Februāra izskaņā svara korekcijas centrā Vitalitātes Akadēmija, kas atrodas gleznainajā Aizputē, viesojās pasaulē slavenais, tiesa, vienlaikus arī pretrunīgi vērtētais franču medicīnas doktors, ārsts un dietologs, kā arī vairāku bestselleru autors Pjērs Dikāns.
Ar dietologu tikās arī Viņa.lv, noskaidrojot ne tikai slavenās Dikāna diētas pamatprincipus un efektivitātes noslēpumu, un ārsta komentārus par iespējamajiem diētas riska faktoriem, ko bieži vien min tās kritiķi, bet arī iepazīstoties ar Dikāna jaunāko projektu – 10 laimes pamatprincipu teoriju, kas vienkāršotā veidā skaidro liekā svara veidošanās riska faktorus un cēloņus, kā arī vieglāko ceļu, kā ķermenī un garā atgriezt zudušo veselību.
Taču, pirms piedāvāsim ieskatu konkrētajās tēmās, aicinām iepazīties ar paša Dikāna ikdienas dzīves paradumiem, laimes formulu un, šķiet, nezūdošās jaunības noslēpumu!
Neraugoties uz visnotaļ cienījamo vecumu – 74 gadiem – mesjē Dikāns ir vitālas enerģijas pilns un izstaro patiesu sirsnību. Brīžam demonstrējot dzirkstošu humora izjūtu, ko papildina arī veselīga pašironijas deva, tērpies peoniju rozā kreklā un šlipsē, ko no rīta izvēlējusies viņa meita, ārsts atklāj, ka veselīga ķermeņa un labas fiziskās formas uzturēšana patiesībā ir daļa no viņa profesijas. "Ja es pie jums atnāktu, tāds apaļš, omulīgs un uzbarojies, un sludinātu savu diētu, jūs taču man neticētu! Patiesībā tas pat būtu absurdi, tāpēc laba fiziskā forma ir sava veida nepieciešamība un prasība, kas man vienkārši jāievēro, gribu to vai nē," joko Dikāns.
Pirms eju gulēt, satieku arī savu mīļoto sievu – pieņemu, ka detaļās gan negribat zināt, ko darām... Bet, ja nopietni, tad kopumā naktī cenšos gulēt vismaz septiņas stundas. Liela loma ir arī fiziskajām aktivitātēm – pēc rīta kafijas tases katru dienu dodos 25 minūtes garā skrējienā.
Kā atklāj dietologs, viņa ēdienkarte ir sabalansēta un veidota pēc paša veidotās diētas pamatprincipiem, kas izstrādāta 20 gadu garumā. Brokastīs ārsts dzer melnu kafiju, ēdot pilngraudu un auzu kliju galetes un krekerus. Tās nereti pagatavojot Dikāna sieva, ja vien, kā pajoko pats ārsts, viņai pietiekot pacietības. Galetēm tiek pievienots lasis vai siers, tomēr galvenā uzmanība ir vērsta uz produktiem, kuros ir daudz šķiedrvielu.
Pusdienas dietologs vienmēr ietur vienā un tai pašā laikā – pulksten 14. Tad galdā tiek celti dažādi salāti. Dikāna iecienītākais ēdiens ir salāti ar anšoviem, zirņiem, kvinoju, puraviem un citiem dārzeņiem, kā arī balzamiko etiķi. Pēc tam tiek uzkosts kāds auglis, un, atgriežoties darbā, Dikāns ļaujas vienai no savām baudām – tumšajai šokolādei. Tiesa, apēsti tiek vien divi līdz trīs gabaliņi, ārstam dzelžaini ievērojot vajadzīgo mērenību.
Kā joko Dikāns, viens no viņa netikumiem ir pārmērīga kafijas dzeršana, un arī vakariņas ārsts ēd vēlu. Visbiežāk tās ir jūras veltes ar kuskusu. Tāpat Dikāns kā vienus no vērtīgākajiem produktiem min bezpiedevu jogurtu, biezpienu, kā arī ābolus. Protams, ēdot ārpus mājas, piemēram, restorānos, dietologs ļauj sev nobaudīt lielākus gardumus – kārtīgu gaļas šķēli vai ribiņas. Kā atklāj Dikāns, viņš ir arī liels taizemiešu virtuves cienītājs.
Taujāts par citiem savas ikdienas paradumiem, kas ļauj uzturēt formā ķermeni un garu, ārsts atklāj, ka šeit gluži pašsaprotama loma ir fiziskajām aktivitātēm, turklāt visdažādākajās to izpausmēs.
"Pirms eju gulēt, satieku arī savu mīļoto sievu – pieņemu, ka detaļās gan negribat zināt, ko darām... Bet, ja nopietni, tad kopumā naktī cenšos gulēt vismaz septiņas stundas. Liela loma ir arī fiziskajām aktivitātēm – pēc rīta kafijas tases katru dienu dodos 25 minūtes garā skrējienā. Šis rituāls manā ikdienā ir jau ļoti, ļoti sen. Ja kādu rītu paskriet nesanāk, tad nejūtos labi.
