Valodniece Valentīna Skujiņa norāda, ka jauna vārda radīšanas priekšnoteikumi ir trīs: vajadzība pēc jaunvārda, skaidrs jēdziens, kas izsakāms vārdā, un paraugs valodā. Par arvien spēcīgāku vārdrades dzinuli ir kļuvusi straujā attīstība un globalizācija. Vajadzība ir liela, pat milzīga – tik ļoti, ka tai ir grūti tikt līdzi. Nespēšanas tikt līdzi rezultāts ir tādi vārdi kā "grozāmgrābslis" un "stāvdrāzis", kas sabiedrībā kļuvuši par joku un radījuši neizpratni par jaunvārdiem, to nepieciešamību un autoriem vai arī to aktualitāti. Kas īsti ir jaunvārdi, un kurš tos drīkst ieviest valodā?
Kas ir jaunvārdi un okazionālismi
Jaunvārds ir "vārds, kas darināts, lai nosauktu pirms tam nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu konkrētā laikā valodas lietojumā aktuālu jēdzienu", vārds, kas sabiedrībā tiek izjusts kā jauns, un laika gaitā tas saglabājas aktīvajā vārdu krājumā, zaudējot jaunvārda statusu, nonāk pasīvajā vārdu krājumā vai arī izzūd no valodas vispār. Vārdrade jeb vārdu radīšana nav vienpusēja, tā var notikt gan apzināti (meklējot atbilsmes, diskutējot par tām), gan neapzināti (netīši aizgūstot vārdus). Jaunvārdi var būt gan darināti jau no esošiem vārdiem (piemēram, "pašportrets"), gan aizgūti (piemēram, "influenceris"). Bieži vien ir grūti paredzēt, kurš jaunvārds valodā nostiprināsies. Valodnieks Andrejs Veisbergs kā vienu no svarīgākajām valodas kategorijām norāda ekonomiju – lai gan lielākoties tiek darināti salikteņi, valodas lietotāji dod priekšroku īsākiem vārdiem, tāpēc ļoti svarīga ir ne tikai vārda funkcija (precīzi ietvertā jēga), bet arī labskanīgums. Tieši to īsuma dēļ bieži vien izvēlamies jaunu un modīgu anglicismu nevis garāku latviešu valodas vārdu.
Okazionālisms ir mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, ko izmanto tikai vienā tekstā, taču ar laiku arī tas var kļūt par jaunvārdu. Nereti okazionālismu autori ir literāti, piemēram, dzejnieks Ojārs Vācietis savos darbos izmantojis tādu okazionālismu kā "esamība", Imants Ziedonis – "pasaulsjušana", savukārt Aleksandrs Čaks dzejolī "Zābaku maestro un viņa sunītis" runā par "šoferdelnu", "atmiņspoguļiem" un "bezgalbrīvi". Ļoti ražīgi okazionālismu radītāji bieži vien ir bērni.
Jaunvārdi ne vienmēr ir burtu veidolā – tie var būt arī zīmju valodā. Latvijā daļa no šādiem jaunvārdiem top Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā "Panorāma", jo surdotulki nereti ir tie, kuri nedzirdīgo un vājdzirdīgo vidū ievieš jaunas zīmes, tostarp, bet ne tikai, tādiem vārdiem, vārdu savienojumiem un terminiem kā "da jebko", "Starptautiskais Valūtas fonds" un "budžeta deficīts".
Oksfordas vārdnīca par tās 2015. gada vārdu izvēlējās emocijzīmi "asaras no smiekliem/raudāšana no laimes" jeb 😂.
