'Mēs ģērbjamies plastmasā!' Topošais dizainers ar modes skati vērš uzmanību jūras piesārņojumam
Foto: Publicitātes foto

Viņš ir topošais dizaineris, kurš tūlīt absolvēs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu (RDMV. Dedzīgs, dziļi domājošs jaunietis, kurš apvienojis domubiedrus, modes skatē savijot modi ar rūpēm par ekoloģiju, vēršot uzmanību ūdens piesārņojuma problēmām pasaulē un īpaši Baltijas jūrā. Jānis Norberts Krauja! Jau 16. janvārī Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā pulksten 17.00 būs aplūkojama viņa organizētā jauniešu modes skate ar nosaukumu "2SEA", kuras noslēgumā būs iespējams pielaikot vai nopirkt 13 jūras tematikai veltītus tērpus, ziedojot jūras un saldūdens aizsardzībai. Jānis Norberts Krauja atklāj, kādēļ modi vēlējās sasaistīt ar aktuālo ekoloģijas jautājumu, ko viņš pats dara, lai mazāk piesārņotu šo planētu un par kompromisiem ar modi – lai tā kalpo cilvēkam, bet pēc iespējas mazāk kaitē dabai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jānim Norbertam Kraujam ideja veidot modesskati ar ekoloģiju saistītu tēmu, radās, regulāri pastaigājoties gar Jūrmalas stāvkrastiem, jo topošo mākslinieku nepamet sajūta, ka piesārņojuma problēmas aizvien netiek mērķtiecīgi risinātas un jauniešiem jāatgādina tik elementāras lietas kā jūras saudzēšana un plastmasas atkritumu savākšana.

Jaunietis atklāj, ka šī ir viņa pirmā skate (pirms tam bijušas fotosesijas), kuras ideja brieda aptuveni divus gadus: "Vēlējos kopā ar draugiem veidot ko skaistu un ar dziļāku jēgu. Viss brieda, līdz pēc vasaras prakses pie "MAREUNROL'S" dizaineriem, saņēmu drosmi izveidot komandu. Uzrunāju draugus. Tā no septembra tikāmies katru nedēļu un domājām, ko un kāpēc varam kopā veidot. Viss aizgājis tik tālu, ka mums ir spēcīga koncepcija un gatavi tērpi, un svētdien būs skate," gandarīti pasmaida topošais mākslinieks. Viņš šajā projektā ir "kuģa kapteinis", kurš uzsver – bez komandas nekas nebūtu izdevies.

Tērpu dizainu radījis viņš, kopā ar RDMV pagājušā gada absolventi Emīliju Ratkusu. Taču darbs nekādi neesot saistīts ar skolu – tas ir pašiniciatīvas projekts. Savukārt pēdējā kursa diplomdarbs Jānim Norbertam Kraujam vēl tikai priekšā.

Pirms dažiem simtiem gadu mode mainījās ik pa simts gadiem, tagad tā mainās vairākas reizes gadā! Tomēr ir apģērbu dizaineri, kuri kļūst apzinīgāki, domājot par piesārņojumu, samazina savus šovus. Jānis Norberts Krauja

Jaunieši, kuri ir no dažādām Rīgas skolām, visu paveikuši paši – arī Jānis Norberts Krauja ne tikai veidojis skices, bet arī pa naktīm šuvis. "Dizaineram ir jāprot šūt, lai saprastu, ko vispār var uztaisīt un ko ne. Komanda ļoti palīdzēja! Evelīna Bērziņa veidoja aksesuārus un Emīlija Legzdiņa tamborēja tērpus, bez manis šuva arī citi," pateicas komandas veidotājs.

Tērpos izmanto arī reālus zvejas tīklus

Tērpos dominē zilās un sarkanās krāsas, kā arī tīklu atribūtika. Zilo asaru elements tērpos vēsta par skumjo situāciju, asins pilienu elementi – par nežēlīgo attieksmi. Tērpu galvenā krāsa ir zila un simbolizē apceres sfēru – jūru, okeānu, ūdeni, bet sarkanā – vardarbību un dusmas.

Četros mēnešos radīti pašu šūti 13 tērpi ar nosaukumiem "Aļģe", "Zilā asara", "Sarkanā asara", "Korallis", "Venera" u.c. – katrs unikāls ar koncepciju, darbos caurvijot tīklveida materiālus un uzsverot tieši to, ka tīkli ir lielākais plastmasas piesārņojums ūdeņos.

