Katra bērna piedzimšana ir maza krīze; vecāku stāsti par mazuļu audzināšanu ar nelielu gadu starpību
Foto: Privātā arhīva foto

No medicīniskā viedokļa visieteicamākais laiks, kad varētu domāt par otru bērnu, ja reiz ģimenē radusies tāda vēlme, ir 18-23 mēneši pēc pirmās grūtniecības. Ķermenis ir atpūties, mamma emocionāli tam ir gatava. Protams, lēmums par bērnu ir vecāku individuāls lēmums. Ir vecāki, kas tikai pēc pieciem gadiem ir gatavi otram bērnam. Kas notiek situācijās, kad bērniem ir maza vai pat ļoti maza gadu starpība – viens līdz divi gadi? To skaidro piecu bērnu mamma un pediatre Zanda Oliņa-Putene un trīs ģimenes, kurās aug bērni ar mazu gadu starpību – līdz diviem gadiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pediatre skaidro, ka pēc būtības katra bērna piedzimšana ir "maza krīze", tai ir jāgatavojas. Viņasprāt, ideāls mirklis, kad ieņemt otru bērnu, lai teorētiski netraumētu pirmo bērnu, ir divi līdz trīs gadi. Tas tādēļ, ka bērnam pirmos trīs gadus ir nepieciešama absolūta mammas un tēva uzmanība. Ja otrs bērns piedzimst mirklī, kad vecākajam ir divi gadi, ar varu, mākslīgi var tikt nogriezta nabassaite. Bērnam pēc būtības liek kļūt par vecāko bērnu, lai gan viņš nemaz tam nav gatavs. Viņš joprojām ir mazs kamoliņš, kas alkst mātes mīlestības un rūpes. Grib pasēdēt klēpī un justies maziņš. Brālīša vai māsiņas piedzimšanu divgadnieks uztver jūtīgi. Iespējams, tā var būt emocionāla trauma.

Tam var sekot dažādas vecākā bērna emocionālas un fiziskas izpausmes, parādot vecākiem, ka viņam arī sāp, un bērns to pārdzīvo savā veidā. Bērns var pēkšņi vēlēties arī padzerties no pudelītes, lai gan vairs to nelieto. Vēlas, lai viņu pabaro. Var pēkšņi mazliet regresēt attīstībā, kļūt histērisks, raudulīgs, agresīvs. Tas viss ir normāli, jo vecākais bērns grib uzmanību. Viņš novēro, ka mazais bēbītis iegūst uzmanību raudot. Vecākais to kopēs, skaidro ārste.

Zandas ieteikums – noteikti nespiest bērnam mīļot, bučot un ar varu iemīlēt mazāko brāli vai māsu. Tam visam jānotiek dabiski. Sākumā var būt greizsirdība, pat košana mazākajam un vecākiem. Ar laiku, kad situācija nostabilizēsies, jo īpaši, kad abi paaugsies un mazākajam būs divi un vecākajam četri gadi, viņi tiešām, neliekuļojot var kļūt par labākajiem draugiem. Vecākais dabiski pieņems savu vecākā bērna statusu.

Svarīgākais, ko nevajadzētu darīt mirklī, kad mazais piedzimst, vecāko "nogrūst" dārziņā. Tad gan vecākais emocionāli jutīsies atstumts, nekam nevajadzīgs. Bērnam var šķist, ka mamma un tētis viņu negrib. Pirmos trīs mēnešus pēc otrā bērna nākšanas pasaulē pediatre iesaka visiem būt kopā. Lai arī cik grūti tas būtu. Visai ģimenei ir jāsarod ar situāciju. Noteikti nevajadzētu šķirt bērnus – viens pie vienas omītes, otrs pie tantes vai mājās. Ja bērni augs kopā, lai arī sākotnēji, iespējams, attiecības nav tās pašas labākās, bērni pieslīpēsies. Katram ir savs raksturs, arī maziņiem, viens ir emocionālāks, otram patīk kaitināt utt. Sadraudzēšanās nāk ar laiku, ne tikai pāriem ir jāpieslīpējas, bet arī brāļiem un māsām, uzsver pediatre.

Turpinājumā iepazīsties ar trīs ģimenēm, kurās aug bērni ar mazu gadu starpību – līdz diviem gadiem.

Tags

Bērna audzināšana Cilvēkstāsti Ģimene Grūtniecība Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form