Lēmumi par abortiem ir ietekmējuši visu manu dzīvi. Santas stāsts
Foto: stock.xchng

Tas notika aptuveni pirms 20 gadiem. Viņa veica vienu un pēc neilga laika – otru abortu. Šie divi lēmumi ietekmējuši visu Santas dzīvi. Ģimenē aug viens dēls, kurš tika laists pasaulē neilgi pēc pāra laulībām, bet mazajam nebija vēl gadiņš, kad mamma "iekrita" vienreiz un aptuveni pēc pusotra mēneša – "iekrita" otrreiz. Vairāk bērnu ģimenē nav, lai gan 10 gadus pāris centās…

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar Santu (vārds mainīts) mani iepazīstina Krīzes grūtniecības centrā, kurā sieviete pēc palīdzības sevi atveseļot emocionāli vērsās tikai šā gada pavasarī. Kādēļ tapa šis stāsts? Pēdējā laikā abortu tēma atkal aktualizējusies. Polijā notiek plaši protesti pret valdības vēlmi tos aizliegt pavisam, un arī Latvijā ik pa laikam šis jautājums tiek aktualizēts varas gaiteņos, skaļās diskusijās starp dažādu viedokļiem paudējiem domājot, kā mazināt mākslīgo abortu skaitu. Lai gan statistika rāda, ka cipari, kaut nedaudz, bet tomēr uzlabojas. Santa savā stāstā nevienu negrasās moralizēt, pamācīt un ieteikt, viņa vienkārši atklāj, kā divi viņas lēmumi sekojuši viņai pa pēdām visu mūžu. Un tikai tagad, kad pagājuši jau aptuveni 20 gadi, viņa sev mācās piedot.

Santai tagad ir 45 gadi, vīrs un dēls – vienīgais, kā jau minēts. Santa iepazinās ar puisi, abiem bija abpusēja patikšana un patiesībā viss notika ātri, līdz viņa kļuva par oficiālu sievu savam puisim. "Sākumā paliku stāvoklī, tad apprecējāmies. Rudenī bija mūsu kāzas, bet pavasarī piedzima bērns. Man bija 23 gadi. Un tikai tagad es saprotu, ka patiesībā tā bija sava veida bēgšana no pašas ģimenes. Es uzaugu tipiskā padomju vecāku ģimenē, kur valdīja stingra kārtība. Patiesībā jau man vecāki neko nav nodarījuši, bet viņu kontrole bija pārmērīga un finālā es bēgu jebkur citur," atminas Santa.

Dzirdot vārdu aborts, es satrūkos, un tad nodomāju, ka kaut kas nav riktīgi. Santa

Un Santai parādījās izdevība aizbēgt, nodibinot pašai savu ģimeni. Bērniņš bija piedzimis, ģimene dzīvoja normālu dzīvi – abi bija strādājoši, ar izglītību, pārtikuši. Bet dēliņam nebija vēl gadiņš, kad Santa atkal palika stāvoklī, lai gan viņa bija izvēlējusies kontracepcijas metodi – spirāli, tādēļ bija pilnīgi pārliecināta, ka grūtniecība nevar iestāties. "Acīmredzot tā bija izkritusi. Man vispār nebija citas domas kā aborts. Bet pēc pirmā aborta, jau aptuveni pēc pusotra mēneša, sekoja nākamā grūtniecība, un lēmums par labu otram abortam bija likumsakarīgs," tā Santa.

"Vairāk bērnu mums nav. Pēc vairākiem gadiem kopš dēla dzimšanas, aptuveni pēc 10, ar vīru nolēmām laist pasaulē vēl vienu bērnu, neizsargājāmies vairs, bet stāvoklī nepaliku. Vienu brīdi uzsākām medicīniskas pārbaudes, kuru rezultāti apliecināja, ka viss ir kārtībā, bet stāvoklī vienalga nepaliku. Tā kā vienu brīdi ļoti baidījos palikt stāvoklī, es domāju, ka arī emocionālais fons darīja savu. Pa vidu kādu laiku lietoju kontracepcijas tabletes, bet patlaban man ir ielikta spirāle. Tas gan vairāk ir kā veids, lai atvieglotu sev spēcīgās menstruācijas, lai gan, protams, tā arī kalpo kā izsargāšanās no grūtniecības," skaidro Santa.

Tags

Aborts Attiecības ģimenē Cilvēkstāsti Lasāmgabali Sarakstu karuselis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form