Mīti un fakti par zēniem un meitenēm
Foto: PantherMedia/Scanpix

Kādi ir plaši izplatīti uzskati par atšķirībām starp meitenēm un zēniem, kas balstīti uz pamatotiem faktiem, bet kādi vien uz maz ticamiem eksperimentiem? Objektīvākā pieeja šo atšķirību izzināšanai ir smadzeņu darbības izpēte. Veicot elektroencefologrāfiju, var novērtēt galvas smadzeņu reakciju uz dažāda veida stimulācijām. ASV zinātnieki sniedz ieskatu, vai ir patiesi mīti par it kā lielajām meiteņu un zēnu atšķirīgajām dzīves pieejām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pētījumos iepriekš atklājās, ka, piemēram, sieviešu dzimumam ir izteiktāka garšas izjūta, tauste un dzirde. Sievietēm ir augstāka mobilitāte rokām un pirkstiem un daudz smalkāk izteikta kustību koordinācija, viņas vairāk interesējas par apkārtējiem cilvēkiem, bet mazotnē ar lielāku uzmanību ieklausās dažādās skaņās. Amerikāņu psihologi Eleonora Makkobi un Kerols Džeklins mēģina kliedēt daudzus mītus, pierādot, ka pretējā dzimuma civēkiem tomēr pastāv vairāk līdzību nevis atšķirību.

Stereotipi

1. Meitenes ir daudz komunikablākas nekā zēni.

2. Tāda īpašība kā pašcieņa zēniem ir svarīgāka nekā meitenēm.

3. Meitenes labāk par zēniem izpilda vienkāršus, ikdienišķus jeb rutīnas veida uzdevumus.

4. Zēniem piemīt daudz izteiktākas matemātiskās spējas un telpiskā izjūta.

5. Zēniem ir daudz analītiskāks prāts nekā meitenēm.

6. Meitenēm ir labākas runas spējas nekā zēniem.

7. Meitenes nav tik agresīvas kā zēni.

8. Meitenes ir vieglāk pārliecināt un ietekmēt nekā zēnus.

9. Meitenes ir daudz jutīgākas pret skaņām, bet zēni – pret lietu vizualizēšanu.

Fakti

1. Nav nekāda iemesla domāt, ka meitenes ir komunikablākas par zēniem. Agrā bērnībā gan vieni, gan otri vienādi bieži apvienojas grupiņās, lai spēlētos kopā. Ne zēni, ne meitenes neizrāda izteiktāku vēlēšanos spēlēties vienatnē. Noteiktā vecumā zēni pat vairāk laika pavada kopīgā spēlēs ar vienaudžiem nekā meitenes.

2. Psiholoģisko testu rezultāti liecina, ka zēni un meitenes bērna un pusaudža vecumā būtiski neatšķiras no tā, kā viņi vērtē tādu īpašību kā pašcieņa. Tomēr ir dzīves jomas, kurās zēni patiesi vairāk lepojas ar sevi. Meitenes sevi uzskata par daudz kompetentākām attiecību jomā, bet zēni lepojas ar savu spēku.

3. un 4. Zēni un meitenes vienādi efektīvi tiek galā ar vienkāršiem, tipveida uzdevumiem. Matemātiskās spējas zēniem parādās aptuveni 12 gadu vecumā, kad viņiem ātrā tempā attīstās telpiskā domāšana. Viņiem ir vieglāk tikt galā un izprast priekšmetu neredzamo daļu. Tā kā telpiskās domāšanas attīstība kļūst pamanāma tikai pusaudžu gados, iespējams, iemesls ir bērna atrašanās vidē, kur viņam vairāk tiek sniegtas iespējas to attīstīt, vai arī viņa specifiskajā hormonālajā sistēmā. Iespējams, tieši uz stereotipiem balstītie uzskati, ka zēni biežāk ir matemātiķi, vecāki viņiem nodrošina tādas iespējas, kuru dēļ puikām arī attīstās šīs spējas. Taču meitenes retāk tiek virzītas tādām nodarbēm, kas attīsta matemātisko domāšanu.

5. Analītiskās spējas gan meitenēm, gan zēniem ir vienādas. Abu dzimuma bērni spēj atšķirt svarīgo no mazsvarīgā, informācijas plūsmā "atlasīt' vissvarīgāko.

6. Jā, runa meitenēm attīstās ātrāk nekā zēniem. Taču līdz pusaudža gadiem bērni šajā ziņā īpaši neatšķiras, tikai vecākās klasēs meitenes sākt apsteigt puišus. Viņas labāk tiek galā ar testiem, viņas labāk izprot valodas sarežģītību, viņu sacerējumi ir daudz labāki gan stila, gan gramatikas ziņā. Tāpat kā matemātisko spēju attīstība zēniem, arī meitenēm šīs runas spējas var būt labāk attīstītas vairāku iemslu dēļ, piemēram, meitenes ir biežāk atradušās sabiedrībā, kas ir motivējis viņās labāk attīsīt valodas izjūtu.

7. Meitenes ir mazāk agresīvas nekā zēni, turklāt šo atšķirību var pamanīt jau divu gadu vecumā, kad bērni sāk spēlēšanos grupiņās. Paugstināta agresija zēniem izpaužas gan fizisko aktivitāšu laikā, gan demonstrējot gatavību kauties, gan arī draudus izsakot vārdiskā formā. Biežāk šī agresija vērsta pret citiem zēniem, bet retāk pret meitenēm. Nav nekādu pierādījumu, ka zēnu vecāki būtu par iemeslu savu dēlu agresijas izpausmēm.

8. Zēni un meitenes vienādi padodas pārliecināšanai un bieži imitē pieaugušo uzvedību. Gan vieni, gan otri ietekmējas no sociālās vides un saprot nepieciešamību ievērot vispārpieņemtas uzvedības normas. Vienīgā vērā ņemamā atšķirība ir tajā, ka meitenes daudz vieglāk adaptējas savas spriedumos un spriedumos attiecībā pret citiem, bet zēni var pieņemt kādas vienaudžu grupas vērtības, neievērojot personīgo attieksmi pret kādu konkrētu jautājumu. Un tas var notikt pat tad, ja šīs atšķirības ir iespaidīgas. Tātad – zēni ir vieglāk ietekmējami.

9. Mazotnē zēni un meitenes vienādi reaģē uz vides objektiem, ko pieņem ar dzirdes un redzes palīdzību. Gan vieni, gan otri ļoti labi saskata un saredz atšķirības – dažādas skaņas, priekšmetu formas un attālumus starp tiem. Un šī līdzība saglabājas arī pieaugušo vecumā – abi dzimumi vienādi spēj uztvert apkārtnotiekošo gan ar dzirdi, gan skaņu un tausti.

Raksts tapis pēc portāla letidor.ru materiāliem, un šie mīti un fakti aprakstīti grāmatā "Mūsu pusaudži: audzināt, saprast, mīlēt".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bērna audzināšana
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form