Līdzekļu taupīšanas nolūkos jaundzimušos no dzemdību iestādes mājās varētu laist ātrāk
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai ietaupītu finanšu līdzekļus, kurus savukārt varētu novirzīt sievietes pēcdzemdību aprūpes nodrošināšanai, jaundzimušos no slimnīcas varētu izrakstīt ātrāk. Iespējams, dienu vai divas pēc nākšanas pasaulē, bet pie nosacījuma, ka mazulim un jaunajai mammai ar veselību viss ir kārtībā, to šonedēļ diskusijā "Pēcdzemdību aprūpes nepieciešamība Latvijā" sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Pēc ministra teiktā, atsevišķas dzemdību iestādes jau patlaban praktizējot šo lietu. Piemēram, Liepājas slimnīca, kurā mazie, kas dzimuši veselai sievietei un pēc nākšanas pasaulē jūtas labi, mājās tiek izrakstīti divas dienas pēc nākšanas pasaulē.

Diskusijā piedalījās gan slimnīcās strādājošās, gan mājdzemdību un privāto dzemdību vietu vecmātes, kuras akcentēja vienu no aktuālajām problēmām – sievietes jeb nedēļnieces pēcdzemdību aprūpi. Respektīvi, Latvijā tādas praktiski nav, ja vien sieviete par saviem privātiem līdzekļiem to pati sev nenodrošina. Jā, ar jaundzimušo aprūpi pēc nākšanas pasaulē viss ir kārtībā, bet par sievieti – viņas fizioloģisko un emocionālo veselību neviens no valsts puses neparūpējas.

Ministrs solīja atbalstīt vecmāšu iniciatīvu – rosināt no valsts apmaksāt vismaz trīs vecmātes vai cita veida atbalsta personas vizītes mājās pēcdzemdību periodā, taču skaidrs esot tas, ka pašreizējā situācijā papildus līdzekļus neviens nepiešķirs, tādēļ nepieciešamā nauda jāmeklē sistēmas iekšienē. Un viena no iespējām – jaundzimušos izrakstīt ātrāk, tādējādi ietaupītos līdzekļi, kas tiek iztērēti jaunās māmiņas un mazuļa uzturēšanai dzemdību iestādē.

Situācija Latvijā un citās valstīs

Latvijā pēcdzemdību aprūpe ir vērsta uz bērnu, bet sievietei no valsts pienākas vien ginekologa apmeklējums sešas nedēļas pēc dzemdībām. Savukārt Lielbritānijā sievietes pēcdzemdību periodā no valsts saņem trīs vecmāšu vizītes mājās. Arī Vācijā pie nedēļnieces teju ik dienas ierodas vecmāte, bet Kanādā vecmātes vizīte tiek nodrošināta pēc sievietes pieprasījuma.

Latvijā šādu ekstru – pēcdzemdību aprūpi sievietei – var saņemt vien turīgākās ģimenes, kas pašas nolīgst vecmāti, dūlu vai PEP mammu, kas palīdz atgūties gan fizioloģiski, gan emocionāli.

Mājdzemdību vecmāte Dina Ceple uzsvēra, ka patiesībā pēcdzemdību aprūpe ir ļoti pieprasīta, bet Latvijā tas ir personīgās iniciatīvas pasākums. Pēc viņas teiktā, būtu nepieciešamas trīs vecmātes vizītes – pirmajā, trešajā un septītajā dienā – pēc atgriešanās mājās no slimnīcas. Un jaunajām mammām šajās vizītēs vien nepieciešams saņemt atbildes uz pavisam elementāriem jautājumiem – pirmajā dienā – ko vispār tagad iesākt ar mazo, trešajā – mammas satrauc zīdaiņa raudāšana, jaundzimušā dzelte, pašas fizioloģiskie procesi – vai šuves sadzīs, vai dzemde pamazām savelkas, bet no piektās līdz septītajai dienai – piena krīze, kad sievietei jādodas uz pārbaudi pie ginekologa un tamlīdzīgi vienkārši jautājumi. Sievietei ir jāizskaidro, jānomierina, jāsniedz atbalsts, tā arī ir visa pēcdzemdību aprūpe, taču pašreiz to var atļauties vien mazs procents dzemdējušo sieviešu, norāda Ceple.

