Psiholoģe Iveta Gēbele
Foto: Psiholoģe Iveta Gēbele

Jautājums: Vēlos uzzināt, cik lietderīgi ir vest bērnu pie psihologa / psihoterapeita un vai tas vispār nepieciešams. Man ir dēliņš, 7 gadus vecs. Viņam nesagādā prieku neviena lieta, ja viņš tajā nevar būt labākais - ar riteni viņš nemācās braukt, jo nav uzreiz tajā lietā "speciālists"; sunīšus nespēlē, ja tiek ķerts arī kāds cits; nesen bijā spēlē boulingu - arī tas viņam nesagādāja prieku, jo bumba mēdza ieripot renē, un tā ir ar visām lietām.

Sākumā es centos darīt tā, lai viņš vinnētu, bet nevar tak visu laiku arī padoties, jo citi taču tā nedarīs. Mums jāsāk iet skolā septembrī un man bail, ka klasē viņš tādēļ netiek atstumts.

Mēs esam par to daudz runājuši, ka nevar vienmēr būt pirmais, ka spēles ir priekam, nevis uzvarēšanai, pati vienmēr savas neizdošanās cenšos parādīt tā, ka tas ir labi un no tā jāmācās utt., taču līdz ko sākam spēlēties, tā viss... kašķi, raudāšana. Spēlēšanās prieku viņam sagādā tikai spēles, kuras viņš spēlē viens pats.

No kā vispār bērnam var rasties tāda attieksme pret lietām? Pati saviem spēkiem vairs netieku galā, jūtu, ka paliek arvien trakāk - esmu jau sākusi domāt par bērna aizvešanu pie kāda speciālista aprunāties. Vai tas būtu nepieciešams un varbūt varat ieteikt kādu labu speciālistu tieši bērnam?

Jau iepriekš paldies par atbildi.

Konsultē psiholoģe Iveta Gēbele, radošā psiholoģijas centra „Ģimenei" vadītāja (pieteikšanās konsultācijām Rīgā un Liepājā notiek pa e-pastu iveta.gebele@gmail.com vai telefonu 29757231):

Sveiki,

Uz pirmo jautājumu, vai ir nepieciešams vest bērnu pie speciālista, varu atbildēt, ka tas ir atkarīgs no situācijas. Vislabākais psihologs bērnam ir mamma, bet tā kā arī vislabākie speciālisti reizēm arī meklē palīdzību pie citiem speciālistiem, tad arī vislabākās mammas drīkst meklēt palīdzību pie citiem speciālistiem, psihologiem un psihoterapeitiem.

Situācijā, par kuru stāstāt, būtu labi pakonsultēties pie kāda speciālista. Ja ir tā, kā rakstīts vēstulē, patiešām var rasties problēmas bērnam skolā ar citiem bērniem.

Šāda bērna uzvedība un attieksme varētu būt radusies vairāku iemeslu dēļ. Viens iemesls varētu būt, ka bērna 3 gadu attīstības krīze nav bijusi izdzīvota ar „+" zīmi, tas nozīmē to, ka 3 gadu vecumā, kad bērnam attīstās „Es" koncepcija, viņa apkārtējā vide ir bijusi labvēlīga viņa egocentrisma attīstībai, nevis veselīgai „Es" attīstībai. Tas nozīmē, ka šajā vecumā bērnam gan ir jāmāca un jāļauj attīstīties viņa iniciatīvām, gan vienlaicīgi jāliek robežas. Ja robežas netiek liktas, attīstās pārlieku liels egocentrisms. Tas var notikt ar bērniem, kuri ir vienīgie, jaunākie, vai pārāk liela starpība starp bērniem, kad bērns tiek pārlieku lutināts, izcelts pārējo starpā, noliedzot apkārtējo cilvēku vajadzības, intereses (arī vecāku pašu vajadzības un intereses). Bērnā rodas neadekvāta visvarenības izjūta. Kādu laiku tas varbūt apkārtējiem ir interesanti un amizanti, bet, tuvojoties nākošajai krīzei, uzvedības neadekvātās izpausmes saasinās. Bērna uzvedība un raksturs kļūst nomācošs ne tikai apkārtējiem, bet arī pašam bērnam.

Vēstulē aprakstītajā situācijā bīstamība ir tajā apstāklī, ka nākošā ir 7 gadu krīze, kad bērnam jāsāk ļoti atbildīgs posms viņa dzīvē, skolas laiks. Tieši skolas sākuma laiks ir tas, kurš pārbauda iepriekšējā attīstības krīzē iegūtās un nostiprinātās prasmes, respektīvi, sadarbību ar apkārtējiem.

Un Jūsu dēlam skolas sākums ir pavisam tuvu, tāpēc noteikti iesaku meklēt speciālista palīdzību, lai pēc iespējas veiksmīgi izdzīvotu 7 gadu krīzi, un palīdzētu bērnam apgūt attīstības izaicinājumus no iepriekšējās attīstības krīzes sekas, kurā viņš, iespējams, ir šobrīd iestrēdzis. Ja palīdzību meklēsiet pēc iespējas ātri, tad pa brīvdienām jau nonāksiet pie laba rezultāta, lai atvieglotu bērna skolas gaitu sākumu.

Es iesaku aiziet pie speciālista, kurš strādā ar Marte Meo metodi. Tā Jums varētu palīdzēt saprast, kas notiek bērna un citu cilvēku savstarpējā komunikācijā, ar Marte Meo palīdzību Jūs varēsiet atklāt jaunu veidu, kā palīdzēt bērnam, kā labāk viņu atbalstīt, kā atbalstīt viņa attīstību un palīdzētu ar mazākiem zaudējumiem iziet no krīzes.

Šī metode ir orientēta uz to, lai palīdzētu vecākiem labāk atbalstīt savu bērnu attīstību.

Veiksmi vēlot Jums un mazajam spurainajam pirmklasniekam,

Iveta Gēbele.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Source

Ģimenei.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form