Dažreiz vecāki vēl pirms bērna piedzimšanas uzzīmē vēlamo viņa tēlu: "meitene – skaista, cirtainiem matiem, rozā krāsas apģērbā tērpta", bet piedzimst apaļīgs puisēns. Vai arī, piemēram, vecāki, kuri ir mūziķi, sapņo par dinastijas turpināšanu, bet bērns dievina futbolu un neieredz vijoli. Ko darīt šādā situācijā un kādi ir patiesie pieaugušo motīvi? Par to "Deti.mail" stāsta bērnu un ģimenes psiholoģe Jekaterina Hlomova.
No bērna sagaida vecāku sapņu piepildījumu
Lūk, piemērs! Marija visu mūžu ir sapņojusi kļūt par pianisti, taču tālāk par mūzikas skolas beigšanu karjera nav attīstījusies. Tagad viņas mazajai meitiņai ("slinkajai un neapdāvinātajai", protams) nav ļauts atiet no klavierēm, normatīvs – četras stundas dienā jāspēlē. Ja rezultāts ir slikts, meitai tiek liegtas pastaigas ar draugiem. Problēma ir tā, ka Marija no meitas gaida, ka viņa izdzīvos pašas neizdzīvoto dzīvi un piepildīs viņas neizsapņotos sapņus.
Ko darīt? Izeja ir apzināties, tieši kuram tas ir nepieciešams, lai bērns kļūtu par mūziķi, kā izvēle tā ir. Ja tās ir vecāku gaidas, tad jau ir paredzams, ka bērns pieliks visas pūles, lai pretotos viņam nekam nevajadzīgajai nodarbei. Vecākiem ir jābūt gataviem, ka bērns izrādīs visu iespējamo pretestību, lai izvairītos no nodarbes, kas viņu absolūti neinteresē.
Romantika ar sekām. Kāpēc aromātiskās sveces var būt kaitīgas veselībai 