Atskats vēsturē
Laika gaitā vērtīgu artavu latviešu valodas vārdu krājumā snieguši vairāki jaunvārdu darinātāji. Daudz vārdu radās 16. – 17. gadsimtā, kad radās nepieciešamība pēc vārdiem, kas saistīti ar kristietību, un lielākoties tie bija tulkojumi no vācu valodas (piemēram, "garīgs", "mūžīgs", "pasaulīgs"). Gadsimtu vēlāk rakstnieks, valodnieks un vācu tautības mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders jeb Vecais Stenders radīja tādus vārdus kā "bauda", "griba" un "oža". Tautas atmodas laikā publicists un dzejnieks Juris Alunāns radījis ne tikai mēnešu nosaukums, bet arī tādus jaunvārdus kā "maiznieks", "skolotājs", "ēstuve", "rakstnieks", "vēstnieks" un "jautrība"; Kronvaldu Atis ir dāvājis latviešu valodai tik ārkārtīgi svarīgus vārdus kā "teikums", "augstskola", "burtnīca", "slimnīca", "dzeja", "priekšmets", "nākotne", "elektrība" un citus, bez kuriem vairs nespējam iztēloties savu ikdienu. Līdz pat 19. – 20. gadsimta mijai nebija tādu vārdu kā "gūsteknis", ''vardarbība'', ''pavēste'', ''atsauksme'', ''virsteikums'', ''pakārtots'' un ''sakārtots teikums'' – tos latviešu valodai sniedzis Stērstu Andrejs. Kā zināms, arī Rainis ir papildinājis sabiedrības vārdu krājumu ar tādiem filozofiskiem emocionālās nokrāsas vārdiem kā "degsme", "mīla", "vēlme" un "ilgas".
Aplams ir uzskats, ka jaunvārdus radījuši tikai valodnieki, rakstnieki un dzejnieki. 1960. gados trimdas laikrakstā "Mēs" pat bijusi atsevišķa rubrika "Jaunvārdu kakts", kur rakstīts par dažādiem jaunvārdu ieteikumiem. Lūk, īss ieskats:
''KRIZMA. Šis ir jaunākais ieteikums apzīmējuma "toast" tulkošanai. To jau pirms laba laika MUMS atsūtīja V. Kalniņš no Ņujorkas, bet bijām to kaut kā palaiduši garām. [..] GRAUZDIŅŠ. Liekas, ka viens no populārākajiem vārdiem jaunvārdu medībās ir šī brūninātā maize, jo divus ieteikumus atsūtījis Arnolds Kursis no Zviedrijas: "Man "grauzdītes" vietā labāk patīk "grauzdiņš" vai "grauzdene", neizklausās tik trausli un pasakaini, bet atbilst vairāk ikdienai."
No visa minētā var secināt, ka vārdradē arī iepriekš piedalījušies cilvēki, kuru profesija, iespējams, nav saistīta ar valodniecību. Svarīgs ir bijis nosaukums brūninātajai maizei, kas vienojis cilvēkus, kuri atrodas pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Un kā tu sauktu grauzdiņu?
Mainās ne tikai jaunvārdu aktualitāte, bet arī viedoklis par tiem. Kādā recenzijā par Zentas Mauriņas monogrāfiju "Dante tagadnes cilvēka skatījumā" laikraksta "Kurzemes Vārds" 1937. gada izdevumā rakstīts, ka Z. Mauriņas darba lasīšanu apgrūtina tādi jaunvārdi kā "iemūžināt" un "pilnveidot", pret kuriem iebildumu mūsdienās vairs nav.
Vārdrade un terminrade mūsdienās
Daudzi par jaunvārdu ieviešanu valodā neaizdomājas un samierinās, ka dažādu atbilsmju vienkārši nav. To atzīst ne tikai jaunie zinātnieki, bet arī, piemēram, skeitbordisti, kuri terminu trūkuma dēļ lieto terminus angļu valodā.
Tas gan nenozīmē, ka dažādu nozaru speciālistiem, sportistiem vai citiem interesentiem nav iespējas iekļaut vārdus vai terminus valodā. Jauna termina izstrādi vai apstiprināta termina izmaiņas var ierosināt gan fiziska, gan juridiska persona, tātad radīt terminus var ikviens. Piedalīties terminradē var arī Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā Termini.gov.lv sadaļā "Terminrade". Jo īpaši ir aicināti nozaru speciālisti, lai pēc iespējas savlaicīgi reaģētu uz nepieciešamību pēc jauniem vārdiem.
Noderīga ir arī Rīgas Latviešu biedrības latviešu valodas attīstības kopas tīmekļa vietne, kurā apkopoti gada vārdi un nevārdi, kā arī pieejama diskusijas sadaļa, kurā apspriesti dažādi jaunvārdi, kas pēc tam tiek apkopoti jaundarinājumu un jaunvārdu vārdnīcā.
