Meita aug bez tēva. Riski un daži audzināšanas noslēpumi
Foto: PantherMedia/Scanpix

Nepilnas ģimenes – tā ir gana liela mūsdienu sabiedrības problēma. Kā bērns sociāli attīstās, kad viņam nav viena no vecākiem? Vientuļo tēvu nav tik daudz, un vairumā gadījumu nepilnajās ģimenēs kā vientuļais vecāks dominē tieši sieviete. Šoreiz par to, kas notiek, kad māte viena audzina meitu. Dažus audzināšanas noslēpumus apkopojis portāls baby.ru

Nepilna ģimene - vai tā ir sociāla pataloģija?

Vientuļā māte var dažādi ietekmēt bērns psihi, turklāt tieši lielu ietekmi rada tas, kāda dzimuma bērns tiek audzināts šajā nepilnajā ģimenē. Puikas, kuri auguši bez tēva, nereti vīriešu ietekmes trūkumu kompensē uz ielas, no radiniekiem – vīriešiem, no vīriešu kārtas skolotājiem, treneriem. Tādēļ topošais vīrietis, kurš dzīvojis ar māti un bez tēva klātbūtnes, diezgan agri uzņemas atbildību par ģimeni, par mammu un tātad – par sievieti.

Daudzi puikas no nepilnajām ģimenēm (pie nosacījuma, ka tie auguši sociāli labvēlīgās ģiemenēs) agri kļūst patstāvīgi, prot sasniegt izvirzītos mērķus un kopumā veiksmīgi adaptējas pieaugušo dzīvē. Jaunības gados viņiem nav nekādu problēmu brīvi komunicēt ar meitenēm, jo viņi spēj tās saprast, viņi spēj just, jo to visu ir redzējuši, dzīvojot kopā ar māti. No šādiem jauniešiem nākotnē veidojas labi vīri, iejūtīgi tēvi, kuri rūpējas un sargā ģimenes saites.

Tomēr šīs iepriekšminētās labās īpašības, ko mēdz mantot jaunie vīrieši, kuri auguši bez tēva, topošajām mammām nevajadzētu pārvērtēt un tāpēc tiekties veidot nepilnas ģimenes ar mērķi izaudzināt kārtīgu vīrieti. Jāatzīst, ka ģimenēs, kurās nav tēva klātbūtnes, ir daudz negatīvo pušu un šie piemēri, vientuļajām mammām audzinot dēlus, ir tikai minēti kontekstā un salīdzinājumā, kas notiek, ja mamma viena audzina meitu.

Ja zēniem, kuri izauguši bez tēva, tomēr ir kaut kādas izredzes kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli, tad meitenēm tādu iespēju ir vai nu ļoti maz vai nav vispār. Jāpiekrīt, ka šis ir visai drosmīgs apgalvojums, kas, iespējams aizskars daudz vientuļo sieviešu, kuras vienas audzina meitas. Un tā arī ir – uz pilnīgi visiem gadījumiem izteiktā hipotēze neattiecas, izņēmumi pastāv, tomēr, ja raugās no statistikas viedokļa, tad jāņem vērā lielākais procents gadījumu.

Nevienam nav noslēpums, ka vīrietis pēc savas būtības ir aizstāvis, bet sieviete – aizstāvāmais objekts. Nu piemēram, izdzirdot bērna kliedzienu, vīrietis vienmēr steigs palīgā, bet sieviete – cerēs uz šo palīdzību, lai vīrietis abus aizstāvētu. Sieviete vienmēr ir alkusi un cerējusi saņemt aizstāvību, turklāt ne tikai fizisku, bet arī morālu. Daba sievieti veidojusi kā vāju būtni, kurai nepieciešams stiprs balsts, un šī nepieciešamība pēc atbalsta veidojas jau pašā bērnībā.

Ja mājās dzīvo tēvs, meitene jūtas pilnībā pasargāta, pašpārliecināta, viņas personība veidojas veselīga. Bez tēva augušām meitenēm šajā jomā veidojas "vakuums", ko meitenes visbiežāk mēģina "aizpildīt" pusaudža gados. Proti, viņas apzināti meklē ciešus kontaktus ar vienaudžiem un arī par sevi krietni vecākiem vīriešiem, agri sākot seksuālo dzīvi un bieži mainot partnerus. Šādai meitenei nākotnē ir visai grūti pašai izveidot pilnvērtīgu ģimeni.

