Mācīšanās grūtības bērniem – kā palīdzēt
Foto: Publicitātes foto

Publikācijās tiek minēts, ka sabiedrībā 10 līdz 20 procentiem bērnu ir sastopami mācīšanās traucējumi (Turkington, Harris, 2006). To bērnu skaits, kurus skar mācīšanās traucējumi, strauji pieaug ar katru gadu. Arī Latvijā turpat vai katram piektajam bērnam klasē ir vērojamas zināmas mācīšanās grūtības. Viņiem ir jāsniedz tieši viņu vajadzībām atbilstoša palīdzība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Esmu klīniskā psiholoģe un 2019. gadā Jelgavā izveidoju sociālo uzņēmumu "Barboleta", lai šādiem bērniem nodrošinātu efektīvu mācīšanās vidi un inovatīvas mācīšanās metodes, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām.

Kas ir mācīšanās traucējumi?

Mācīšanās traucējumiem ir neirobioloģiska izcelsme. Tas nozīmē, ka bērna iedzimtās smadzeņu darbības rezultātā tiek ietekmēta spēja klausīties, domāt, runāt, rakstīt, lasīt, veikt matemātiskus aprēķinus. Mācīšanās traucējumi skar specifiskas kognitīvo procesu jomas. Piemēram, bērns var būt veiksmīgs matemātikā, bet ir grūtības lasīšanā. Mācīšanās traucējumi nav tas pats, kas mācīšanās grūtības.

Ir jāņem vērā, ka zemi mācīšanās sasniegumi ne vienmēr norāda uz mācīšanās grūtībām. Reizēm bērns nespēj apgūt reizrēķinu vāji attīstītas atmiņas vai vājas motivācijas dēļ. Dažreiz bērni nav paēduši vai izgulējušies. Gadās arī, ka bērni ir pārāk nemierīgi un aktīvi, vai arī vienkārši ir grūtības koncentrēties uz konkrētu mācību priekšmeta skolotāju vai viņa izvēlētām metodēm.

Kā palīdzēt?

Atbilstoša palīdzība bērniem ir ārkārtīgi nepieciešama, lai viņi spētu sasniegt un atklāt savu potenciālu. Lai mācību process būtu veiksmīgs, ir jāņem vērā ne tikai sagatavotā mācību materiāla vai pedagoga darba kvalitāte, bet arī skolēnu zināšanu, prasmju un intelektuālās attīstības līmenis. Mācību procesā ir jāietver visi šie aspekti.

Lai veicinātu bērna mācību sasniegumus, sākotnēji ir nepieciešams noskaidrot, kurās jomās bērnam ir grūtības un kāds ir grūtību cēlonis. To var veikt klīniskais psihologs, izmantojot Latvijā standartizētus testus.

Pedagogam būtu jāņem vērā konkrētā bērna grūtību cēlonis un sadarbībā ar attīstības speciālistu (logopēdu, psihologu, speciālo pedagogu) jāizstrādā sadarbības plāns, ko konkrēti un kādā laika posmā katrs speciālists trenēs. Piemēram:

  • ja bērnam ir ļoti vājš satvēriens, tas rada grūtības rakstīt;
  • vāja darba atmiņa – bērns nespēj veikt aprēķinus;
  • vāja spēja atkodēt grafiskus attēlus – šī iemesla dēļ bērns nespēj iemācīties lasīt.

Smadzeņu darbība ir plastiska, un mēs varam vingrināt mazāk attīstīto aspektu.

Vecāki mājas vidē var palīdzēt savam bērnam trenēt konkrētas mācīšanās prasmes vai kognitīvās spējas, saņemot norādījumus no speciālistiem, piemēram, speciālā pedagoga vai psihologa. Par piemēru no savas prakses varu minēt astoņgadīga zēna māti, kura apmeklēja trīs nodarbības, kurās mācījās tehnikas, kā palīdzēt bērnam iemācīties lasīt tekstu, lai to saprastu un atcerētos. Pēc nepilna gada zēns jau piedalījās daiļrunāšanas konkursā.

Svarīgi arī bērnam veicināt pozitīvu attieksmi pret savu spēju mācīties. Manā praksē ir bērni, kuri ir pārliecināti par savu nespēju rēķināt vai lasīt un jau pirmajā klasē atsakās to darīt. Tādēļ pozitīvu emociju veicināšana, darot grūtus intelektuālus uzdevumus, ir sevišķi būtiska. Skolotājam un vecākiem jācenšas atbalstoši reaģēt uz bērna kļūdām, jo pieaugušie ir tie, kuri ieprogrammē bērnā negatīvās emocijas un attieksmi.

Mācīšanās traucējumi nav pārejoši, ar tiem ir jāiemācās sadzīvot. Ir jāiemācās stiprināt un trenēt konkrētas mācīšanās prasmes un intelektuālās spējas. Pozitīvi sasniegumi var notikt, mērķtiecīgi strādājot un esot mijiedarbībā ar speciālistiem.

Kustības

Jau 2000. gadu sākumā, kad mans dēls sāka gatavoties skolai, pamanīju, cik grūti viņam ir mācīties lasīt klasiskā veidā, sēžot pie galda. Toreiz, kad vēl nebija domas par Barboleta mācīšanās metodi, dēlu mācīju lasīt caur kustībām – pastaigās, spēlējot bumbu, uz grīdas, iesaistot automašīnas u. tml. Aizvien biežāk arī savā darbā sāku izmantot kustības un līdzsvaru. Motorās kustības, pamīšus un krusteniski iesaistot abas ķermeņa puses, palīdz uzmanības koncentrēšanai, darba atmiņas trenēšanai. To var darīt arī mācību stundu laikā.

Redzot rezultātus, radīju līdzsvara platformu un Barboleta mācīšanās metodi. Ar aktivitātēm uz līdzsvara dēļa bērni tiek iesaistīti motivējošā, drošā un pozitīvā vidē, kur zūd stress un rodas pozitīva attieksme pret mācībām.

Kāpēc šo metodi sauc tik netipiskā vārdā – Barboleta? Portugāļu valodā "borboleta" nozīmē "taurenis". Un, kā mēs visi zinām, taurenis rodas no kāpuriņa. Bērni ar mācīšanās grūtībām reizēm ir patīkami komunikācijā, reizēm – ne tuvu. Viņi ir kā šis kāpuriņš – lai attīstītos par sabiedrībai tīkamiem cilvēkiem, ir nepieciešami atbilstoši apstākļi. Mūsu mērķis ir ar šo metodi radīt apstākļus, lai pēc iespējas vairāk bērnu ar mācīšanās grūtībām būtu labvēlīgā vidē un uzplauktu kā taureņi.
Aicinu vecākus un skolotājus apzināties, ka pieaugušo attieksme un ieguldījums bērna attīstībā ir atslēga bērna veiksmei un panākumiem. Vai šo atslēgu bērns izmantos, tas būts atkarīgs no daudziem faktoriem, taču mēs to varam bērnam dot.

Tags

Bērni Psiholoģe Psiholoģija Skola
43475719
Sākumskola
43475719
Skolēna emocionālā attīstība un mācības
0
Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form