Tarkšķis un draugs, ko bērni gaida

Medmāsiņš, tētis, uzņēmējs un klauns vienā personā – Raimonds Jirgensons
Foto: Privātais arhīvs


"Es esmu runājošais klauns, man jau pat to aizrādīja klauni no Izraēlas, par daudz runājot. Bet es domāju citādi, man šķiet, ka ar sarunu daudz ko var panākt, cenšos strādāt ne tikai ar bērniem, bet vecākiem, medmāsām, ar ārstiem. Tā ir, man ar komunikāciju nekad nav bijušas problēmas," atzīst Raimonds.

Viņš izstāsta kādu konkrētu gadījumu slimnīcā, pēc kura pašam bijis milzu gandarījums par paveikto. "Slimnīcas Observācijas nodaļā sēdēja pavisam gados jauna mamma ar aptuveni gadu vecu bērnu. Man vienmēr patīk pavaicāt: "Kas noticis?" Un mamma pastāstīja, ka bērns bija saēdies miega zāles, ko uz galdiņa bija atstājusi viņas mamma jeb bērna vecmamma. Kamēr es ar viņu runāju, mammai zvana telefons. Zvana, zvana, bet viņa saka: "Khe, necelšu, jau te visu laiku zvanās." Izrādās, ka zvana omīte, kura atstājusi tās tabletes. Tad es sāku borēt, ka tā nedrīkst, ka vecmāmiņa pati tagad jūtas slikti, nezinot, kas ar mazbērnu. Dusmas varēs izrunāt vēlāk, bet ir jāpasaka, ka viss bērnam ir kārtībā. Un man izdevās – jaunā mamma apdomājās un atzina, ka man taisnība, solot tūliņ piezvanīt savai mammai. Un, lūk, šādi gadījumu sniedz to gandarījumu, ka saruna ir palīdzējusi. Galvenais, mēs nedrīkstam būt uzbāzīgi, citreiz jokošanās nemaz neder, tad ir jāpaklusē, jāsabučo, jāpasaka kāds labs vārds, tas ir smalki jājūt, ko konkrētam bērnam un pieaugušajam vajag," par daktera Klauna gudrībām stāsta Raimonds.

Tāpat daktera Klauna darbā palīdzot paša 20 gadu pieredze, audzinot savus bērnus. Piemēram, Raimonda meitiņai Agatai Viktorijai bijuši četri gadi, kad laukos pie radiem viņu sejā pamatīgi sakodis suns. Līdz tam suns bija labākais draugs, arī toreiz, viņš priecīgi skrējis pretī mazajai, bet, kā pieļauj Raimonds, nenovērtēja savu zobu spēku, negribēdams bērnam nodarīt pāri. Toreiz Raimondam ar sievu bija plānots doties atpūsties bez bērniem, kad nācās visu atcelt, braukt uz laukiem, lai mazo vestu uz slimnīcu. Meitai uz sejas kopumā uzliktas teju 20 šuves, tomēr nu viss ir sadzijis, rētu nav – tā, it kā nekā tāda nav bijis.

Raimonds vēlējās arī pie raksta pievienot fotogrāfiju, kā Agata izskatījās toreiz un tagad, tomēr "Cālis" redakcija, respektējot bērna intereses un iespējamību, ka nākotnē viņai šāda bilde interneta vidē varētu nepatikt, tomēr atteicās no tā, bet varu apliecināt, ka foto ar nule kā uzliktām šuvēm ir diezgan baiss, bet tagad meitenītei vairs nav ne vēsts no suņa kodumiem.

Medmāsiņš, tētis, uzņēmējs un klauns vienā personā – Raimonds Jirgensons
Foto: Privātais arhīvs

Savukārt Raimonda vecākais dēls, kad bija divu gadu vecs, applaucējās ar karstu šķidrumu. Negadījums notika pie vecmammas laukos, un bērnam cieta seja. Bet arī tagad jaunajam vīrietim nekādu pēdu no notikušā nav. Šos gadījumus Raimonds izmanto, komunicējot ar vecākiem slimnīcā, ar kuru bērniem atgadījušies līdzīgi notikumi. Viņš rāda bildes, uzmundrina, ka viss būs labi, jo, lūk, viņš un viņa bērni ir konkrēts piemērs.

