Foto: Publicitātes attēls
Pilnīgi iespējams, ka kāds no mums pagājušajā nedēļā sastapa klaunus – pa ceļam uz darbu, piemājas kafejnīcās, uzfrišinoties frizētavā, pie jūras dzenājot kaijas, sporta laukumā mētājot bumbu un vēl daudzās vietās, kur ikdienā dodamies, ieskrienam, izskrienam un paciemojamies vai vienkārši atvelkam elpu.

Ne jau klaunus ar biezu grima kārtu, zem kuras nav nolasāmas emocijas, kā ierasts redzēt cirkā. Tieši pretēji, bezgala dzīvīgus, runātīgus un draudzīgus dakterus Klaunus, kas nu jau vairāk nekā trīs gadus priecē bērnus Latvijas slimnīcās. Un ne velti "Dr.Klauni" izgāja ielās.

No 8. augusta līdz 25. septembrim norisinās labdarības akcija "Smiekli ārstē!", kuras laikā sabiedrība tiek aicināta atbalstīt "Dr.Klaunu" darbību, ziedojot projekta uzturēšanai un tālākai attīstībai.

Klaunādes kustība pasaulē pastāv jau 30 gadus, bet pie mums aizsākusies tikai 2013. gadā. Pateicoties aktīviem, azartiskiem cilvēkiem un augošajam "Dr.Klaunu" pieprasījumam, šobrīd šī kustība arvien plešas plašumā, kopā pulcējot jau 45 profesionālus dakterus Klaunus Rīgas, Cēsu, Valmieras, Ventspils, Rēzeknes, Liepājas un Daugavpils slimnīcās.

Citu valstu pieredze un padomi palīdz veidot pašmāju projekta modeli, ņemot vērā Latvijas apstākļus, iespējas un kultūru. Kamēr profesionalitātes pamatprincipi un kritēriji visām "Dr.Klaunu" organizācijām ir vienādi, tomēr katra no tām ir unikāla un īsteno medicīnas klaunādes programmu, ievērojot savu realitāti.

Foto: Publicitātes attēls

Medicīnas klaunāde veidojas, apvienojot dažādas pieejas un zināšanas, kas sastāv no kompetences aktiermeistarībā un klaunādē kā tādā – prasmes izmantot mākslas un spēles terapijas elementus, izpratne par bērnu attīstību un psiholoģiju, kā arī zināšanas par slimnīcu un darba specifiku tajā. Visi šie elementi tiek ņemti vērā, gan atlasot "Dr.Klaunus", gan veidojot mācību programmu.

Visa pamatā ir arī paša "Dr.Klauna" personība. Spēja just līdzi un atrast kopīgo valodu ar bērnu vai pieaugušo, dziļa uzmanība pret visu, kas notiek apkārt, dzīvīgums un pozitīva enerģija, ar kuru dalīties. "Man patīk brīvība, ko sniedz klauna tēls, spēja būt pašai un izpausties pozitīvos veidos," par klaunam dotajām iespējām sajūsminās dakteris Klauns - Diāna Reznikova. "Iejūtoties klauna tēlā, manas problēmas mazinās. Bērni ļauj man atgūt spēku. Man ir ko dot un dodot, jūtu, ka atpakaļ saņemu divreiz vairāk!"

Prieks plešas plašumā

Viens jauns klauns - vairāki iepriecināti bērni. "Dr.Klaunu" organizācija šomēnes lepojas ar jaunu klaunu uzņemšanu savā pulkā un iespēju reģionu slimnīcas iepazīstināt ar klaunu pozitīvo pienesumu ikdienas ārstēšanas procesā. "Dr.Klaunu" rindās uzņemtas 17 klaunu meitenes un trīs klaunu puiši.

"Mums bija fantastiski aktiermeistarības, klaunādes, psiholoģijas pasniedzēji, kas sagatavoja pirmajām patstāvīgajām reizēm slimnīcā un iemācīja daudz brīnišķīgas prasmes, atgādinot, ka ir labi, ja katrs klauns ir tik atšķirīgs. Visiem ir reizes, kad ir bail, bet tajā pašā laikā ļoti gribas doties un iepriecināt," tā par saviem pirmajiem soļiem "Dr.Klauna" tēlā stāsta Iveta Rozentāle, viena no šī gada "Dr.Klauna" skolas absolventēm.

Foto: Publicitātes attēls

Lai tiktu pie sarkanā klauna deguna jānoiet tāls un nopietns ceļš, jo, lai arī klauns ir komiskais tēls, zem "Dr.Klauna" maskas slēpjas atbildīga un zinoša personība. Vislabākos "Dr.Klaunus" Latvijā palīdz atrasts speciāli izveidots profils, ar vēlamo kompetences un kvalitātes kopumu, kam jāpiemīt cilvēkam. Atlases pašā sākumā tiek piesaistīti psihologi, kas palīdz novērtēt potenciālo "Dr.Klauna" psiholoģisko briedumu un nosvērtību, emocionālo gatavību strādāt ar bērniem, jo situācijas slimnīcā nereti mēdz būt emocionāli sarežģītas un smagas.

