Laiks doties pie miera. Bērnu gulētiešanas ieradumu atšķirības dažādās pasaules valstīs
Foto: Shutterstock

Visā pasaulē bērni ik nakti, pēc aktīvi pavadītas dienas, dodas pie miera, atšķiras tikai laiks, cikos vecāki liek viņiem to darīt, kā izskatās viņu guļamistaba un kādas metodes mamma un tētis izmanto, lai palīdzētu savai atvasei ātrāk iemigt.

Klīniskā psiholoģe Džodija Mindela, pētot bērnu miega ieradumus dažādās pasaules valstīs, bija pārsteigta par vairākām kultūras atšķirībām zīdaiņu un mazuļu miega rutīnās, balstoties uz vietu, kur tie dzīvo. CNN atklāj viņas pētījuma datus un secinājumus.

Gulētiešanas laika atšķirības

Mindela bērnu miega ieradumu atšķirības starp dažādām pasaules valstīm raksturo kā neticamas: "Kad uzsāku šo pētījumu, biju uzstādījusi hipotēzi, ka laiks, cikos vecāki liek bērnu gulēt, katrā valstī atšķirsies par 10 līdz 15 minūtēm, taču tā nav. Patiesībā šī starpība ir daudz lielāka – divas līdz pat divas ar pus stundas, " viņa stāsta. Sevišķi liela starpība laikā, kad bērni tiek liekti gulēt, ir starp tādām valstīm kā Jaunzēlandi un Koreju.

Analizējot teju 30 tūkstošu vecāku atbildes uz aptaujas jautājumiem par viņu bērnu miega paradumiem, tika secināts, ka bērni visagrāk tiek likti gulēt Jaunzēlandā. Tur bērns līdz trīs gadu vecumam pie miera dodas jau ap pulksten 19.30, arī Austrālijā ir līdzīgi – tur mazie dodas gulēt ap pulksten 19.45. Savukārt visvēlāk, pēc pulksten 22, vecāki savas atvases liek gulēt Dienvidkorejā, Taivānā, Indijā un Honkongā.

Taču gulētiešanas laiks atšķiras ne tikai visas pasaules, bet arī viena kontinenta ietvaros, CNN atklāj "Center of the Study of Culture, Health and Human Development" direktore un profesore Sāra Harknesa. "Pētījuma laikā mēs atklājām, ka, piemēram, Spānjā reti kurš vecāks savus bērnus liek gulēt agri," viņa atklāj. Profesore stāsta, ka vienu no reizēm, kad viesojusies Spānijā, vietējā koledža viņu uzaicinājusi noskatīties pirmsskolas vecuma bērnu iestudētu ludziņu, kas sākusies vienpadsmitos vakarā.

Savukārt ļoti agri mazuļus pie miera liek mammas un tēti, kuri savu ikdienu pavada Nīderlandē. Tur bērni līdz trīs gadu vecumam tiek likti gulēt aptuveni pulksten 18.30 vai vēlākais 19. Kā redzams, arī viena kontinenta ietvaros ir novērojama krasa laiku atšķirība.

Atšķirības pirms miega rutīnā

Pasaulē ir novērotas atšķirības ne tikai tajā, cikos vecāki savus mazuļus liek gulēt, bet arī tajā, kā izskatās viņu pirms miega rutīna.

Amerikā lielākā daļa vecāku pirms gulētiešanas ļauj bērniem izplunčāties vannā. Pēcāk mazākiem bērniem tiek dziedātas dziesmiņas, bet lielākiem priekšā lasītas grāmatas, ka palīdz viņiem iemigt. Kaut šīs varētu šķist vienas no izplatītākajām pirms miega rutīnām, dažās pasaules valstīts tās krasi atšķiras. Vecāki, balstoties uz dzīves apstākļiem, ir nākuši klajā ar cita veida darbībām, kas vislabāk palīdz iemigt tieši viņu mazulim.

Taču starp valstīm var novērot ne tikai atšķirīgo, bet arī kopīgo. Mendela atklāj, ka gandrīz visās aptaujātajās ģimenēs no dažādām pasaules valstīm pirmsmiega rutīnā tiek iekļauta mazuļa līdz trīs gadu vecumam barošana, neatkarīgi, vai bērns tiek barots ar krūti, pudelīti vai viņam vienkārši tiek iedots kāds našķis, piemēram, ābols.

Savukārt vislielākā atšķirība ir tikusi novērota pirmsmiega aktivitātēs, piemēram, vannošanā. Amerikā šo pirmsmiega aktivitāti piekopj 60 procenti ģimeņu, un Anglijā šis skaitlis ir vēl lielāks – 81 procents. Turpretim Indijā tikai 13 procenti vecāku dod priekšroku bērna vannošanai pirms miega. Indonēzijā šādu rutīnu ietur tikai 6 procenti no ģimenēm. "Šajās valstīs bērni tiek mazgāti no rītiem vai citā dienas laikā," skaidro klīniskā psiholoģe.

