzību, lai viņi varētu sasniegt savu maksimālo potenciālu."

Dokumenta parakstītāji aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju nekavējoties uzsākt diskusiju par nepieciešamām izmaiņām tiesiskajā regulējumā, lai definētu un valstī ieviestu vienotu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu, nosakot jomas specifikai atbilstošu starpnozaru atbildību un pilnvaru institucionālo risinājumu. Tas radītu pamatu profilakses un agrīnās intervences pakalpojumu nodrošināšanai, ko šobrīd nav iespējams īstenot un par kuru trūkumu neviens nenes atbildību, bet kas ir tik būtiski proaktīvai rīcībai, risku savlaicīgai identificēšanai un reaģēšanai uz bērnu attīstības vajadzībām apsteidzoši, pirms iestājušās nenovēršamas sekas. Tiesiskā regulējuma nepieciešamību ir pierādījusi citu valstu prakse un pieredze, un tas liecinātu par atbildīgu, uz rezultātu un efektivitāti vērstu valsts politiku.

Sistēmas ieviešana samazinātu bērnu skaitu, kas savlaicīga atbalsta trūkuma dēļ saskaras ar nopietnām sekām – ir pakļauti pamešanai novārtā, vardarbībai ģimenē vai vienaudžu vidū, atrodas ārpusģimenes aprūpē, pakļauti psihisko traucējumu vai atkarību veidošanās riskam, vai arī kļūst par likumpārkāpējiem. Agrīnā atbalsta sistēma veicinātu drošākas un par sevi pārliecinātākas jaunās paaudzes veidošanos, atstājot pozitīvu ietekmi uz sasniegumiem skolā un pēc tam arī darba tirgū.

Vēstījumā konferences dalībniekiem bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu, ka visu citu risināmo jautājumu vidū institūcijas un visdažādākie iesaistītie cilvēki ir raduši iespēju pievērsties bērnu agrīnās pozitīvās attīstības jautājumam: "Visa veida labklājība un līdzsvars, arī emocionālais, ir svarīgs katram un jebkurā vecumā. Ja mums rūp mūsu bērnu izaugsmes iespējas, ir nozīmīgi, ka cenšamies uzlabot viņu situāciju šodien un nākotnē, jo svarīga ir katra diena un kopš paša dzīves sākuma. Lai mums visiem kopā izdodas tuvināties šai vīzijai par laimīgiem bērniem un pieaugušajiem, jo tā visi kopā varam veidot laimīgākas ģimenes un labāku Latviju!"

Lai pārņemtu pasaules labāko praksi un zināšanas, dokumentā aicināts sadarboties ar Eiropas Agrīnās bērnu intervences asociāciju (EURLYAID) preventīvās atbalsta sistēmas izveidei Latvijā. Tāpat rosināts uzsākt neatliekamu darbu īstenošanu, kas sekmē profilakses un agrīnas intervences pakalpojumu attīstīšanu valstī, tai skaitā profesionālu speciālistu sagatavošanu darbam ar bērniem, īpaši domājot par bērna attīstības vajadzību un grūtību agrīnu novērtēšanu un pakalpojumiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vai citām līdzīgām attīstības grūtībām.

Konferencē vairākkārt akcentēts, ka Latvijā izplatīts maldīgs priekšstats, ka agrīna risku identificēšana un reaģēšana uz tiem ir sociālā darba jomas un kompetences jautājums. Citur pasaulē agrīnā preventīvā atbalsta jautājumus risina un nodrošina primāri veselības un izglītības sektoru koordinētā kopsadarbībā un ciešā sazobē ar pašvaldībām.

Konferencē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas profesore Malgožata Raščevska uzsvēra, ka ir svarīgi rūpīgi izanalizēt pasaulē piedāvātās programmas agrīnajam preventīvajam atbalstam un izvērtēt, kuras būtu piemērotākās Latvijas situācijai, lai ilgtermiņa ieguldījumi būti racionāli pamatoti. Tādēļ praktiski strādājošiem speciālistiem būtu jāstrādā roku rokā ar zinātniekiem, lai jau sākotnēji veidotu efektīvus un uz pierādījumiem balstītus pakalpojumus un instrumentus, kas šobrīd nenotiek pietiekamā līmenī. Tāpat veselības sistēmai vajadzētu darboties ciešā sadarbībā ar izglītības sistēmu, lai šīs problēmas risinātu efektīvi.

"Lai gan par institucionālo risinājumu līdz šim nav izdevies vienoties, tomēr mēs konsekventi strādājam pie metodiku un pakalpojumu veidošanas, lai Latvijā būtu skaidri algoritmi un pilnīgi visās pašvaldībās pieejami ģimeņu agrīnā atbalsta pakalpojumi un ikvienam pirmskolas pedagogam vai ģimenes ārstam būtu nodrošināti papildu atbalsta mehānismi darbā ar bērniem. Aprēķini liecina, ka agrīna un preventīva problēmu novēršana valstij izmaksā līdz pat 14 reizes mazāk nekā darbs ar seku novēršanu. Šī brīža "sistēma" neaptver ģimenes, kam nepieciešams tikai neliels profilaktisks atbalsts gan fiziskās, gan psihoemocionālās attīstības un uzvedības jomās, tādēļ sākam diskusiju par vienotas agrīnā atbalsta sistēmas veidošanas soļiem, darba metodēm, pakalpojumiem, kas sniedzami Latvijas ģimenēm bērnu agrīnā vecumā, atbilstoši viņu attīstības vajadzībām," uzsvēra Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.

Šī gada 12. novembrī Rīgā notika pirmā augsta līmeņa starptautiskā konference "Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai atbildīga valsts politika". Konferencē eksperti no dažādām pasaules valstīm, tai skaitā, ASV, Austrālijas, Somijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes u.c. dalījās ar savu valstu labo pieredzi, praksi un zināšanām par atbalsta veidiem un mehānismiem attīstības grūtību novēršanai agrīnās bērnības posmā.

Tajā savu redzējumu pauda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride un sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, praktiķi un profesionāļi no pašvaldību un valsts institūcijām, kā arī no valstiskā sektora.

Konferenci tiešsaistē skatījās vairāk nekā 1200 dalībnieku.

"Aicinājums rīcībai – ceļa karte" tiek nosūtīta Saeimai, ministrijām, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem, lai ar Aicinājumu iepazītos visplašākā sabiedrība, jo tikai līdzdarbojoties, atbalstot un iesaistoties agrīnā preventīvā atbalsta sistēma Latvijā no vīzijas beidzot var pārtapt praktiskā realitātē.

"Aicinājums rīcībai – ceļa karte", kā arī konferences video ieraksti pieejami Pārresoru koordinācijas centra tīmekļvietnē šeit.

Tags

Bērni Krišjānis Kariņš Vaira Vīķe Freiberga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form