
Daudzi ir audzināti, balstoties uz priekšstatiem, ka tuviem cilvēkiem vienam otru ir jāsaprot intuīcijas līmenī. Kad gaidas nav attaisnojušās, mēs sākam šaubīties par to, vai šī savienība ir ideāla.
Psiholoģe un psihoterapeite Vera Jakupova portālā "Psychologies" aplūko trīs pazīmes, kas liecina, ka no partnera gaidām teju neiespējamo, un tādēļ arī bez kašķiem neiztikt. Speciāliste akcentē, ka daudzu konfliktu iemesls ir paaugstinātas prasības, tālāk paskaidrojot, kā tās atpazīt.
Kad mēs jūtam neapmierinātību pret partneri, tad neizbēgami sev uzdodam jautājumu: "Varbūt tomēr ne viss ir tik slikti, un es vienkārši par daudz vēlos?" "Psihoterapijā mēs ar klientu bieži izpētām šo jautājumu. Atbilde palīdz tikt skaidrībā, no kurienes rodas konflikti un kā rīkoties: strādāt ar sevi vai attiecības izbeigt. Piecu darba gadu laikā esmu noformulējusi trīs pārbaudītus soļus, kas palīdz orientēties un saprast, vai mūsu gaidas pret partneri ir adekvātas," uzsver psiholoģe.
Pirmais solis – izanalizē situācijas, kādās starp jums abiem visbiežāk uzplaiksnī konflikti
Mazs piemērs: "Alīna stāsta, cik ļoti nogurst darbā, bet vīrs to it kā nemaz nepamana. Viņa atnāk mājās bez spēka, un viņš sāk taujāt, kā pagāja diena, piedāvā aiziet uz kino vai pastaigāties, tā vietā, lai ielietu tēju un atstātu sievu kādu laiku mierā. Parasti viņa atbild asi, ka nekur negrib iet, apvainojas, ka vīrs ir tik neuzmanīgs. Kā atbildes reakcija no vīra ir asa reaģēšana uz sievas neapmierinātību".
Atpazini sevi? Tu vēlies, lai partneris tevi saprastu bez vārdiem, tu dusmojies, ja tas nenotiek? Izskatās, ka attiecībās viss ir kārtībā, bet ir lietas, pie kurām derētu piestrādāt – trenējies runāt par savām vajadzībām ar partneri.
Dažreiz mēs gribam, lai, nolasot mūsu domas un jūtas, partneris uzminētu mūsu vēlmes. "Mēs viens otru saprotam bez vārdiem," tas šķiet patiesas mīlestības apliecinājums. Tāds komunikācijas veids eksistē starp māti un jaundzimušo, kuru patiešām ir jāmācās saprast bez vārdiem.
Emocionāli fokusētās terapijas pāriem radītāji Sjūzana Džonsone un Lesija Grīnberga runā, ka bieži vien attiecībās mēs cenšamies iegūt to mīlestību un rūpes, kuru bērnībā neesam saņēmuši no saviem vecākiem. Tad mēs to sākam pieprasīt partnerim, kā no vecākiem. Partneris nespēj mūsu vēlmes izpildīt, un mēs jūtamies vīlušies un nokaitināti. Daudz produktīvāks ceļš šajā gadījumā ir mācīties apzināties savas vēlmes un prasības, tieši par tām pavēstīt tuvākajam cilvēkam, ņemot vērā, ka ne visas mūsu vēlmes nekavējoties var tikt apmierinātas.