Esmu novērojis, ka jo vairāk noguris esmu pirms skriešanas, jo labāk jutīšos pēc tam un jo svarīgāk ir vispār doties šajā skrējienā. Kad ceļojumu laikā esmu kādā viesnīcā un doties ārpus tās, lai izkustētos, nesanāk, tad vismaz divas minūtes no rīta skrienu apkārt gultai. Izklausās jau smieklīgi, bet muskuļiem ir nepieciešams treniņš. Un, protams, savā ikdienā vienmēr izmantoju kāpnes," stāsta Dikāns, piebilstot, ka ilgākām un nopietnākām fiziskām aktivitātēm trūkstot laika. Kādreiz spēlēts arī teniss, bet nu jāiztiek vien ar skriešanu. To gan nereti papildina arī niršana un zemūdens makšķerēšana ar harpūnu.
Reiz pie manis atnāca viena paciente, kuru, tāpat kā manu meitu, sauc Maja. Kad atklāju, ka viņai tāds vārds izvēlēts tāpēc, ka ļoti cienu Pablo Pikaso darbus un arī viņa meita ir Maja, šī sieviete atklāja, ka tieši viņa jau arī esot Pikaso meita.
"Jaunībā niru arī 20 metrus zem ūdens, nu sanāk nolaisties mazākā dziļumā. To daru kopā ar savu meitu, viņa gan nirst dziļāk nekā es. Tad nu man nākas skatīties un uztraukties.
Vispār mana meita man ir ļoti īpaša. Atceros kādu sirsnīgu stāstu, ko gribu jums pastāstīt. Reiz pie manis atnāca viena paciente, kuru, tāpat kā manu meitu, sauc Maja. Kad atklāju, ka viņai tāds vārds izvēlēts tāpēc, ka ļoti cienu Pablo Pikaso darbus un arī viņa meita ir Maja, šī sieviete atklāja, ka tieši viņa jau arī esot Pikaso meita," smejas Dikāns.
Vaicāts par savu ikdienas laimes formulu, ārsts nevilcinoties atklāj, ka viņu laimīgu dara darbs: "Man patiešām patīk strādāt daudz. Tāpat mana laimes esence ir literatūra, dzeja, filozofija. Vakaros nevaru aizmigt, ja vismaz pusstundu neesmu lasījis. Protams, arī sieva mani dara laimīgu, kā arī bērni un ģimene kopumā. Mani iepriecina viss skaistais, esmu estēts. Piemēram, atkal un atkal varu sajūsmināties par sievietes skaistumu – var jau būt, ka tas izklausās divdomīgi, bet mani fascinē pievilcīgi vaibsti. Tāpat noskaņojumu uzlabo arī vārdu skaistums un cilvēku māka krāšņi izteikties. Tas iedvesmo."
"Tāpat man ļoti patīk apzināties, ka esmu neatkarīgs. Vienmēr esmu vēlējies un nu arī to izbaudu – būt ārpus sistēmas, dzīvot neviena neierobežotam. Lai gan, būšu godīgs, pelnu salīdzinoši labi, nauda man nav vajadzīga – es labprātāk dzīvoju vienkārši. Man nav mašīnas un, lidojot ar lidmašīnu, nekad netērēju naudu, piemēram, par biļetēm biznesa klasē. Man šādas ārišķības nav vajadzīgas. Es negribu būt atkarīgs no sistēmas – cilvēki, kuriem ir daudz vajadzību, kļūst par sistēmas vergiem. Man pietiek ar manu ģimeni, iespēju pabūt ar sievu, man nevajag ne visādus maserati, ne citas ekskluzīvas lietas. Piemēram, tās automašīnas, starp citu, tāpat nekad nestrādā," smejas Dikāns.
Ārsts arī atklāj, ka sastaptie cilvēki bieži brīnās par to, ka "slavenais, bagātais un pazīstamais Dikāns izmantojot, piemēram, metro".
Man ļoti patīk apzināties, ka esmu neatkarīgs. Vienmēr esmu vēlējies un nu arī to izbaudu – būt ārpus sistēmas, dzīvot neviena neierobežotam. Lai gan, būšu godīgs, pelnu salīdzinoši labi, nauda man nav vajadzīga – es labprātāk dzīvoju vienkārši.
"Tā es vienkārši jūtos labāk. Reiz gadījās kāds smieklīgs gadījums, un arī to gribu jums pastāstīt. Kādu dienu devos uz darbu, un metro bija pārpildīts. Cilvēki viens pie otra bija tā piespiedušies, ka nevarēja pakustēties. Kāds vīrietis man bija tā pieglaudies ar seju, ka šķita, tūlīt mani noskūpstīs. Viņa elpa bija ļoti, ļoti netīkama, tāpēc nācās aizgriezties. Vīrietis to pamanīja un aizvainoti man pateica, ka viņš ļoti labi apzinās, kāda ir viņa elpa, bet tā iemesls ir gaužām vienkāršs – viņš ievērojot manu diētu. Tad nu lai es pats tagad pieņemu to, ko esmu radījis," smejoties atminas Dikāns.
