'Mans tētis saka, ka jūs esat nelietis' – amizanti stāstiņi no vecāku pieredzes

"Vīrs domāja, ka tā būtu laba ideja – paņemt līdzi mūsu dēlēnu uz vakariņām ar viņa klientiem. Mēs atjēdzāmies ar "Michelin" zvaigznēm apbalvotā gastrobārā. Lieki teikt, ka tas bija neērti daudzējādā ziņā. Arī mazais bija nelaimīgs. Tās bija ļoti, ļoti garas vakariņas," atceras žurnāla "Parents" dzīves stila redaktore Lora Fentone.

Savukārt žurnāla "Cosmopolitan" forumā lasītāja ar segvārdu "Agreeswithfishpal" atklājusi pašas piedzīvojumus kādā vasaras ballītē: "Kad biju piecus vai sešus gadus veca, mēs devāmies uz mana tēva uzņēmuma pikniku. Es tiku iepazīstināta ar viņa priekšnieku, kuram teicu: "Mans tētis saka, ka jūs esat nelietis!" Tēta kolēģi visu pēcpusdienu mani cienāja ar saldējumu."

"Kad mani dvīņi bija divus gadus veci, reiz vienas nedēļas laikā viņi nogaršoja mūsu suņu pārtiku, auklītes kaķa barību, dzimšanas dienas ballītē laukos atlika man uzgriezt muguru, lai paņemtu savu fotokameru, kad viņi abi nogaršoja arī kazu barību. Un tas viss vienas nedēļas laikā," izdevuma "USA Today" māmiņu forumā atzīst triju bērnu mamma Rebeka Benka.

Savukārt kāda vietnes "Reader's digest" lasītāja atklāj, ka aptuveni septiņu gadu vecumā dēls sācis šaubīties par to, vai Ziemassvētku vecītis patiešām pastāv. "Kādu dienu viņš teica, ka zina, kas ir kopīgs Ziemassvētku vecītim, Lieldienu zaķim un zobu fejai. Dziļi ievilku elpu un jautāju, kas tas ir? Viņš atbildēja: "Viņi visi ir nakts cilvēki."

Melnburnietes Robas ģimenē izauguši seši bērni, tagad jaunākajam no viņiem jau ir vairāk nekā divdesmit gadu. Ziemassvētki vienmēr ir bijis liels izaicinājums. "Bērniem teicām, ka dāvanas nes Ziemassvētku vecītis ziemeļbriežu pajūgā un noliek uz jumta īsti pirms pusnakts," viņa atklāja laikrakstam "The Guardian". "Kad bērni jau gulēja un bija jāsaiņo dāvanas, abi ar vīru mēdzām iedzert kādu glāzi vīna. Tajā Ziemassvētku vakarā viņš vienkārši aizmiga. Kad dāvanas bija sasaiņotas, modināju vīru, lai palīdz uzkārt zeķes virs kamīna. Pie piektās viņš aizķērās un nobrāza kāju visā garumā. Jādomā, sāpes bija briesmīgas, taču vīrs turpināja post istabu. Bērni mūs pamodināja piecos no rīta un vaicāja, kādēļ visa istaba ir asinīs un kas noticis tēta kājai. Uz ko vīrs atbildēja: "Ziemeļbriedis iespēra." Pat vecākie bērni nobijās. Kad viņi vēlāk vaicāja, kas noticis, mēs solījām pastāstīt 21.dzimšanas dienā. Ikviens no viņiem gaidīja šo brīdi, un tas garantēja mums daudzus gadus prieka," stāsta Roba.

"Esmu dzimusi īru katoļu ģimenē, kurā bija stingrs tētis, brīnišķīga mamma un astoņi bērni. Gavēņa laikā uz skolu nāca draudzes mācītājs, lai skaidrotu reliģiskās lietas. Reiz tēvs Linčs mana jaunākā brāļa Denija klasē jautāja: "Kādēļ Jēzus mira pie krusta?" Mans brālītis atbildēja: "Jo tētis lika viņam to darīt!"" savu bērnību atceras Patrīcija Nihila.

Sešgadīgajam Raienam Masikotam šķita, ka mājokļa sienas noder jebkurai lietai, tādēļ ar zaļu marķieri uz sienas uzzīmēja māju. Viņa māmiņa Kima bijusi tik ārkārtīgi nikna par šo "mākslas darbu", ka pārvērta to par mākslas galerijas cienīgu eksponātu. Proti, uzlika tam apkārt rāmīti un pievienoja parakstu: "Sagrautā māja, 2017. Marķieris uz lateksa pamatnes. Pārsteiguma dāvana vecākiem."

Kimas vīrs un Raiena tētis Ēriks abu veikumu nofotografēja un publicēja sociālajā tīklā "Twitter": "Jūsu bērni mēdz darīt lietas, kuras nedrīkst darīt. Tad palīdz, ja esi precējies ar kādu, kuram ir humora sajūta."