Diānai ir sava pieeja, kā drūmo pārvērst gaišajā: "Kad es "Dr.Klauna" tēlā eju pie bērniem, nedomāju, kāpēc viņi ir slimi un cik smagi, jo bērni vēlas spēlēties un veidot savu fantāziju pasauli. Viņi nevēlas sēdēt un domāt "vai dieniņ, esmu smagi slims, ko nu tālāk". Ir tādi bērni, kuri lielāko daļu no sava mazā mūža ir pavadījuši slimnīcā, bet viņi tik un tā ir un paliek bērni - ar vēlmi priecāties un spēlēties!"

No parasta cilvēka par dakteri Klaunu. Kā tas notiek

Marianna Milovska un Renāte Kalivoda, "Dr.Klauna" projekta aizsācējas un vadītājas Latvijā, izceļ četrus svarīgus atlases posmus, kam iziet cauri visi topošie speciālisti. Viss sākas ar detalizētas anketas aizpildīšanu, kura kalpo gan kā informatīvs raksturs, ļaujot noskaidrot personas pieredzi un kompetenci, gan izprast cik nopietna ir motivācija iesaistīties programmā.

Tālāk ar potenciālajiem pretendentiem jātiekas aci pret aci intervijā, kurā piedalās arī psihologs. Psihologs mēģina cilvēku sajust un izanalizēt, turpretim pašiem kandidātiem ir iespēja uzdod sev interesējošos jautājumus un saprast, vai šī programma tiešām attaisno viņu vīzijas un pārliecināties par savu vēlmi iesaistīties.

Pēc tam jau lietām tiek pieiets nopietnāk, veicot psiholoģisko atlasi grupā. Tas palīdz paraudzīties uz cilvēku sadarbību vienam ar otru gan diskutējot, gan pildot grupas uzdevumus, gan runājot par sevi un savu dzīves pieredzi. Ir svarīgi, ka "Dr.Klauni" spēj atrast kopīgu valodu un kļūt par kolēģiem.

Foto: Publicitātes attēls

Beidzamā, bet ne mazāk svarīgā, tieši pretēji, ir radošo spēju nodarbība kopā ar profesionāliem aktiermeistarības pasniedzējiem un aktieriem. Katram pretendentam ir jābūt motivētam un gatavam katru nedēļu doties uz slimnīcu, tāpēc tiek meklēts "potenciāls", ko varēs attīstīt – spējas iejusties tēlā, būt piedāvātajos apstākļos, iesaistīties spēlē un improvizācijā, elastīgums ķermenī un prātā.

Tie, kas izturējušo visus četrus atlases posmus, metas izaicinājumā un pusgadu apgūst improvizācijas teātri, klasisko aktiermeistarību un klaunādi, iziet psiholoģisko treniņu, praktiski attīstot nepieciešamās spējas un prasmes. Apmācībās tiek iekļautas arī lekcijas par slimnīcas darba specifiku, ko pasniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti, Ļoti svarīgas ir ārvalstu pasniedzēju vadītās nodarbības, jo tieši medicīnas klaunādes pasniedzēju Latvijā nav. Neatņemama sastāvdaļa ir prakse slimnīcās, kad jaunie klauni strādā pārī ar kādu no pieredzējušajiem klauniem un uzkrāj savu pieredzi. Katra prakses reize tiek izrunāta un izvērtēta, lai saprastu, ko varētu mainīt un uzlabot, kas izdevās.

Mūžu dzīvo, mūžu mācies

"Dr.Klauni" regulāri papildina savas zināšanas un pilnveidojas. Dažādas nodarbības un meistarklases tiek organizētas reizi divos mēnešos, ir arī pieredzes braucieni un dalība semināros ārzemēs. Visi klauni piedalās arī obligātas sapulcēs, kurās var izrunāt grūtas situācijas, dalīties pieredzē un atbalstīt viens otru, lai veiksmīgi turpināt savu ikdienas darbu.

"Vienmēr esmu pārsteigta par to, cik ļoti pozitīvi dakterus Klaunus uzņem vairums vecāku. Kādreiz pat vēl pozitīvāk un ieinteresētāk nekā paši bērni," par savu jauno darbu priecājas Iveta.

"Fantastiski, ka vietā, kur bērniem ir daudz baiļu, viņi, mūs ieraugot, pasmaida, grib rotaļāties, ir ieinteresēti sadraudzēties. Brīnumaini, ka līdz ar klaunu viesošanos mainās klimats – vienalga vai tā ir palāta, reģistratūra vai uzgaidāmā telpa – cilvēki atbrīvojas, smaida, aizmirst par sāpēm un ļaujas pozitīvajām emocijām, kas bija atstātas otrajā plānā.
Tas ir neilgs brīdis, kurā esam kopā ar bērniem un ne tikai, bet tas maina viņu šodienu, maina kopējo noskaņojumu un paliek viņu atmiņā."

Arī pašiem klauniem sarkanais deguns palīdz uz lietām skatīties citādāk: "Kad pati biju slimnīcā ar savu vecāko bērnu, man bija ļoti grūti noturēties, lai neieietu tēlā un neuzvilktu klauna degunu, jo caur to es spēju savākt savas personīgās emocijas un problēmas un noskaņoties uz pozitīvo."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!