LD sociālās pārvaldes priekšnieks: bērna sliktā uzvedība ir aisberga redzamā puse

Moors Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) rīkotajā konferencē "Atbalsta personāla loma skolēniem ar uzvedības traucējumiem skolā", kas notika 29. novembrī Kultūras pilī "Ziemeļblāzma", stāsta par sociālajiem pakalpojumiem bērniem ar uzvedības traucējumiem, kā arī uzvedības traucējumu raksturu sociālo darbinieku skatījumā, un tie ir: skolas kavējumi; asociāla uzvedība – mazās zādzības, konflikti skolā ar pieaugušajiem, nerespektē autoritātes; atkarības un lietošana – gan vielu, gan viedierīču; klaiņošana un periodiska nenakšņošana mājās; autoagresija – skrāpē sevi, depresija; motivācijas trūkums, neko nevajag.

2017. gadā Rīgā dzīvojušās 3077 ģimenes (kopumā ap 12 līdz 13 tūkstošiem cilvēku) ir saņēmušas sociālos pakalpojumus. Savukārt 173 personas ir saņēmušas ģimenes asistenta pakalpojumus mājas vidē. No 3077 ģimenēm 862 noliedz savas problēmas, bet ir obligāto klientu statusā. Vecākiem trūkst sociālo prasmju bērnu audzināšanā, sociālpsiholoģiskie pakalpojumi tiek sniegti tāpēc, ka vecāki neizprot bērna vecumposmam atbilstīgu ēdināšanu, higiēnu, bērnu psiholoģisko un emocionālo attīstību, nezina, kā veidot pozitīvos pastiprinājumu.

"Bērna uzvedība ir aisberga redzamā daļa, un sociālie darbinieki, izprotot iemeslus, zināmu iekšējo un ārējo spēku mijiedarbību cilvēkā, cenšas novērtēt personas vai ģimenes problēmas. Ārējie faktori lielākoties ir saistīti ar ģimenes stāvokli un situāciju. Jo agrāk bērnam ir jāpieņem viņa vecumam neatbilstīgi lēmumi, piemēram, melošana, manipulācija, savu vecāku aizstāvēšana, jo ātrāk sāk parādīties sekas – nevēlama uzvedība," stāsta sociālā darba speciālists, piebilstot, ka ļoti svarīga ir arī pieaugušo izprotoša attieksme skolā, policijā, reakcija uz vienreizēju pārkāpumu.

Moors norāda, ka 11 līdz 13 gadu vecumā meitenēm izdodas ilgstoši slēpt bulīmijas, anoreksijas, vienaldzības, apātijas iemeslus. Tas jau ir kā sarkanais brīdinājums, bet izraisošie ārējie iemesli ir šādi:

Savukārt iekšējie iemesli – netiek līdzi mācību vielai, nav intereses par mācībām; kautrējas, ja jāmācās kopā ar jaunākiem bērniem. Depresīva simptomātika – neko negribas, skumjas, nēsā tumšu apģērbu, neuzticas cilvēkiem. Novērota suicidāla rīcība – roku skrāpēšana, runas par pašnāvību. "Sabiedrībā pastāvošā un kultivētā ģimenes kā vērtības samazināšanās veicina sociālo invalīdu rašanos,"pārliecināts ir Moors.

Sociālie darbinieki bieži konstatē, ka bērni, kuriem mājās valda pārapdzīvotība, nav labierīcību vai vecāki lieto alkoholu, ir biežāk iemesli, kāpēc viņi nonāk internātskolās. Taču, ja bērniem atkal jāatgriežas šajā nelabvēlīgajā vīdē, tad jau ir prognozējams rezultāts.

"Cilvēkā darbojas biofiziskie, psiholoģiskie un sociālie faktori, kuri ir priekšnoteikums noteikta veida uzvedībai. Sociālie darbinieki lielākoties fokusējas uz sociālajiem faktoriem, tādiem kā ienākumi, nodarbinātība, formālais un neformālais sociālais atbalsts. Uzvedības traucējumu pamatā var būt arī slimība – garīga rakstura, autisms, sāpes izraisoša, tādēļ nedrīkst bērnu vai jaunieti vainot nepareizā izvēlē," skaidro Moors. Viņš stāsta, ka sociālo darbinieku darbā tiek izmantota arī ekoloģiskā sistēmu pieeja, proti, cilvēks nav vientuļa sala, bet dzīvo sistēmu sistēmā, un ir jāizprot, kādās attiecībās un kādā vidē jaunietis dzīvo. Sociālā vide ir attiecības ar dažādām sistēmām, un pirmā mikrosistēma ir ģimene, bet nereti sociālie pakalpojumi kompensē jeb aizvieto ģimeni.

Speciālists atgādina arī, ka individuālas problēmas nav individuāla patoloģija, bet negatīva sociālo faktoru izpausme. Viņaprāt, lielāka vērība jāpievērš ģimenēm, kurās valda nabadzība un izglītību neuztver kā vērtību.

"Cerēt uz ātrām izmaiņām ir utopija. Jāpriecājas, ja jauniešiem izveidojas kontakts ar sociālajiem darbiniekiem, ir vēlme kaut ko darīt. Tad jāizrāda arī lielāka pretimnākšana. Ja jaunietis saprot, ka viņu pieņem tādu, kāds viņš ir, – tas ir sasniegums. Rezumējot – pats galvenais ir agrīna diagnostika, lai saprastu, kāpēc bērnam sāp vēders, bieži ir iesnas un angīna, ir bulīmija tāpēc, ka ķermenis reaģē uz psiholoģiskiem vai sociāliem satricinājumiem, ir jāsaprot arī, kurā emocionālās attīstības vecumā bērns reāli atrodas," stāsta Moors.