Meklēju tēvu! Kur lai to atrod un vai tas vispār iespējams
Foto: PantherMedia/Scanpix

"Meklēju tēvu", - kādam šķitīs dīvaina frāze. Patiesībā tur nekā dīvaina nav, jo tā ir vien bērna (parasti jau pieauguša cilvēka statusā) vēlēšanās satikt cilvēku, kura daļiņa viņš ir. Un iemesli var būt visdažādākie, lai izteiktu minēto frāzi - mammas ietiepība neatklāt tēva vārdu, bērna adopcija un varbūt arī citi iemesli, bet šie ir visizplatītākie.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to, ka bērni meklē savas "saknes" varam lasīt gan portāla "Cālis.lv" forumā, gan citās interneta resursu sarunās un arī sludinājumu portālos. Ideja atrast tēvu bērnā var dzīvot ilgus gadus, bet, cik reāli to izdarīt un vai vispār tas iespējams, īpaši gadījumos, ja dzimšanas apliecībā tēva vietā ir svtītriņa un mamma "kā partizāns" klusē... Atbildes meklējām Tieslietu ministrijā (TM), bet patiesos stāstus par tēva meklējumiem – "Cālis.lv" forumā un dažos sludinājumu portālos.

Meklējot tēvu... stāsti un viedokļi no foruma

"Lieta tāda, ka es nezinu, kas ir mans tēvs. Mana mamma to nesaka un domāju, ka neplāno pateikt. Vai ir iespējams kaut kādā veidā iegūt kādu informāciju? Zinu, ka piedzimu Miera ielā, bērnudārza kartē nav uzrādīts īstā tēva vārds, visi dokumenti un fotogrāfijas ir iznīcinātas, tie radi, kuri kaut ko zina, nekad un neko neteiks, par to jau esmu pārliecinājusies. Bet varbūt ir kāda iespēja, man tik ļoti gribās zināt... Man ir pusmāsa, augu ģimenē ar patēvu. Es tikai netīšām uzzināju, ka šis nav mans tēvs, atradu poliklīnikas kartiņu, kur rakstīts, ka esmu cita cilvēka meita, bet kā izrādās arī šis "cits" nav mans tēvs. Interesanti, ir kāds likums, uz kura pamata man būtu tiesības pieprasīt no mammas kādus datus?"

"Bērns tā ir atbildība, pat tad, ja papucis ir "notinies" un uzskatu to par nodevību - savu bērnu "apzagt" un neatklāt viņa saknes. Daudziem, kuriem savas "saknes" ir zināmas un dzimtas kokus var zīmēt uz nebēdu , to nesaprast, bet paskatoties apkārt- tie, kuri nezina savas "saknes", bieži tā arī klīst kā nomaldījušās aitas pa dzīvi. Ja bērnam, kuram jau ir ap 18 gadu, māte nav spējīga atklāt tēvu, pat tad, ja tā bijusi jaunības kļūda un dullums, tas vien jau nozīmē, ka īsti kaut kas normāli ar domāšanu - ne velti pagājuši jau savi padsmit gadi un tā, kā būtu bijis laiks tikt galā ar savu aizvainojumu, dusmām vai kas nu tur vēl krājies."

"Es viennozīmīgi esmu mātes pusē. Jebkuram ir tiesības neteikt, ar ko sanācis mīlēties. Pat tad, ja no tā kaut kas radies. Un, ja ir TĀDS kauns to teikt, tad tam ir pamats. Ja māte, klusē, tātad tā tam jābūt. Iecentrēties uz kaut kādu apaugļotāju ir vienkārši nodevība. Jo mātei vienai izaudzināt bērnu ir varoņdarbs."

"Es uzskatu, ka bērnam ir tiesības zināt, kas ir viņa tēvs, un viņam ir tiesības ar šo cilvēku izveidot attiecības, vēl bērnam esot. Izņemot, protams, ja tā bijusi vardarbība vai vienas nakts sakars. Cik lielai egoistei ir jābūt mātei, lai viņa aplaupītu savu bērnu? Īpaši, ja tas nebija vienas nakts sakars, un tēvs varbūt būtu gatavs būt par tēvu. Un arī ja nē, kā manējais, tik un tā bērnam ir jāzina savas "saknes", arī, ja tājās nekā diža nav."

"Man jau arī liekas, ka tomēr pieaugušam cilvēkam ir tiesības zināt, kas ir viņa tēvs. Cita lieta, ja pats negrib zināt, tad savādāk. Mana mamma un tēvs (nedzīvoja ar mums, bet brauca ciemos, bet labāk tā nebūtu bijis) nolēma, ka neslēps patiesību. Mīnuss tādai slēpšanai ir, ka nejauši var samīlēties māsas/brāļi, ja tie papucīši ir tik vaislīgi un izmētā pa puspasauli bērnus."

"Man draudzenei bija tā, ka gandrīz ar brāli "salaida". Izrādījās, tētukam bija divas sievietes vienlaikus - viņas mamma un mīļākā, kuras pat dzemdēja vienā mēnesī , pilsēta neliela, loģiski, ka bērnu ceļi krustojās!"

