Kas notiek ar depresiju slima bērna smadzenēs
Foto: stock.xchng

Depresija ir saistīta ar smadzenēs notiekošām sarežģītām ķīmiskām reakcijām, kurās ir iesaistītas vielas, ko sauc par neiromediatoriem. Šīs vielas palīdz pārsūtīt informāciju starp nervu šūnām smadzenēs. Daži neiromediatori regulē garastāvokli, un, ja to līmenis samazinās, bērni var kļūt nomākti, nemierīgi un satraukti.


Kā šos procesus smadzenēs ietekmē bērna ēdienkarte

Daži produkti pazemina serotonīna līmeni, tādējādi pasliktinot bērna garastāvokli. Bieža šo pārtikas produktu lietošana var radīt apburto loku, nepārtraukti uzturot sliktu garastāvokli un tieksmi pēc sevis žēlošanas un līdzcietības. Serotonīns ir smadzenēs esoša viela, kas regulē garastāvokļa uzlabošanos un normālu miegu.

Eļļas vai taukus bagātīgi saturoši produkti samazina serotonīna līmeni asinīs, tādējādi samazinot vitalitāti, entuziasmu un prāta modrību. Kad cilvēku pārņem šīs sajūtas, viņš neapzināti atkal lieto šādu pārtiku ieraduma dēļ, tāpēc, ka viņam tā garšo, vai vienkārši tādēļ, ka to nosaka ģimenes tradīcijas un dzīvesveids.

Savukārt nepareizas pārtikas produktu kombinēšanas dēļ bērnam var rasties hroniski kuņģa darbības traucējumi un gremošanas traucējumi ar pastāvīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu. Nepārtraukti iekaisusi kuņģa gļotāda var radīt sliktu garastāvokli, depresiju, pesimismu un negatīvu attieksmi pret apkart notiekošo.

Hroniski aizcietējumi un nepilnīga atkritumvielu izvadīšana no organisma izraisa toksīnu cirkulāciju asinīs, ar kurām šīs indīgās vielas nonāk smadzenēs un izraisa nervu sistēmas darbības traucējumus, ietekmējot bērna domas un domāšanas modeļus. Pats par sevi saprotams, ka pārslogots, ar indēm piesātināts organisms nebūs vesels, un tas savukārt noved pie slikta garastāvokļa un skumju izjūtas.

Bērniem, kuri pastāvīgi tiek baroti ar kalorijas nesaturošiem vai apstrādātiem pārtikas produktiem, piemīt tieksme uz depresiju un neiromediatoru disbalansu, kas ir viens no depresijas komponentiem. 

Bērna uzvedības īpatnības  kurām jāpievērš uzmanība:

1. Nomākts garastāvoklis vai skumjas (šķietami bez iemesla un lielāko daļu laika).

2. Pastāvīgs enerģijas trūkums un nogurums.

3. Nespēja priecāties par kaut ko patīkamu.

4. Nošķiršanās no draugiem un ģimenes locekļiem.

5. Aizkaitināmība, dusmas vai trauksme.

6. Nespēja koncentrēties.

7. Ievērojams svara zudums vai pieaugums.

8. Būtiskas miega izmaiņas (nespēja aizmigt, bieža pamošanās vai grūtības pamosties no rīta).

9. Vainas vai nevērtīguma apziņa.

10. Smeldze un sāpes (bez noteikta medicīniska iemesla).

11. Pesimisms un vienaldzība (vienaldzība pret visu tagadnē vai nākotnē).

12. Domas par nāvi vai pašnāvību.

Ja vairāk nekā divas nedēļas novērojami pieci vai vairāki no šiem simptomiem, bērnam, iespējams, ir depresija. Pusaudžiem var būt citas depresijas pazīmes vai simptomi, piemēram, intereses vai motivācijas trūkums, slikta koncentrēšanās spēja un depresijas izraisīta garīgās enerģijas pazemināšanās. Viņiem var rasties aizvien vairāk grūtību skolā mācību kavējumu dēļ.

Dažiem pusaudžiem līdztekus depresijai ir arī citas problēmas, kuras var pastiprināt nevērtīguma sajūtu un dažādas iekšķīgas sāpes. Piemēram, bērniem ar ēšanas traucējumiem var būt slēpta depresija, kurai jāpievērš uzmanība.

Depresiju veidi 

Dažos gadījumos depresija var būt ārkārtīgi izteikta un ilgt vairākas nedēļas. Citiem slimniekiem tā var būt vieglāka, bet turpināties gadiem ilgi. 

Ārsti izšķir divu veidu depresiju. Smago, īslaicīgo veidu dēvē par klīnisko depresiju, bet ilgstošāko un vājāk izteikto - par distīmiju.

Depresija ir ļoti izplatīta, un tā skar aptuveni astoto daļu padsmitnieku. Šī kaite piemeklē visu ādas krāsu, rasu, ekonomiskā stāvokļa un vecuma cilvēkus; tomēr šķiet, ka tā biežāk skar meitenes. 


Avots: Amitabhs Pandits un Minnija Pandita "Superuzturs bērnam prātam" (izd.Zvaigzne ABC).

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna veselība Bērni Depresija Veselīgi produkti Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!
Sludinājumi

Comment Form