Mazāks par cukura paciņu; ko nozīmē piedzimt pirms laika
Foto: Shutterstock

Bērniņa nākšana pasaulē ir patiesa prieka un sirsnības pilns notikums jaunajā ģimenē, taču dažiem vecākiem prieks mija ar bailēm, dusmām un neizpratni, jo viņu lolojums ir dzimis priekšlaicīgi. Par to, ko nozīmē aprūpēt priekšlaikus dzimušu mazuli, pieredzē dalās mazās Ronijas tētis Gunārs un Aleksa mamma Laima.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijā pirms laika (ātrāk par grūtniecības 37. nēdēļu) ik gadu piedzimst aptuveni 1000 bērnu. Šāda bērniņa audzināšana pirmajos tā dzīves mēnešos jaunajiem vecākiem ir liels pārbaudījums, kas mijas ar bailēm par bērniņa dzīvību.

Priekšlaikus dzimuši bērni ir fiziski smalkāki un trauslāki nekā tie, kas piedzimt pēc grūtniecības 37. nedēļas. Tā svars var būt mazāks nekā viens kilograms. Taču, neskatoties uz to, vecākiem un ārstiem ir jācīnās par to, lai mazulis turpinātu attīstīties un augt. Šajā laikā bērniņam būtu jāatrodas mammas vēderā, taču šobrīd viņam šis augšanas process ir jāturpina fizioloģiski nepiemērotā vidē.

Priekšlaicīgi dzimuši mazuļi ir ļoti jāsargā, jo viņu imūnsistēma vēl nav nostiprinājusies. Piemēram, vīruss, kas izraisa iesnas pieaugušajiem, var būt nāvīgs priekšlaikus dzimušajiem, vēsta protāls "Piedzimuagrak". Līdz ar to vecākiem ir jāievēro liela piesardzība. Nevajadzētu doties uz lielveikalu ar zīdaini, atgriežoties mājās ir jānomazgā rokas un jāpārģērbjas, kā arī ļoti svarīgi ir veikt profilaktisko vakcināciju.

Mazuļa pārāk ātra ierašanās pasaulē var radīt lielu apjukumu un stresu ne tikai jaunajiem vecākiem, bet visai ģimenei kopumā. Taču, apkārtējiem būtu jāatceras, ka šajā brīdī vecākiem ir nepieciešams apkārtējo atbalsts, sapratne, mīlestība un uzmundrinājums.

Taču, ar vecāku un mediķu kopīgām rūpēm, ir iespējams šo īpašo mazuli izaudzināt par stipru un veselīgu bērnu. Lūk, divu vecāku – Ronijas tētia Gunāra un Aleksa mammas Laimas pieredzes stāsti, par priekšlaikus dzimuša bērna aprūpi.

Mazāks par cukura paciņu; ko nozīmē piedzimt pirms laika
Foto: Shutterstock

Kas citiem pašsaprotams, priekšlaikus dzimušajiem dāvana

Gunāra meitiņa Ronija piedzima 27. grūtniecības nedēļā un svēra vien nieka 540 gramus. Pirmā nedēļa pēc meitiņas dzimšanas abiem vecākiem bija ļoti smaga. Katru dienu tika uzstādīta jauna diagnoze. Sākumā ārsti pateica, ka kaut kas nav kārtībā ar galvu, tad tika konstatētas problēmas ar mugurkaulu, plaušām un vēlāk arī ar imūno sistēmu. "Par laimi neilgi pirms meitiņas piedzimšanas es biju iepazinies ar psihiatra Džordana B. Pītersona atziņām. Viņš man iemācīja to, ka mēs nevaram pilnībā kontrolēt savu dzīvi. Krīzes ir neizbēgamas, taču ir svarīgi uzņemties atbildību par tiem procesiem, kas tobrīd ir mūsu varā. Un tieši to es darīju – centos saglabāt mieru, ieejot intensīvās nodaļas palātā, un rūpējos par savu meitiņu, samierinoties ar domu, ka nespēju ietekmēt nākotni. Kāda gan no manis būtu jēga, ja es izjuktu pa vīlēm" teic Gunārs.

Šobrīd Ronijai ir jau pusgadiņš. Kaut arī viņa sver tikai nedaudz vairāk kā trīs kilogramus, viņas attīstība noris normāli. Kamēr citi vecāki ir neapmierināti ar to, ka viņu mazulis daudz raud, Ronijas vecāki ir laimīgi par meitiņas bļaustīšanos, jo tas nozīmē, ka viņai strādā plaušas un viņa var paelpot. Kamēr citi pukojas par biežo autiņbiksīšu maiņu, Ronijas vecākiem tas sagādā prieku, jo liecina, ka meitiņai ir viss kārtībā ar vielmaiņu. "Tie, kuru bērniņi piedzimst laikā un ir veseli, dažkārt nenovērtē, to, cik tā ir liela dāvana. Viņi raizējas par dažādiem sīkumiem, taču viņiem būtu jāpriecājas par to vien, ka viņu bērniņš ir vesels," atzīst Gunārs.

Zīmīgi, ka Ronija šajā pasaulē ieradās Ugunsdzēsēju un glābēju dienā, kas ir 17. maijs. Tieši pusgadu pirms Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienas. Viņas tētis tic, ka dzimšanas dienas datums dos mazajai cīnītājai papildus spēku, un jau drīz viņa panāks savus vienaudžus.

Kad pilnīgi sveši cilvēki kļūst par draugiem

Gandrīz četrus gadus vecais Alekss šajā pasaulē ieradās 28/29 grūtniecības nedēļā un svēra 790 gramus. Šobrīd viņš ir liels ziķeris, un nekas neliecina par to, ka kādreiz viņš bija mazāks par cukurpaciņu. Aleksa mamma Laima nu jau trešo gadu apmeklē priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu, kur vecākiem ir iespēja dalīties pieredzē un satikt citus, kas gājuši cauri tiem pašiem priekiem un bēdām. Tā šogad notika Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā. "Kad piedzima mans dēliņš, slimnīcā iepazinos ar vēl trīs mammām, kurām arī bija priekšlaicīgi dzimuši mazuļi. Mēs ļoti satuvinājāmies, un kopš tā laika turpinām regulāri tikties, vienreiz vasarā un vienreiz rudenī. Ir prieks redzēt, kā mazie aug un apgūst arvien jaunas prasmes. Tā ir īpaša kopības sajūta, ko var saņemt tikai no tām mammām, kas sastapušās ar līdzīgu pieredzi, kā es," stāsta Aleksa mamma.

Ir pagājuši četri gadi, un Laima sākusi domāt par ģimenes pieaugumu. "Sākumā man šķita, ka nesaņemšos vēl vienam bērnam, jo baidījos no pieredzes atkārtošanās, taču tagad domāju, ka būtu gatava Aleksam dāvāt brālīti vai māsiņu. Es redzu, ka arī citām mammām, kurām pirmais mazulis dzimis pirms laika, otrais piedzimst laikā. Tas iedrošina," piebilst Laima.

Ja arī tavs bērniņš ir dzimis priekšlaikus, tad zini, ka dažāda veida informāciju vari atrast te.

Tags

Bērni Priekšlaikus dzimis bērns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form