Mājdzemdību vecmāte Rudīte Brūvere, kurai pašai ir astoņi bērni un kura ir strādājusi arī ārpus Latvijas, uzsver, cik būtisku ieguldījumu pēcdzemdību aprūpe var sniegt nākotnē. Vecmāte nav tikai persona, kura pieliek roku bērna dzimšanas brīdī, viņa ir daudz, daudz kas vairāk, taču Latvijā vecmāšu potenciāls netiek izmantots. Ārsts ārstē, bet "vecmāte ir veselības radīšana, atrašana un stiprināšana". Brūvere norādīja, ka bagātās ģimenēs var uzaugt emocionāli nabagi bērni, bet katra sociālā slāņa ģimenē var atrast tos veidus, kā stiprināt veselīgu vidi gan mazajam, gan jaunajiem vecākiem. Tas valstij atmaksājas kopumā, citādi citās valstīs pēcdzemdību aprūpei nepievērstu tik lielu uzmanību, norādīja Brūvere.

Dobeles slimnīcas vecmāte Rasma Kaminska apstiprina, ka sieviete pēc dzemdībām nav spējīga uztvert absolūti neko. Ja viņai slimnīcas personāls stāsta, skaidro un atbild uz jaunās mammas daudzajiem jautājumiem, viņa atbildes vienkārši nedzird, nespēj uztvert, bet, ja šīs atbildes sieviete saņemtu jau mājās, savā vidē, tam būtu lielāka jēga. Kaminska izteica ideju par speciāla dienesta izveidi, kur diennakts režīmā pie tālruņa strādātu speciālists, kas varētu atbildēt uz mammu jautājumiem. Jo tie jautājumi, kas uztrauc jaunos vecākus, patiesi ir elementāri, lai gan dažkārt atbildami tikai klātienes vizītē.

"Es lepojos, ka esmu vecmāte. Taču vecmātes šobrīd ir neizmantots potenciāls veselības aprūpē, jo īpaši primārās aprūpes. Vecmāšu lauciņš ir plašāks, jo viņu kompetence to atļauj," diskusijā uzsvēra Rīgas Dzemdību nama galvenā vecmāte Vija Bathena. Viņa norādīja, ka Veselības ministrijai jārod risinājums, kā intensīvāk izmantot vecmāšu zināšanas, kā par tām samaksāt. 

Belēvičs, uzklausot vecmāšu ieteikumus, rosināja ministrijā iesniegt oficiālu iniciatīvu, ko solīja atbalstīt. Ministrs piekrīt, ka nepieciešama pēcdzemdību aprūpe ne tikai mazuļiem, bet arī sievietēm, atzīmējot, ka "ir jāiet tajā virzienā, un katrs darbs ir jāatmaksā".

Jaunie vecāki – emocionāli izdeguši, bērna ienākšanas ģimenē rada šķiršanās draudus

Ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa, skaidrojot, cik būtiska ir pēcdzemdību aprūpes nodrošināšana, norādīja, ka šis nav tikai sievietes jautājums, jo arvien biežāk psihoterapeita kabinetos nonāk vīrieši, kuri ir pārslogoti ar sievietes aprūpi pēc dzemdībām. Ja vīrietis ir iejūtīgs, tad viņš pārņem visas mājas rūpes, taču pārslodze nereti ir pārāk liela, un jaunie tēti paši būtu atbalstāmi. Arī tēti mūsdienās slimo ar pēcdzemdību depresiju. Statistikas dati liecina, ka biežākais iemesls, kādēļ tiek šķirtas laulības pirmo septiņu gadu laikā kopš apprecēšanās, ir bērna ienākšanas ģimenē. Vecāki ir izdeguši, pārslogoti. Bieži vien daudzie problēmjautājumi tiek risināti tehniski, nevis psihoemocionāli, tādēļ apburtais loks turpinās. Bērns daudz raud, daudz slimo, bet bieži vien mazais tikai signalizē vecākiem, ka viņiem pašiem ar sevi būtu jātiek galā, nevis bērns tikai jāvadā pa ārstiem. Mazais visu jūt, tādēļ kopējais noskaņojums ģimenē ļoti spēcīgi atsaucas uz bērna pašsajūtu, viņa uzvedību. Arī Kalniņa pievienojas vecmāšu ierosinājumam par atbalsta personas nodrošināšanu pēcdzemdību periodā, jo jaunie vecāki šajā laikā ir ļoti jutīgi uz jebkādām pārmaiņām, bet šis "cilvēks no malas" varētu daudz palīdzēt.

Tags

Dobeles slimnīcas Dzemdību nodaļa Guntis Belēvičs Mājdzemdības Pēcdzemdību depresija Rīgas Dzemdību nams Veselības ministrija Dzemdības Pēcdzemdību periods

Comment Form