bērni
Foto: Carissa Rogers / cc

Mūsdienu saspringtajos ekonomiskajos apstākļos, kad nevienam nav liegts meklēt labākas darba un sadzīves iespējas arī ārvalstīs, jautājums par bērnu izbraukšanu uz ārzemēm aktualizējas ik dienu jo vairāk.

Vajadzīgs abu vecāku viedoklis

Iedomājamies situāciju, kad kādam no ģimenes locekļiem tiek piedāvāts labi apmaksāts darbs un lieliskas karjeras iespējas ārzemēs. Protams, kopā dzīvojoši vecāki šādā situācijā abi sēžas pie sarunu galda un vienojas par turpmāko ģimenes modeli, vienojas arī par to, kur un pie kā paliks bērni – vai paliks Latvijā, vai dosies līdzi otram vecākam uz ārvalstīm. Tik tālu viss šķiet loģiski un saprotami, jo ģimenē parasti lēmumi tiek pieņemti, kopīgi apspriežoties.

Taču, ja bērna vecāki ir šķīrušies un nedzīvo kopā, viens no vecākiem faktiski nepiedalās bērna ikdienas dzīvē. Ko darīt un ar ko konsultēties tādā gadījumā? Un vai vispār vecākam, kurš aktīvi nepiedalās bērna dzīvē, ir kāda teikšana attiecībā uz bērnu?

Šeit vietā būtu atcerēties un iegaumēt, ka neatkarīgi no tā, vai bērna vecāki dzīvo kopā vai ne, uztur labas attiecības ikdienā vai nav sarunājušies gadiem, par bērna aizvešanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, ja bērns atrodas abu vecāku aizgādībā, noteikti nepieciešams otra vecāka viedoklis un piekrišana.

Ja otrs vecāks nepiekrīt bērna aizvešanai

Ja mierīga kompromisa iespējas starp vecākiem ir izsmeltas un nav iespējama vienošanās ne par piekrišanas izsniegšanu bērna aizvešanai, ne atsevišķas aizgādības nodibināšanu, atliek vērsties tiesā.

Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz nekādu citu veidu, kā atrisināt situāciju, kad vecāki nespēj vienoties par bērna dzīvesvietu dažādās valstīs,kā vien atsevišķas aizgādības noteikšanu tam vecākam, kurš vēlas izvest bērnu no valsts.

Nereti vecāku sliktās attiecības un ambīcijas ir tās, kas traucē pieņemt abpusēji pieņemamu risinājumu. Neviens no vecākiem negrib padoties, katram gribas izrādīt savu ietekmi un caursišanas spējas, tomēr strīda karstumā būtu jāatceras, ka šādās lietās nav ieguvēju. Ir tikai zaudētāji, un vislielākais zaudētājs būs tieši bērns.

Vairumā gadījumu Latvijā tiesvedība par atsevišķu aizgādību izvēršas par mokošu un ilgstošu procesu abām pusēm, kura laikā jebkuri līdzekļi un argumenti, arī viszemiskākie un otru pusi nomelnojošākie, tiek atzīti par labiem.

Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt. Arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.

Visu skaidrojumu par lasiet Latvijas Vēstneša portālā "Par likumu un valsti".

Comment Form