zīdīšana
Foto: PantherMedia/Scanpix

"Viņš man iekoda krūtī! Tik sāpīgi..." Bieži vien jaunās māmiņas sūdzas par šādu sava bērna uzvedību, sarūgtinās un nezina, ko darīt. Vēl pirms pirmo zobiņu parādīšanās mazuļi var "iekost" māmiņai krūtī. Dažreiz tas ir viegls kodiens – kā spēle, kas nesagādā sāpes. Bet dažreiz... Kad parādās zobiņi, sāpīgi kodieni mātei kļūst neciešami un bieži vien var kļūt par iemeslu atradināšanai no krūts.Taču nekas nenotiek tāpat vien – visam ir savi iemesli. Tādēļ mēģināsim tikt ar tiem skaidrībā.

Nerātnais kodiens

Visbiežāk mazuļi iesāk kost vēl pirms zobiņu parādīšanās, bērniņš vienkārši aug un pēta savas jaunās iespējas. Pirmo reizi māmiņas parasti novēro tādu "nerātno uzvedību pie krūts" laika posmā starp 14. un 17.nedēļu – tajā periodā, kad mazulis sāk eksperimentēt ar notikumiem, kas norisinās viņam apkārt. Mazulis sāk spēlēties ar māmiņas krūti, atteikties no ēdiena, niķoties zīdīšanas laikā un kost.

Ja māte bērnam dod māneklīti, viņa var pamanīt, ka arī to mazulis kož un cenšas izspļaut. Psihologi šādu uzvedību saista ar to, ka šajā periodā mazulis sāk apjēgt, ka pasaule sastāv no objektiem, kuri turpina eksistēt neatkarībā no tā, vai viņš tos redz vai nē. Tādā veidā mazulis mēģina pārbaudīt, vai viņa iemīļotā krūts (vai arī iemīļotais sūkāšanas objekts – māneklītis) atgriezīsies pēc tā, kad viņš to "aizdzīs" ar sāpīgu kodienu.

Šāda "nerātnā uzvedība" var atsākties ap mazuļa 23.dzīves nedēļu, kad viņš sāk apjēgt, ko nozīmē attālums (distance) no vienas lietas līdz otrai. Un viņam atkal ir nepieciešams "aizdzīt" iemīļoto objektu, lai pārliecinātos, ka tas atgriezīsies.

Košana saslimšanas dēļ

Vēl viens iemesls var būt mazuļa fiziskā veselība. Bērniņš var iekost māmiņas krūtī tad, kad viņam deguns ir ciet. Viņam ir grūti elpot, gribas ēst, taču nekas nesanāk. Mazulis ir sarūgtināts un dusmīgs, un šāda uzvedība ir tikai sakrājušos emociju izpaušana. Šādā gadījumā vienīgais iespējamais problēmas risinājums ir zīdīšanas pozas maiņa – ir nepieciešams, lai mazulis atrastos pēc iespējas vertikālāk, vēsta portāls kkm.lv.

Nāk zobi!

Mazulis mēdz kost arī zobu nākšanas laikā, kas var noritēt no bērnam četriem līdz deviņiem mēnešiem. Smaganas sāp, niez un kasās. Bērnam tās ir jaunas un acīmredzami nepatīkamas sajūtas. Šādos brīžos bērns mēģina ne tikai iekost iemīļotajā krūtī, bet arī iegraužas jebkuros pieejamos priekšmetos. Jā, viņu var saprast, bet ko tad lai dara "sakostā" māte?

Bet ko tad darīt? Ciest?

Tas noteikti nav jāpacieš, no tā nekļūs vieglāk nedz māmiņai, nedz mazulim. Mātes spēkos ir iemācīt mazulim nekost krūtī. Šādai bērna uzvedībai nepieciešams darīt galu un neļaut tai turpināties. Mātei būtu jāpaņem krūts nost un, ieskatoties mazā nerātņa acīs, paskaidrot: "Māmiņai sāp – nedrīkst kost!" Pēc tam var atkal piedāvāt krūti. Ja mazulis vēl joprojām mēģina kost – tad mātei vajadzētu uz kādu laiciņu mazo atlikt malā un likt saprast, ka viņa nejoko: "Nē, es tev neļaušu kost krūtī!" Jā, ir iespējami skandāli un histērijas, tieši tādēļ nav ieteicams liegt krūti ilgāk par pāris minūtēm. Taču tā ir jāliedz, nedrīkst ļaut kost. Bērns, pat pavisam mazītiņš, ļoti labi jūt un saprot māmiņu.

Nevajadzētu reaģēt pārāk emocionāli, mazuļi labi iegaumē mātes reakciju un tās spilgtākās, nevaldāmākās izpausmes cenšas atkārtot. Ņemiet vērā, ka mazulis jau eksperimentē ar notikumiem, esiet mierīga un pārliecināta par sevi, jo esat autoritāte savam mazulim.

Mazulis kož, jo māmiņa bijusi dusmīga?

Lai arī cik nepatīkami tas būtu, tomēr bieži vien māte pati ir vainīga, ka mazulis viņai ir iekodis. Ja māmiņas emocionālais stāvoklis neilgi pirms kodiena bija sakaitināts, nikns, agresīvs, tad kodienā mazulis kā spoguļattēlā parāda māti. Dusmu stāvoklī smaganas neviļus saspiežas, savukārt bērns cenšas būt līdzīgs savai māmiņai, atkārtot viņas kustības. Ezoteriķi pat apgalvo, ka līdz pieciem gadiem mātei un mazulim ir vienotā aura. Jūsu mazulis ir jūsu turpinājums. Cik bieži jūs runājat par sava mazuļa veiksmēm vai niķiem daudzskaitlī? "Mēs jau turam galviņu...", "Mēs ēdam māmiņas pienu...", "Mēs mēdzam kost!"

Kontrolējiet savas emocijas bērnu klātbūtnē, un viņi sagādās jums mazāk raižu. Manai vecmāmiņai patīk atkārtot, ka viņas bērnam gada vecumā ārkārtīgi patika kost viņai krūtī. Bet par ko es vienmēr esmu brīnījusies – cik priecīgi viņa par to stāsta: "Sēž, smaida un tad tā "caps" krūtī!"

Atcerieties, ka ir nepieciešama jūsu izturība, ja jūs esat nolēmusi, ka kost nedrīkst – tad nu nedrīkst, un citādāk nebūs.

Source

Cālis.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Sludinājumi

Comment Form