2022. gadā Latvijā tika veiktas izmaiņas tehnisko palīglīdzekļu atbalsta sistēmā, kas paredzēja labāku valsts atbalstu bērnu tehnisko palīglīdzekļu iegādei. Lai noskaidrotu ģimeņu pieredzi un vērtējumu par šī brīža atbalsta sistēmas kvalitāti, Bērnu slimnīcas fonds (BSF) sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras asoc. profesori Signi Tomsoni projekta "Es un Tu, Mēs" īstenošanas gaitā veica atkārtotu aptauju, ziņo BSF.
Anonīmajā interneta aptaujā, kas norisinājās no 7. februāra līdz 12. martam, piedalījās 103 respondenti no visiem Latvijas novadiem – vecāki, kuru bērni ar kustību, redzes, dzirdes, garīgajiem vai citiem funkcionēšanas ierobežojumiem lieto tehniskos palīglīdzekļus. Aptaujāto vecāku bērni izmanto dažādus palīglīdzekļus, īpaši ratiņkrēslus, ortozes un ortopēdiskos apavus.
Aptaujas rezultāti liecina, ka:
tikai 17,6 procenti respondentu pēc pērnajā gadā veiktajām atbalsta sistēmas izmaiņām palielinājušās iespējas saņemt TPL par valsts budžeta līdzekļiem;
- 18,6 procenti vecāku atzīst, ka palielinājušās iespējas iegādāties bērnam vajadzīgo TPL ar valsts līdzmaksājumu;
- 15,7 procenti vecāku pauž, ka kopumā mazinājies finansiālais slogs TPL iegādei,
- kopumā 51,9 procenti respondentu norādījuši uz pozitīvu tendenci atbalsta sistēmas uzlabošanā;
- 37,3 procenti respondentu pagājušajā gadā veiktās atbalsta sistēmas izmaiņas nav izjutuši nemaz, kaut gan pakalpojumu ir izmantojuši.
Galvenie trūkumi, uz ko norāda aptaujas respondenti, ir birokrātiskais process un ilgais palīglīdzekļa gaidīšanas laiks, kas aizvadītā gada laikā vairāku vecāku pieredzē ir pasliktinājušies. Vairāki respondenti norādījuši, ka gaidīšanas laiks svārstās no trim līdz pat sešiem mēnešiem. Turklāt atsevišķi vecāki atzīmējuši TPL cenu pieaugumu, kā rezultātā arī no ģimenes līdzekļiem jāsedz lielākas summas, un daži bērni paliek bez nepieciešamā TPL. Neapmierinātību daži respondenti pauduši arī par TPL kvalitāti un daudzveidību, informācijas trūkumu un nepietiekamu speciālistu pieejamību vai kompetenci.
Ņemot vērā, ka vairums bērnu ar funkcionēšanas ierobežojumiem regulāri apmeklē virkni speciālistu – gan ārstus, gan fizioterapeitu, tehnisko ortopēdu, ergoterapeitu, audiologopēdu un speciālo pedagogu, ikdiena vecākiem jau tā ir ļoti saspringta un bērna aprūpe prasa lielus līdzekļus.
Jāizceļ, ka vecāki pauž lielu satraukumu par savu bērnu nākotni un labklājību saistībā ar TPL lietošanu – vērtējot savu satraukumu skalā no 1 līdz 10, vislielākais vecāku skaits, teju 30 procenti, atzīmēja to ar maksimālo atzīmi. Kopumā 72,6 procenti respondentu novērtēja savu satraukumu ar vismaz septiņām ballēm un augstāk. Vislielāko satraukumu radot jautājumi par to, kādu atbalstu bērns varēs saņemt pēc pilngadības sasniegšanas vai tad, kad zaudēs apgādātājus un atbalsta personas.
BSF jautājumu par TPL sistēmas birokrātisko slogu apspriedis arī vairākās diskusijās, kopā ar atbildīgajām ministrijām, Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centru, medicīnas speciālistiem, vecākiem u.c. iestāžu pārstāvjiem. Iesaistītās puses akcentēja to, ka nepieciešams gan pārskatīt to, kādi speciālisti iesaistīti izvērtēšanā un TPL izrakstīšanā, gan kā notiek informācijas un dokumentācijas aprite, lai mazinātu slogu, kurš šobrīd ir uzlikts uz vecāku pleciem – viņi dokumentu aprites procesā joprojām pilda "kurjera" funkciju.