Par dakteru Klauno foršo iedarbību Raimonds kārtējo reizi pārliecinājies, pats esot tā vecāka lomā, kuru jāmierina. Aptuveni pirms mēneša ceļu satiksmes negadījumā cieta viņa 16 gadus vecais dēls, kuru notrieca automašīna. Skatoties video, Raimonds domā, ka viņš dzimis laimes krekliņā, jo varējis būt visādi. "Tā diena vispār bija kaut kāda melnā – kopumā uz ceļiem 26 cietušie un trīs bojā gājušie. Bet Artūram tikai lauzta roka. Aizbraucām uz slimnīcu, ieveda viņu visu iepakotu, nolika uz kušetes, vēl neko nezinājām. Skatos, nāk manējie – dakteri Klauni. Ieraugot mani, meitenes apmulsa, bet tikai uz brīdi. Atnāca, samīļoja, sabučoja mani, sievu, pateica labus vārdus, nu forši. Tas viss darbojas," ir pārliecināts Raimonds.

Medmāsiņš, tētis, uzņēmējs un klauns vienā personā – Raimonds Jirgensons
Foto: Privātais arhīvs

Raimonds sarunas laikā stāsta virkni stāstu par to, kā dakteri Klauni strādā ar bērniem, kuri slimo ar onkoloģiskajām slimībām, tie aizkustina, liek aizdomāties. Un liek aizdomāties daudziem. "Kad dzirdu kādu čīkstam, kad cilvēki man apkārt sāk ņaudēt, es saku – atnāc man līdzi uz onkoloģisko nodaļu bērnu slimnīcā. Neviens līdz šim nav atnācis, bet domu gan visi ir sapratuši," saka Raimonds.

Uzņēmējam esot daudz bilžu ar meiteni, kura ilgstoši ārstējās no vēža. "Foršs gadījums bija. Slimnīcā satiku labu paziņu, onkoloģijas nodaļā. Prasu, ko te dari? Viņš saka, ka meita te ārstējas. Mati meitenei bija līdz dibenam, tad man ir fotogrāfijas ar mums abiem, kad viņa ir bez matiem, tad ar īsiņiem, īsiņiem, tikko pēc ķīmijterapijas ataugušiem. Viņa vienmēr, kad bija palaista mājās un atkal bija jāpošas uz slimnīcu, darīja to ar prieku, jo zināja, ka tur viņu sagaidīs dakteris Klauns. Tad bija viena meitene, tik slima, ka pie viņas vajadzēja iet maskā, rociņas tik tievas, izvārgušas, kā pirksti. Tad kādu laiku man bija pārtraukums klaunādē. Eju pa nodaļu, skatos, ka no vienas palātas man sparīgi kāds māj. Skatos – meitene ar melniem matiem, nu nevaru atpazīt. Tā esi tu? Tu? Vaicāju tai meitenei, kura bija tik vārga, vārga… Jā, izrādās, tā pati. Super. Terapija beidzās, mati atauga. Vispār jau bērni pie mums slimnīcā labi atveseļojas," stāsta Raimonds.

Un šādu stāstu, klaunu labo darbu virknējumu varētu turpināt un turpināt. Raimonds ir pārliecināts, ka šis darbs ir ļoti, ļoti vajadzīgs, un ne tikai bērniem, bet vecākiem, kuri nereti par situācijām ir daudz apmulsušāki nekā paši pacienti.

Medmāsiņš, tētis, uzņēmējs un klauns vienā personā – Raimonds Jirgensons
Foto: Privātais arhīvs

Raimonds atklāj, ka daži atribūti, kas ļauj sekundes laikā kaut nedaudz līdzināties klaunam, viņam vienmēr ir līdzi – tipiskais sarkanais deguns, vēl kāds nieks. Piemēram, viņš pabijis kādā projektā par darba jautājumiem Dienvidāfrikā, Kongo, un brīvajā laikā aizgājis apciemot arī bērnus, kuri nekad mūžā neko tādu nebija redzējuši. Viņiem bijis milzu prieks par Raimonda jokošanos.

Tags

Cilvēkstāsti Dakteris Klauns Lasāmgabali Sarakstu karuselis Tēvs

Comment Form