"Es savu tēvu zinu, zinu, kur dzīvo, jau vairāk nekā 20 gadus ļoti vēlos aizbraukt, satikt, bet nevaru saņemties. Nezinu, ko un par ko runātu. Piebraucu pie viņa mājas, bet iekšā nevaru ieiet."
"Es savam bērnam arī nebijusi teikusi par viņa īsto tēvu. Likās, ka būs pazemojoši, ka bērns viņu un mani neieredzēs. Bet tomēr pienāca brīdis, kad pateicu. Lai vai kā uztvēra, bet tagad esam visi priecīgi, ka noslēpumu tomēr atklāju."

"Man arī dzimšanas apliecībā ir svītra. Zinu, kas ir mans tēvs, bet nealkstu ne redzēt, ne dzirdēt. Kopš esmu ārzemēs, viņš ir par mani "atcerējies". Man tas bija jāgaida 28 gadus, tagad man atmiņa zudusi, varbūt pēc 28 gadiem arī es "atcerēšos". Bez manis viņam ir vēl 12 tādi paši svītru bērni, bet tos viņš vēl neatceras, jo tie vēl pa Latviju "sitas"."

Vai ir iespējams uzzināt savu "svtītriņas" tēvu?

Ja bērna māte nav laulībā un līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, dzimšanas reģistrā ieraksta ziņas tikai par viņa māti. Līdz ar ko, ja bērna dzimšanas reģistra ierakstā nav norādītas ziņas par bērna tēvu, no dzimšanas reģistra ieraksta informāciju par bērna tēvu iegūt nevarēs. 

Tātad, šādā situācijā (kad dzimšana reģistrā nav ziņu par bērna tēvu), vienīgais informācijas avots ir bērna māte. Ja māte neatklāj, tad diemžēl bērns nevar uzzināt, portālam "Cālis.lv" skaidro TM Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 31. pants noteic, kādas ziņas tiek iekļautas dzimšanas reģistra ierakstā:

1) bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir piešķirts), dzimumu, tautību, valstisko piederību (ja tāda ir noteikta) un dzīvesvietas adresi.
2) bērna dzimšanas laiku un vietu;
3) vecāku vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir piešķirts), dzimšanas datumu, dzīvesvietas adresi, tautību un valstisko piederību;
4) vecāku personu apliecinoša dokumenta numuru, izdevējiestādi un izdošanas datumu, ja bērna vecāki nav Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi;
5) dokumentu, uz kuru pamatojoties ierakstītas ziņas par bērna tēvu (laulības reģistra numuru, sastādīšanas datumu un vietu vai paternitātes atzīšanas iesnieguma numuru, iesniegšanas datumu un vietu, vai likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma numuru, datumu un tiesu, kas spriedumu taisījusi);
6) par bērna piedzimšanu paziņojušās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu, ja personai nav piešķirts personas kods, un saistību ar bērnu (piemēram, tēvs, māte, ārstniecības persona, iestādes vadītājs);
7) dzimšanas apliecības numuru;
8) datumu, kad ārstniecības iestāde vai ārstniecības persona izsniegusi medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu, un minētās apliecības numuru.

Savukārt minētā likuma 34. pants savukārt norāda uz kāda pamata tiek iekļautas ziņas par bērna vecākiem:

1) ziņas par bērna māti ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, kas apliecina bērna dzimšanas faktu.
2) ziņas par bērna tēvu ieraksta, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:
a) laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, ja bērna māte līdz bērna piedzimšanai ir noslēgusi laulību;
b) paternitātes atzīšanas iesniegumu, ja bērna tēvs un māte nav noslēguši savstarpēju laulību, bet dzimtsarakstu nodaļā ir iesnieguši kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu;
c) bērna mātes, bērna mātes vīra vai bērna mātes bijušā vīra un bērna bioloģiskā tēva kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu ar lūgumu par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna bioloģisko tēvu, nevis bērna mātes vīru vai bijušo vīru;
d) laulības apliecību vai citu dokumentu, kas apliecina laulības noslēgšanu, un dokumentu, kas apliecina šīs laulības izbeigšanās pamatu, ja bērna mātes un viņas vīra laulība ir šķirta vai atzīta par neesošu vai laulātais ir miris un no laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu vai laulātā miršanas dienas līdz bērna piedzimšanai nav pagājušas vairāk kā 306 dienas.

Vecākus meklē arī adoptētie bērni...

Ja bērns ir adoptēts, tad ziņas gan par bērna bioloģiskajiem vecākiem (arī par bērna tēvu, ja, reģistrējot bērna dzimšanas faktu, tas tika norādīts), gan par adoptētājiem var iegūt no dzimšanas reģistra ieraksta. Tad adoptētajai personai jāraksta iesniegums, norāda Majevska.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 36. pants noteic, ka dzimšanas reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu:
1) par adopcijas apstiprināšanu, ja adopcija apstiprināta Civillikuma 171.pantā paredzētajā kārtībā;
2) par adopcijas atcelšanu, ja adopcija atcelta Civillikuma 175.pantā paredzētajā kārtībā.

Dzimšanas reģistra ierakstā adoptētājus neieraksta kā vecākus, ja tas noteikts tiesas spriedumā. Pamatojoties uz tiesas spriedumu, dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja anulēts ieraksts par bērna vecākiem vai vienu no viņiem, kā arī ja apstiprināta vai atcelta adopcija.

Tags

Lasāmgabali Tēvs Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form