Mācīšanās traucējumi nav lipīgi, bet ģenētiski iegūti un tos var uzvarēt, apgalvo speciālisti
Foto: Shutterstock

Ja bērnam ir mācīšanās traucējumi, tas nenozīmē, ka viņš nav spējīgs iemācīties, taču viņam ir nepieciešama palīdzība un arī pašam skolēnam būs daudz jāstrādā. Ja bērnam ir tādi mācīšanās traucējumi kā disleksija vai diskalkulija (nopietnas grūtības apgūt matemātiku), tas nenozīmē, ka viņš ir neattapīgs vai muļķis. Mācīšanās traucējumu pamatā ir atšķirīga informācijas uztvere un apstrāde cilvēka smadzenēs. Rezultātā cilvēki mācās dažādi un ir svarīgi atrast bērnam piemērotāko mācīšanās veidu.

Ir cilvēki, kas zina, kā to vislabāk izdarīt. Vecāki vai skolotāji var bērnam palīdzēt un sameklēt speciālo pedagogu vai skolas psihologu. Šie cilvēki prot noteikt, kādi ir bērna mācīšanās traucējumi, un ieteikt, kā padarīt mācīšanos vieglāku.

Kas ir mācīšanās traucējumi

Mācīšanās traucējumi nav lipīga slimība, tie ir ģenētiski iegūti. Tas nozīmē, ka tos var pārmantot ar gēniem, gluži kā citas īpašības, ko mēs iegūstam no saviem vecākiem vai vecvecākiem. Ja bērnam ir mācīšanās traucējumi, iespējams, vēl kādam no viņa ģimenes locekļiem ir bijušas mācīšanās problēmas, uzsver Valsts izglītības satura centra speciālisti speciālā informatīvā materiālā.

Bērni ar mācīšanās traucējumiem ir izbrīnīti, uzzinot, ka kādam no viņu vecākiem skolā ir bijušas līdzīgas grūtības. Taču šodien bērniem ir vairākas priekšrocības. Mācīšanās eksperti zina daudz vairāk par to, kas mācīšanās laikā notiek cilvēka smadzenēs, un bērniem ir vieglāk saņemt nepieciešamo palīdzību.

Disleksija ir mācīšanās traucējumi, kas bērnam rada grūtības iemācīties lasīt un rakstīt. Bērniem, kuriem grūtības sagādā matemātika, var būt diskalkulija un tiem, kam nepadodas rakstīšana, var būt disgrāfija. Savukārt citiem bērniem var būt valodas traucējumi. Tas nozīmē, ka viņiem ir grūti saprast izrunātu un lasītu tekstu.

Tomēr tas nav gluži tik vienkārši. Kādām ir jābūt mācīšanās problēmām, lai tās tiktu uzskatītas (diagnosticētas) par mācīšanās traucējumiem? Lasīšana, rēķināšana un rakstīšana daudziem bērniem sākumā sagādā grūtības. Taču, ja šīs sākotnējās grūtības ar laiku nepāriet un sekmes neuzlabojas, ir iespējams, ka bērnam ir mācīšanās traucējumi.

Dažreiz par mācīšanās traucējumiem uzskata arī hiperaktivitāti un uzmanības deficīta sindromu, taču patiesībā tas nav mācīšanās traucējums. Kāpēc? Tādēļ, ka vairums hiperaktīvu bērnu, kuriem ir uzmanības deficīta sindroms, tiek galā ar mācībām bez īpašas palīdzības, neskatoties uz to, ka viņu uzmanība ir nenoturīga un viņi nespēj stundā mierīgi nosēdēt. Lai gan hiperaktivitāte un uzmanības deficīta sindroms nav mācīšanās traucējumi, zinātnieki uzskata, ka bērniem, kuriem ir uzmanības deficīta sindroms, mācīšanas traucējumi sastopami biežāk.

Source

Cālis.lv

Tags

Izglītība Valsts izglītības satura centrs Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form