'Mēs ģērbjamies plastmasā!' Topošais dizainers ar modes skati vērš uzmanību jūras piesārņojumam
Foto: Publicitātes foto
Gatavojoties modes skatei...


"Tādēļ mēs kolekcijā izmantojām autentiskus, patiesi jūrā pabijušus zvejnieku tīklus no Ventspils. Tie ir apstrādāti un iešūti dažos tērpos. Domājot par jūras piesārņotības tēmu, iedvesmojāmies no tā, kas dzīvo jūrā, kādas ir ūdens krāsas, iemītnieki, kādi materiāli tur atrodas, kādas tekstūras tie ir.

Šobrīd jūras piesārņojums ir globāli aktuāla tēma, par kuru daudz runā plašsaziņas līdzekļos. Turklāt mūsu pašu, Baltijas jūra, ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē! Mēs gribējām par šo problēmu runāt, izmantojot spējas, kas mums dotas, līdzekļiem, kas pieejami un rīkiem, kas pazīstami, tāpēc izvēlējāmies veidot kolekciju," jaunietis skaidro domu.

Rīgas Centrāltirgus esot lieliska vieta, kur, zivju ielenkumā, atgādināt ne vien par nozvejas kvotām, bet galvenokārt zilaļģu ietekmi uz zivju veselību.

Drēbes sev pērk lietoto preču veikalā


'Mēs ģērbjamies plastmasā!' Topošais dizainers ar modes skati vērš uzmanību jūras piesārņojumam
Foto: Publicitātes foto
No kolekcijas "The tops and tie dress", kurā izmantotas vecās vectētiņa šlipses, tām jaunu veidolu un elpu piešķirot sieviešu apģērbā

Piesārņojums veidojas no plastmasas un to izmanto arī apģērbā. "Mēs paši staigājam plastmasā, lai cik smieklīgi tas nebūtu. Es noteikti vēlos turpināt darboties modes un dizaina jomā, tādēļ mana paša interesēs ir atrast risinājumu, veidu, kā radīt apģērbus ar iespējami mazāku piesārņojuma līmeni. Meklēju to pats un atrodot, iedvesmoju citus. Tādēļ šajā kolekcijā tikai daļa materiālu ir pirkti, liela daļa ir savākti no cilvēkiem – ziedota, atsaucoties uz aicinājumiem sociālajos tīkliem, tad ir savākti atgriezumi no dažādām šūšanas studijām. Tāpat pārskatījām, kas pašiem ir mājās un dabūjām tīklus. Tas, ko radām, ir māksla, kas neaizies nekādā veidā atkritumos. Tas noteikti sev atradīs kaut kur mājas," pārliecināts mākslinieks. Sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonu, būs iespēja ne tikai apskatīt tērpus klātienē, bet arī tos uzlaikot vai pat iegādāties savā īpašumā. Iegūtos līdzekļus plānots ziedot Pasaules Dabas Fondam jūras un saldūdens aizsardzībai.

Ko topošais dizainers pats dara, lai mazinātu piesārņojumu pasaulē? – katrs taču sākam ar sevi... "Dažreiz var likties – ko gan mainīs, ja es neizmantošu vienu plastmasas krūzīti. Bet ja viens sāks saudzēt dabu, viņš, rādot savu rīcību, var ietekmēt pārējo. Es pats nepērku plastmasas maisiņus – iegādājos tikai papīra, cenšos ierobežot plastmasu, cik varu. Nesen biju "Erasmus+" apmaiņas projektā Slovākijā, kur runājām par mežiem, to izciršanu, staigājām arī pa pilsētu un vācām atkritumus. Skārām tēmas par modi kā piesārņotības veicinātāju. Domāju, svarīgākais ir izglītoties, kā paši varam maziem soļiem mazināt piesārņojumu, iedvesmojot sevi un citus."

Jaunieši, kuri ir no dažādām Rīgas skolām, visu paveikuši paši – arī Jānis Norberts Krauja ne tikai veidojis skices, bet arī pa naktīm šuvis.

