Foto: Shutterstock
Bērniem, kuri jaunāki par 10 gadu vecumu, vistiešākajā mērā izpausties palīdz rotaļas un radošas nodarbes. Tikai tuvojoties pusaudžu vecumam, bērns spēj novērtēt savas darbības, izdarīt lēmumus un apjaust savas sajūtas un emocijas. Lai savu mazo bērnu izjūtas un emocijas labāk izprastu, vecāki var ņemt talkā rotaļu un, piemēram, zīmēšanas palīdzību. Viena no lietām, kas palīdz, ir mākslas terapija.

Pārdomas par savām emocijām un izjūtām var uztrenēt tāpat kā muskuļus. Ja to nedara, ir liela iespējamība, ka bērns nespēs savaldīt emocijas un apzināties vēlmes, kas patiesi dara laimīgu. Kā skaidro mākslas terapeite Darja Šancina vietnē "Letidor", viens no pieaugušo uzdevumiem ir palīdzēt bērnam veidot pieredzes, kas palīdzēs apziņas attīstībai. Lai to izdarītu, ar bērnu ir "jārunā" vienā, viņam saprotamā valodā – ar spēlēšanos un radošām nodarbēm.

Šancina skaidro, ka šim mērķim lieliski noder mākslas terapija – tas ir kā rīks, kas palīdz apzināties izjūtas un paspert soli pretī apzinātākai dzīvei. Mākslas terapija balstās kreatīvajā procesā, kura laikā cilvēks neapzināti pauž savas sajūtas ar uzzīmēto vai radīto. Ja bērns pārģērbjas par supervaroni, viņš piešķir sev tās īpašības, kas ikdienā trūkst. Savukārt, uzzīmējot biedējošu briesmoni, bērns tādējādi pauž savas negatīvās emocijas, kas viņā paslēpušās. "Radošo nodarbju rezultāts ir kas vairāk par skaistu zīmējumu – tā ir trausla iekšējā pasaule, kas katram pašam ir uzticēta," norāda mākslas terapeite Šancina.

Kā organizēt vidi, lai bērns radoši darbotos

Lai gan visprecīzāk bērna radošumu un uzvedību spēs analizēt bērnu psihologs vai mākslas terapeits, ir dažas lietas, kurām uzmanību var pievērst arī vecāki. Ir tikai jāskatās, kā bērns rotaļājas un radoši izpaužas, lai pielāgotu un radītu tam ērtu vidi mājās.

Lūk, dažas lietas, kas tam var palīdzēt:

  • Neko nevajag uzspiest. Bērnam ir jārotaļājas un jāzīmē, kad viņš to vēlas.
  • Piedāvā dažādus materiālus. Reizēm ir grūti izpausties tikai ar vienu zīmuli un baltu papīra lapu.
  • Neuzspied savu viedokli, sniedz bērnam izvēles brīvību tēmas, materiālu un krāsu izvēlē.
  • Darbošanās vietai jābūt ērtai.
  • Īstenojiet radošu dialogu – pavaicā bērnam, ko viņš uzzīmējis, kāpēc, kas ir galvenie zīmējuma tēli, ko viņi dara utt.

Pieci vienkārši mākslas uzdevumi visai ģimenei

Foto: Shutterstock


Ja vēlies pamēģināt mākslas terapiju mājas apstākļos, kas palīdzētu bērnam izpausties un paust savas emocijas un sajūtas radoši, tam var palīdzēt Darjas Šancinas piedāvātie pieci uzdevumi ierosmei. Aicini bērnu tos īstenot un pievienojies pats!

1. Dusmu kalns

Mērķis: strādāt ar negatīvām izjūtām, atvieglot emocionālo stresu.
Materiāli: papīrs, krāsas, līme.
Uzdevums: ja redzi, ka bērns ir par kaut ko satraukts, ierosini pamēģināt "Dusmu kalna" spēli. Saki bērnam: "Es redzu, ka tu dusmojies. Iespējams, ka tu gribi kaut ko saplēst, vai ne? Lūk, ņem papīru, mēs to varam saplēst, saburzīt, mest gaisā. Tā es daru, kad esmu dusmīgs," un pieaugušais parāda priekšā. Ar saburzītajiem, saņurcītajiem un izkrāsotajiem papīra gabaliņiem varat veidot kalnu – salīmēt papīra bumbas, strēmeles un driskas kopā vienā lielā kalnā ar līmes palīdzību.

2. Puķe

Mērķis: iztēles veicināšana, emocionālā stresa atvieglošana.
Materiāli: papīrs, krāsa, flomāsteri.
Uzdevums: Paaicini bērnu zīmēt un liec viņam aizvērt acis un iztēloties visskaistāko puķi pasaulē. Pajautā, kā tā izskatās, kas tai ir apkārt, kur tā aug. Tad aicini bērnu atvērt acis un šo puķi uzzīmēt, aprakstot puķes noskaņojumu un stāstu ap to.

3. Plaukstiņa

Mērķis: apzināties pašreizējo stāvokli un identificēt bērna vajadzības.
Materiāli: papīrs, flomāsteri vai krītiņi.
Uzdevums: Aicini bērnu uzlikt plaukstu uz papīra lapas un to apvilkt, lai veidotos plaukstas kontūra. Tad aicini bērnu izkrāsot plaukstu tā, kā bērnam konkrētajā brīdī nāk prātā. Pavaicā, ko plaukstiņa saka un kā tā jūtas. Ja plaukstas noskaņojums ir skumjš, aicini uzzīmēt vēl vienu vai vairākas – no bēdīgākas uz priecīgāku.

4. Jautrās bailes

Mērķis: iztēles rosināšana, atbrīvošanās no bailēm, emocionālā stresa atvieglošana.
Materiāli: papīrs, krāsu zīmuļi vai flomāsteri.
Uzdevums: Kopā ar bērnu uzzīmējiet viņa bailes. Tad pārvērtiet bailes par kādu jautru objektu. Piemēram, zārku var pārvērst par jautru lidojošu kuģi, raganu var ietērpt citās drēbēs un uzzīmēt smaidu viņas sejā.

5. Ķeburs

Mērķis: attīstīt bērna iztēli, saprast otru cilvēku bez vārdiem, atvieglot emocionālo stresu.
Materiāli: papīrs, zīmuļi vai flomāsteri.
Uzdevums: Ļauj bērnam uzzīmēt jebkāda veida līnijas uz papīra lapas. Tad paturpini viņa vilktās līnijas. Pēc tam bērns – tavas. Šādā veidā varat izlemt, kādu veidolu ķeburi ieņems, pievienot trūkstošās detaļas.

Mākslas terapeite iesaka visus uzdevumus beigt uz pozitīvas nots. Piemēram, ja bērns uzzīmējis skumju stāstu par puķi, piedāvā pozitīvas "pasakas" beigas. Tāpat arī "dusmu kalnu" vienmēr var izkrāsot priecīgās un košās krāsās, padarot uzdevumu jautrāku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!