Latvijā vērojama neracionāla antibiotiku ordinēšana; izstrādātas to lietošanas rekomendācijas bērniem
Foto: Shutterstock

Pareizi un savlaicīgi nozīmējot antibiotikas, ievērojami tiek uzlabots bakteriālu infekciju ārstēšanas iznākums, tiek novērsta slimības tālāka progresēšana un hospitalizācija. Šādu iemeslu dēļ antibiotikas pieskaitāmas pie būtiski nepieciešamiem medikamentiem, kurus būtu jākompensē valstij, īpaši jau slimiem dažādos sociālos apstākļos dzīvojošiem bērniem. Vienlaikus Latvijā joprojām vērojama neracionāla antibiotiku ordinēšana. Šī nepamatotā nozīmēšana un ambulatorā lietošana Latvijā varētu sasniegt pat līdz 30% gadījumus no visiem medikamentu izrakstīšanas gadījumiem, norāda mediķi.

Lai antibiotiku lietošanu padarītu iespējami efektīvāku un novērstu gadījumus, kad tās tiek nepamatoti piemērotas bērnu ārstēšanas procesā, speciālistu komanda ir izstrādājusi "Racionālas farmakoterapijas rekomendācijas antibiotiku ambulatorai lietošanai bērniem".

Rekomendācijas izstrādātas pēc Veselības ministrijas (VM) iniciatīvas, to izstrādē piedalījušies dažādu nozaru speciālisti no Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, portāls "Cālis.lv" uzzināja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Nepieciešamie izmeklējumi, kā arī antibiotiku izvēle aprakstīta ne tikai tām saslimšanām, kuras tiek aprūpētas ģimenes ārsta praksē, bet arī gadījumos, kad nepieciešamas speciālistu konsultācijas vai antibiotiku terapijas turpināšana pēc stacionāra etapā.

Pēc rekomendāciju izstrādāšanas tika veikti aprēķini par prognozējamo nepieciešamo finansējumu, lai antibakteriālo terapiju šādā apjomā iekļautu zāļu iegādes kompensācijas sistēma. Aprēķini kopā ar priekšlikumiem par nepieciešamajām jaunajām diagnozēm ir iesniegti VM.
NVD aicina ģimenes ārstus un citus speciālistus ikdienas praksē nozīmēt antibiotikas bērniem atbilstoši izstrādātajām rekomendācijām. 

Dokumentā, kas NVD parakstīts maija beigās, minēts, - kā pierāda pētījumi, augstāka tā ir tieši mazu bērnu grupā, turklāt bērniem visbiežāk tiek ārstētas augšējo elpceļu infekcijas.

Lai gan Latvijā ir ceturtais mazākais sistēmiskai lietošanai paredzēto antibiotiku patēriņš ambulatorajā praksē starp trīsdesmit Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm 2013. gadā, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ziņojumu, tomēr šajā ziņojuma minēts, ka Latvijā novērots būtisks patēriņa pieaugums 2009. -2013. gadā.

Joprojām aktuāla problēma ir arī antibiotiku izrakstīšanas kvalitāte: pārāk bieži tiek ordinētas plaša spektra antibiotikas, ko dažkārt arī var izskaidrot ar lēto, šaurā spektra antibiotiku (fenoksimetilpenicilīns, dikloksacilīns) nepieejamību. Nepamatota plaša darbības spektra antibiotiku lietošana (amoksicilīns/ klavulānsābe, cefalosporīni, fluorhinoloni) ir jāierobežo arī tāpēc, ka daļa hospitalizēto pacientu ir iepriekš lietojuši antibiotikas ambulatori, un plaša darbības spektra antibiotiku neatbilstoša lietošana ambulatori samazina izvēles iespējas slimnīcās.

Ieviešot antibiotiku kompensācijas mehānismu, ārkārtīgi rūpīgi jāseko, lai tās tiktu izrakstītas adekvāti, balstoties ne tikai uz klīnisko informāciju, bet arī laboratorisko izmeklējumu datiem. Svarīgi ir arī tas, lai konkrētai klīniskai situācijai tiktu izvēlēta optimāla terapija, kas nosegtu iespējamo patogēnu spektru un nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanas iznākumu, teikts rekomendācijās.

Šīs antibiotiku lietošanas rekomendācijas ir izstrādātas, lai palīdzētu ārstiem izvēlēties pareizu terapiju, kā arī ierobežotu nevajadzīgu plaša spektra vai dārgu antibiotiku lietošanu. Vienlaicīgi arī jāstrādā pie tā, lai visi rekomendācijās minētie medikamenti bērniem piemērotās devās un zāļu formās būtu pieejami visās Latvijas aptiekās, kā arī tiktu analizēta izrakstīšanas informācija gan individuāli (ārstu), gan reģionālā līmenī.

Nekādā gadījumā kompensācijas sistēmas ieviešana nedrīkstētu izraisīt zāļu patēriņa kvantitatīvo un kvalitatīvo pieaugumu. Kompensācijas sistēma ir antibiotiku saprātīgas lietošanas un antimikrobiālās rezistences ierobežošanas stratēģijas sastāvdaļa. Rekomendāciju izstrādes procesā tika izvērtētas gan tās diagnozes, kuras pārsvarā tiek ārstētas primārajā aprūpē, gan arī tās, kur pēc intensīvas ārstēšanas stacionārā ir nepieciešama uzsāktās antibakteriālās terapijas lietošana arī pēc stacionāra etapā, šādos gadījumos terapijas noteikšana ir konkrētās nozares speciālistu kompetencē, minēts dokumentā.

Rekomendācijas apkopotas uz 46 lapaspusēm, detalizēti aprakstot katru infekcijas slimību un nepieciešamās medikamentu devas pa vecumu grupām.

Tags

Antibiotikas Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Eiropas Savienība Nacionālais Veselības dienests Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Veselības ministrija

Comment Form