Mode ir tendēta uz pārmaiņām – pavasara, rudens kolekcija, starpsezonu... kaut kur viss šis apģērbs krājas. Lai neveicinātu piesārņojumu modes dēļ, Jānis Norberts Krauja pamatā iepērkas lietoto drēbju veikalos, popularizē apģērbu maiņas aplikācijas. "Turklāt "humpalās" var atrast individuālas drēbes, kas patīk. Pirms dažiem simtiem gadu mode mainījās ik pa simts gadiem, tagad tā mainās vairākas reizes gadā! Tomēr ir apģērbu dizaineri, kuri kļūst apzinīgāki, domājot par piesārņojumu, samazina savus šovus, teiksim, veido kolekciju tikai vienu divas reizes gadā, izmanto dažus dabai draudzīgus auduma veidus, vairāk spēlējoties ar to formām, siluetiem, tehnikām."

Arī pašam topošajam māksliniekam drēbes mājās ir sakrājušās, nesen pat uzbūvēts jauns skapis. Taču daļa būs jāpārdod, jo jaunietis dosies mācīties dizainu tālāk, uz ārzemēm: "Man ir trīs iespējamās valstis, kur studēt, bet, šķiet, apstāšos pie Amsterdamas Nīderlandē. Jo tur es jūtos vislabāk, ir pazīstami cilvēki un ļoti jauka skola – "Amsterdam Fashion Institute". Tur ir vairāki virzieni – apģērbu dizains, apģērbu mārketings, un modes bizness un attīstība. Es turpināšu apgūt apģērba dizainu. Turklāt šī skola ir ieinteresēta izglītot par apģērbu ilgtspējību, kas arī ir veids, kā nepiesārņot pasauli. Viņi katrā projektā un darbā uzdod šo jautājumu – kā tas mazina piesārņojumu? Tur jāveic daudzi eksperimenti! Šī mūsu līdzīgā domu virziena dēļ man šī skola ļoti pievelk."

'Mēs ģērbjamies plastmasā!' Topošais dizainers ar modes skati vērš uzmanību jūras piesārņojumam
Foto: Publicitātes foto
No Jāņa Norberta Kraujas Jūrmalas pilsētas mākslas skolas diplomdarba. Vilnas kleita un soma, kurā ieaustas otrreiz izmantotas velosipēdu riepas

Šobrīd puisis finišē RDMV pēdējo kursu, kas ir ceturtais mācību gads pēc pamatskolas. Savukārt pirms tam viņš, līdztekus mācībām Jūrmalas valsts ģimnāzijā, gāja mazajā Jūrmalas pilsētas mākslas skolas filiālē. "Tā man ir ļoti tuva sirdij! Es tur daudz audu. Arī tur bija jātaisa diplomdarbs un es radīju somas, izmantojot otrreiz pārstrādātas velosipēdu riepas, kuras ir sagrieztas un ieaustas audumā. Tad pārnācu uz RDMV, kas ir lieliska skola. Kur vēl Latvijā vispār var līdzās vidusskolas programmai apgūt dizainu augstā līmenī? Šī skola noteikti ļoti labi sagatavo tālākām gaitām cilvēkus, kuri zina, ko tālāk darīt ar savu dzīvi, ar savām degsmēm!" noslēdz Jānis Norberts Krauja.

Tālāk – fotogrāfijas no citiem Jāņa Norberta Kraujas darbiem: "Mercury silk dress" un "Poppy-dress for mom". Pēdējā ir dāvana mammai par iedrošinājumu turpināt ceļu modes pasaulē. Tajā izmantoti divu veidu lina aizkari, kas simbolizē grūtības, pumpuram veroties, kļūstot par brīnišķīgu ziedu.

Modes skates komanda atgādina: Baltijas jūra ir ne vien Latvijas kultūras vērtība, bet arī viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē un lai gan jau sen tiek runāts par nepieciešamu Eiropas Komisijas iesaisti jūras glābšanas taktikas īstenošanā, Baltijas jūras ekosistēmas sistēmas kronis vēl aizvien liecina par būtiskām problēmām.

Aizvien nerisinātās zvejas un pārzvejas problēmas, piesārņojuma problēmas un zilaļģu kaitējums jūras ekosistēmai ir viens no nedaudzajiem iemesliem modesskates nepieciešamībai, tādēļ sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonu jauniešu apvienība rīko projektu, kas aktualizē Baltijas jūras zivju dzīves stāvokļa apcerēšanu.

Tags

Modes skate Dizains Ekoloģija Jaunietis Pasaules Dabas fonds Piesārņojums Rīgas Centrāltirgus Zvejniecība
43475719
Skolēna aktivitātes brīvajā laikā
0
Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form