Laiks doties pie miera. Bērnu gulētiešanas ieradumu atšķirības dažādās pasaules valstīs
Foto: Shutterstock

Ir arī tādas valstis, kurās bērniem pirms miega neatņemama sastāvdaļa ir lūgšanas. Viena no šīm valstīm ir Filipīnas, kur konkrētā rutīna tiek ieturēta katrā trešajā ģimenē. Indonēzijā šis skaitlis ir vēl lielāks – 30 procenti. Savukārt Austrālijā lūgšanas pirms miega skaita tikai seši procenti ģimeņu.

Taču, kad visas pirmsmiega aktivitātes tiek veiktas, neatkarīgi no tā, kādas tās ir katrā valstī, katrā ģimenē, ir laiks doties gulēt. Lielākoties aizmidzināt bērnu ir neiespējamā misija, taču ar laiku vecāki ir atraduši pieeju, kas ir efektīva viņu ģimenē. Piemēram, Korejā vecāki bieži vien guļ kopā ar saviem bērniem. Tas mazajiem dod drošības sajūtu un palīdz labāk iemigt. Turpretim Vācijā mammas un tēti dara pilnīgi pretēji – ieliek mazuli gultā un atstāj istabā vienu pašu. To viņi dara ar mērķi iemācīt bērnam pašam aizmigt. "Pētījuma laikā atklājās, ka Vācijā dzīvojošie vecāki jau no agras bērnības saviem bērniem cenšas iemācīt rutīnu – konkrēts gulētiešanas laiks, kas nodrošina vajadzīgo miega devu," skaidro Harknesa.

  • Diānas Zandes ieteikumus, kā palīdzēt bērniem iemigt pašiem savā gultā, atradīsi šajā rakstā, bet psiholoģes padomus, kā palīdzēt mazulim labāk iemigt, meklē te.

Netikai Korejā, bet arī citās valstīs dažādu apsvērumu dēļ vecāki guļ kopā ar saviem bērniem. Dažkārt, piemēram, Āzijas valstīs visa ģimene guļ vienā istabā. Dažās šajā kontinentā mītošajās ģimenēs guļamistaba ir arī viesistaba, līdz ar to, kad iestājas tumsa, tajā tiek ienesti matrači, bet, gaismai austot, tie tiek noņemti, un tajā pašā istabā, kur visi tikko saldi gulēja, tiek uzņemti viesi, CNN skaidro profesore Harnkesa.

Arī Eiropā daudzas ģimenes vismaz daļu nakti izvēlas pavadīt kopā ar saviem mazuļiem. Harknesa gan piebilst, ka pēdējo gadu laikā tas lēnām sāk mainīties, balstoties uz pediatru ieteikumiem un vecāku vēlmi, lai bērni mācētu iemigt paši un gulētu savā gultā. Piemēram, Amerikas Pediatru akadēmija ir pret gulēšanu kopā ar mazuļiem, kas iespaido arī daudzu amerikāņu gulēšanas paradumus. Pediatru strikto ieteikumu dēļ viņi cenšas izvairīties no gulēšanas kopā ar bērnu. Taču ārsti iesaka vēl daudzas citas lietas, piemēram, vecākiem nevajadzētu guļošu mazuli apsegt ar sedziņu vai ap viņu izveidot spilvenu mūri, kas pasargātu bērnu no izkrišanas no gultas. Šīs lietas pediatri iesaka nedarīt, lai samazinātu zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma risku.

Taču būtu jāatceras, ka bērna pirmsmiega rutīna un miega ieradumi ir ļoti atkarīgi no vietas, kurš viņš dzīvo un ģimenes, kurā viņš aug, labklājības. Fotogrāfs Džeimss Molisons savā foto projektā "Kur bērni guļ" (Where Children Sleep) uzņēma bildes, kurās ir redzamas bērnistabas dažādās pasaules valstīs. "Šī foto projekta laikā es satiku vairākas ģimenes, kur visi cilvēki guļ vienā istabā, bērnus, kuri guļ augstas klases, ērtās gultās, un arī tādus bērnus, kuri guļ jebkurā vietā, kas uz to nakti ir pārvērtusies par viņu mājām, arī uz ielas," portālam stāsta fotogrāfs. Viņš atklāj, ka tas esot palīdzējis novērtēt to, cik patiesībā laimīgs viņš ir bijis, ka bērnībā viņam bija pašam sava istaba un gulta. Džeimsa Molisona foto projektu vari apskatīt šeit.

Source

Cālis.lv

Tags

Āzija Bērna audzināšana Diāna Zande Filipīnas Jaunzēlande Ķīna Mazulis Spānija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form