Vaicāts par savas dzīves tālākajiem mērķiem, Dikāns atbild, ka to ir gana daudz. Un, lai gan nodzīvots ir ilgs un krāsains mūžs, viņš tajā neko negribētu mainīt. Ja nu vienīgi – mazāk baidīties un agrāk radīt savus bērnus, uzdrošinoties kļūt par tēvu. "Mana dzīve ir ļoti izdevusies," tā dietologs.
"Ja vēl būtu gana daudz laika, man gribētos izdarīt tik daudz! Piemēram, esmu iesācis rakstīt vairākas grāmatas. Vienā no tām ir apkopota informācija par to, cik būtiski topošajām mātēm ir ievērot pareizu uzturu un izvēlēties kvalitatīvu pārtiku. Esmu pārliecināts, ka ceturtajā un piektajā grūtniecības mēnesī no ēdienkartes ir jāizslēdz ātrie ogļhidrāti, jo pārmērīga to lietošana uzturā var ierosināt gaidāmo mazuļu veselības problēmas nākotnē. Viena no zināmākajām problēmām ir jau iedzimta nosliece uz aptaukošanos, ko ir iespējams novērst. Tāpat esmu iesācis grāmatu par desmit laimes pīlāriem jeb pamatprincipiem, kas caurvij mūsu dzīvi un to ļoti lielā mērā ietekmē, nosakot arī tās kvalitāti. Ceru, ka man būs iespēja realizēt šos projektus un izdarīt arī vēl daudz ko citu no iecerētā," atklāj Dikāns.
Savukārt, taujāts par franču sieviešu leģendāro skaistumu un eleganci, kas izslavēta visā pasaulē, Dikāns to skaidro ar no paaudzes paaudzēs pārņemtu dzīves gudrību un ikdienas paradumiem, ko mātes nodod savām meitām kopš pašiem pirmsākumiem: "Patiesībā to pat var dēvēt par kultūras un vēstures jautājumu – tāds arī ir šis noslēpums, tik vienkāršs! Zināms, ka jau kopš senatnes Francija ir bijusi viena no vadošajām valstīm kultūras un mākslas attīstībā, tā ir bijusi mākslas, modes un skaistuma meka, kur kultūras un sabiedriskās norises roku rokā gāja arī ar skaistuma pasauli.
Viņa elpa bija ļoti, ļoti netīkama, tāpēc nācās aizgriezties. Vīrietis to pamanīja un aizvainoti man pateica, ka viņš ļoti labi apzinās, kāda ir viņa elpa, bet tā iemesls ir gaužām vienkāršs – viņš ievērojot manu diētu. Tad nu lai es pats tagad pieņemu to, ko esmu radījis.
Te jāmin arī modes speciālisti un skaistumkopšanas zīmoli, kas šobrīd ir slaveni visā pasaulē, bet savulaik radušies tieši Francijā. Mūsu sievietes to sevī ir iezīdušas ar mātes pienu, un vēlme labi izskatīties ir gluži dabiska. Savukārt rūpes par sevi un savu skaistumu ir pašsaprotams ieradums, kas nodots no paaudzes paaudzē.
Piemēram, arī es savā ikdienā esmu ievērojis, ka mūsu sievietes katru dienu ģērbjas citādi – vienā kostīmā divas dienas pēc kārtas viņas neredzēsiet nekad. Vērts mācīties, vai ne?"
Vaicāts, kādas ir Dikāna ikdienas dzīves vājības, no kurām derētu atteikties, ārsts atbild, ka viņa lielākais netikums ir mūžīgā kavēšana, ko papildina arī šerpais raksturs. "Tāpat man ir grūti saprasties ar cilvēkiem, kuri ir ļoti racionāli, analītiski, piezemēti. Es pats dzīvi ķeru ar sirdi, esmu ļoti jūtīgs, un manā pasaulē emocijas valda pār prātu. Tā rezultātā reizēm rodas nesaskaņas ar apkārtējiem. Patiesībā jau ar mani ir viegli – ja es kādu mīlu, to var pamanīt acumirklī, savukārt, ja man kāds nepatīk – arī to varēs nolasīt teju sekundes laikā."
Un arī cilvēku attieksme pret Dikānu esot tāda pati – viņš novērojis, ka līdzcilvēkiem vai nu patiešām simpatizējot, vai arī acīmredzami nepatīkot. Jo Dikāna pasaulē it viss esot vai nu balts vai melns. Tiesa, reizēm ir vērts nogaidīt, un to ārsts atgādina arī pats sev – iespējams, tas, ko par kādu domājam pirmajā acumirklī, nemaz nav pareizi. "Pirmais iespaids var būt maldīgs un mūsu sajūtas mūs reizēm var pievilt. Vienkārši, bet gana sarežģīti, vai ne?" nosaka Dikāns.