Ieguldījumu jaunvārdu izveidē un izpētē snieguši arī Eiropas Parlamenta tulki un tulkotāji. 2019. gadā visās Eiropas Savienības valodās, tostarp latviešu valodā nāca klajā jaunvārdu vārdnīca. Tajā iekļauti arī tādi jaunvārdi kā "tvikšanās" (ar tvitera palīdzību organizēts pasākums), "kaceklis" (īss videomateriāls par gaidāmu filmu vai TV pārraidi) un "velorikša" (rikša, ko darbina, minot pedāļus).
Jaunvārdi un okazionālismi arvien biežāk tiek arī uztverti kā spēle ar valodu. Komiksu veidotājs un žurnālists Raivis Vilūns piedāvājis Covid-19 pandēmijai atbilstošus jaunvārdus: "resnācija" – kolektīvās visu valsts iedzīvotāju pieņemšanās svarā rezultāts, "skatrīšana" – ilgstoša, nepārtraukta seriāla vai filmu skatīšanās, "pūļvilkme" – lielas alkas tikties ar draugiem un apmeklēt publiskas vietas un "attālumvērīgums" – uzmanība pret krīzes laikā noteiktajām distancēšanās prasībām.
Vārdspēle latviešu valodā nav neierasta – sociālajā tīklā "Facebook" tam pat izveidota grupa "KalamBūris", kurā savu artavu var sniegt ikviens lietotājs. Šāds radošums ir veselīgas valodas pazīme, jo liecina par to, ka tās lietotāji to izjūt pietiekami labi, lai vilktu paralēles starp dažādiem jēdzieniem, idejām un radītu ko jaunu.
Vārda iekļaušana vārdnīcā
Ne katrs jaunvārds iekļūst vārdnīcā. Piemēram, lai vārds tiktu iekļauts Oksfordas angļu valodas vārdnīcā, tam vispirms jābūt vārdnīcas iespējamo vārdu datubāzē, kurā tiek ievietoti vārdi no dažādiem avotiem. Šie vārdi, to nozīme un lietojums tiek pētīti un apkopoti. Pēc tam, ja vārds pirms tam nav bijis vārdnīcā, tiek veidots ieraksts, kurā norādīta tā izruna, etimoloģija, definīcija un cita nepieciešamā informācija, un šajā procesā tiek iesaistīti vairāki speciālisti. Kad tas darīts, to apstiprina vai neapstiprina vārdnīcas galvenie redaktori. Izveidotie vārdu ieraksti tiek publicēti ik ceturksni vārdnīcas tīmekļa vietnē.
Tas nenozīmē, ka vārds ir pilnvērtīga valodas daļa tikai tad, ja tas ir iekļauts vārdnīcā. Valoda ir dzīva, tā mainās ik dienu, tāpēc ir svarīgi to kopt un papildināt regulāri. Lai top!
Izmantotie avoti:
Uzdevumi.lv: https://www.uzdevumi.lv/p/latviesu-valoda/11-klase/leksikologija-8091/re-b7166019-8d0e-400f-8527-6f38e67ebc52
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminu bāze: http://termini.lza.lv/article.php?id=238
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas Latviešu valodas resursi: http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/leksikologija/leksikolog/leks24.htm
Vals valodas komisija: http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=849
Nacionālā enciklopēdija: https://enciklopedija.lv/skirklis/30401-okazion%C4%81lisms,-trops
Latvijas Nedzirdīgo savienības Rehabilitācijas centrs: https://rc.lns.lv/jaunvardi-zimju-valoda-rodas-ari-panorama/
Oxford Languages: https://languages.oup.com/word-of-the-year/2015/
Periodika.lv: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_000_xmes1964n11|article:DIVL254|issueType:P
Periodika.lv: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_kuva1937n258|article:DIVL187|query:jaunv%C4%81rdi|issueType:P
Latviešu valodas attīstības kopa: https://lvak.wordpress.com/jaunakie-termini-meklejumi-un-diskusijas/
Publications Office of the European Union: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/31af73d7-8e5f-11e9-9369-01aa75ed71a1?fbclid=IwAR0cnbsSKbshsTa9e-YxeRFatQM1aeO6Wjo2s-QFOPIiMH_Vu98kJxiuQj0
Facebook: https://www.facebook.com/groups/kalamburis
LSM.lv: https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/komiksi/lsm-komikss-jaunvardspeja.a356247/
Oxford English Dictionary: https://public.oed.com/how-words-enter-the-oed/