Nepilna ģimene – jebkurā gadījumā ir sociāla pataloģija. Un tā kā šī pataloģija sabiedrībā turpinās, tad kopumā raugoties, daudz kas ir atkarīgs no pašām sievietēm. Izvēloties sev dzīvesdraugu, sievietei tomēr ir gala vārds. Izvēloties savu mīļoto, topošai mammai jāatceras, ka viņa izvēlas ne tikai vīru, bet arī tēvu saviem bērniem. Un tikai no sievietes ir atkarīgs, kāds būs šis potenciālais tēvs un vai tāds vispār būs.

Daži ieteikumi, kā audzināt meitu bez tēva

Diemžēl, ne visas ģimenes spēj nodzīvot "ilgi un laimīgi". Bet pats galvenais – pēc šķiršanās saglabāt civilizētas attiecības, lai neciestu bērni. Jo tieši bērni no vecāku šķiršanās cieš visvairāk. Un mammām nākas veltīt ne mazums spēka un prāta spēju, lai bērna audzināšanā netiktu pieļautas lielas kļūdas un lai bērns nejustos vientuļš, augot nepilnā ģimenē.

1. Pati lielākā kļūda, ar ko grēko vientuļās mātes, ir tēva kā tēla nepareiz pasniegšanas veids. Reti kurai sievietei izdodas izšķirties ar bērna tēvu bez savstarpējiem aizvainojumiem. Un visi, abu pieaugušo starpā neizteiktie vārdi, tiek pārspriesti sarunās ar bērnu, bet bērns taču ne pie kā nav vainīgs. Taču bērnam nākas uzklausīt mātes naidīgumu pret bijušo. Te der aizdomāties, - ja reiz tavs bijušais ir tāds nelietis, tad kādu iemeslu pēc tu viņu mīlēji un abi bijāt kopā? Ar tādām sarunām, pasniedzot bērna tēvu negatīvā gaismā, tu vari zaudēt autoritāti savas meitas acīs un pārvērsties par muļķi, kas pati nezina ko vēlas. Bet meitas mīlestība pret tēvu var tikai pieaugt, jo bērns viņu var uztvert kā upuri, kurš kādu laiku saticies ar pretenzijām bagātu dāmīti.

2. Pats labākais variants būs neitrāli izteikumi par bērna tēvu, jo īpaši tad, ja kopdzīve tā arī nav izveidojusies. Uz meitas jautājumiem atbildi mierīgi, bez sava vērtējuma izteikumiem. Saruna var veidoties šādi:"Es ļoti vēlējos bērnu un es viņu dzemdēju, bet tavam tētim bija citi plāni dzīvē. Bet es esmu viņam pateicīga par to, ka tu man esi". Šis variants derēs gadījumā, ja meitas tēvs vispār nepiedalās bērna audzināšanas procesā. Ja meita regulāri tiekas ar tēvu, viņai var būt citas domas par jūsu šķiršanos. Tādā gadījumā vienojies ar savu bijušo, ka abi stāstīsiet vienu versiju par šķiršanos, jo tas ir bērna interesēs. Tiesa, bieži vien panākt kompromisu ir ļoti grūti, īpaši tad, ja vēl iejaucas citi radinieki.

3. Meitenēm, kuras augušas nepilnā ģimenē, ir visai grūti veidot attiecības ar pretējo dzimumu. Tas var izpausties pilnīgi pretēji – gan kā liels kautrīgums, gan otrādi – hiperseksualitāte. Tas saistīts ar to, ka meitene savā ģimenē nav redzējusi pareizas vīrieša un sieviešu attiecības modeļa izpausmes. Meitenes arī var baidīties no komunicēšanas ar zēniem, ja tādu nav tuvumā, vai arī kompensēt to trūkumu ar savu uzvedību. Un tev kā mātei jāsaprot, ka meita pie tā nav vainīga. Tie var būt arī parasti bērna kompleksi un vecāku uzmanības trūkums. Un tādēļ nav jārājas, bet jāstāsta, ka ir iespējama arī citāda dzīve, kurā ir vieta gan mīlestībai, gan savstarpējai sapratnei. Daudzos gadījumos, kad meitenes pusaudzes gados izrāda savu spurainumu un ne tik labi uzvedas, pie vainas ir māte, kura, iespējams, ir ne visai glaimojoši izteikusies par vīriešiem, meitai esot vēl pavisam mazai. Tādēļ visas savas bailes un dažreiz pat naidu meitene izrāda tieši pusaudzes gados.

Tags

Bērni Ģimene

Comment Form