Foto: Valentina Jori

Mūsdienās ik sekundi sastopamies ar skaņas informāciju. Tā ir gan mūsos, gan ap mums - apkārtējā vidē. Trokšņi vienlīdz ietekmē kā nomodā esošu cilvēku, tā arī aizmigušo. Vēl vairāk. Kā apliecina dažādi zinātniski pētījumi – tie ietekmē arī vēl nedzimušu, mātes miesās esošu, embriju.

Troksni var raksturot kā akustisku materiālu, ko uztver mūsu ausis. Trokšņu fons (dabas trokšņi, putnu dziesmas u.c.) ir arī jebkuras mūzikas aizsācējs, bet mūzika, ko rada cilvēks, zināmā veidā sistematizē troksni, padara to uztveramāku.

Daudzi pētnieki ir pierādījuši, ka emocijas visspēcīgāk ietekmē tieši trokšņu fons vai arī mūzika. Reakcija uz mūziku rodas, pateicoties veģetatīvajai nervu sistēmai – tā ir nervu sistēmas daļa, kas kontrolē iekšējo orgānu, dziedzeru, audu funkcijas un nav pakļauta cilvēka gribai. Līdz ar to mūzika iedarbojas uz cilvēka fizisko un psiholoģisko labsajūtu neatkarīgi no viņa gribas.

Mūziku nosacīti var iedalīt divos veidos: mūzika ar uzbudinošu un ar nomierinošu iedarbību. Ja mūzikai ir izteikts ritms, tā pakāpeniski paātrinās, pamata toņkārta ir mažors, skan disonanse intervālos un visbiežāk sastopamā dinamiskā nokrāsa ir forte, tad pārsvarā tā noved pie sirds asinsvadu tonusa paaugstināšanās, - paātrinās pulss un elpošana, ritmiski saraujas muskulatūra, palielinās acu zīlītes, palielinās ādas virsmas jutīgums. Tāda mūzika uzbudina simpātisko nervu sistēmu.

Savukārt nomierinoša un atslābinoša iedarbība ir mūzikai, kur ritms nav tik uzkrītošs, pārsvarā valda minors, ir daudz konsonanšu (mūzikas teorijā - labskanīga saskaņa) un tā nav skaļa. Šādas mūzikas piemērs ir ikviena šūpuļdziesma. Šis mūzikas veids aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu. Gan simpātiskā, gan parasimpātiskā nervu sistēma ir veģetatīvās nervu sistēmas daļas, kas piedalās iekšējo orgānu darbības un asinsvadu tonusa regulēšanā, taču šo sistēmu darbība ir pretēja. Parasimpātiskā nervu sistēma atbild par reakcijām miera un atpūtas laikā, bet simpātiskā – par reakcijām spriedzes situācijās.

Trokšņi un mūzika, pateicoties dzirdei, ietekmē ne tikai pieaugušu cilvēku, bet arī embriju, kas attīstās dzemdē. Šis fakts bija zināms un saprotams jau senajām civilizācijām un tādēļ gan mūzikas terapija, gan cita veida skaņa (mātes un tēva balss) tika pielietota sievietēm grūtniecības laikā.

Metodikas bija dažādas un visai neparastas. Tā, piemēram, Ķīnā pirms 1000 gadiem bija klīnikas, kur topošās mātes uzturējās grūtniecības laikā un, kur bija izstrādāta speciāla "tai - kje" sistēma - augļa prenatālā (pirmsdzemdību) audzināšana. Visas grūtniecības laikā sievietes bija miera un skaistuma apņemtas. Sievas pirmajos grūtniecības mēnešos topošais tēvs veica iepazīšanās ceremoniju ar savu nākamo bērnu. Esot līdzās grūtniecei un gaidāmajam mazulim, viņš tam stāstīja par sevi, savu profesiju un savu pasaules uztveri. Ja pēc šādas iepazīšanās bērns palika mātes miesās, ķīnieši secināja, ka bērns ir pieņēmis savu tēvu. Bet, ja grūtniecība pārtrūka, to uzskatīja kā protestu pret tēvu. Savukārt senajā Indijā augļa kontrole un ietekme (ieskaitot vārdisko un muzikālo audzināšanu) sākās no trešā grūtniecības mēneša.

Mūsdienu pētījumi liecina, ka dzirdes orgāni bērnam sāk funkcionēt jau mātes dzemdē, sākot no 16. nedēļas. Franču ārsts un mūzikas terapeits Alfrēds A. Tomatis atzīmē, ka grūtniece, kura prot svešvalodas un grūtniecības laikā kādā no tām runā, noteikti dos savam bērnam īpašas spējas apgūt to vai citu svešvalodu. Atkarībā no tā, kā zīdainim (embrijam) veidojas attieksme pret mūzikas (skaņu) pasauli, pēc tam veidojas mūzikas izpratne viņam pieaugušam esot.

Amerikāņu ārsts E. Logans ir izgudrojis grūtniecēm uz vēdera valkājamas bandāžas ar iemontētām mini stereo austiņām. Josta ir savienota ar pleijeru, kas atskaņo īpašu mūziku. Viņš eksperimentāli pierādījis, ka bērns, kurš ar šīs jostas palīdzību klausījies mūziku embrija stadijā, standarta testus (valoda, attiecības, motorika) veic vidēji 3 – 4 reizes labāk nekā bērni, kuriem nav bijusi šāda prenatālā mūzikas terapija.

Arī šī raksta autore ir veikusi vairākus pētījumus par mūzikas ietekmi uz cilvēku. 2003. gadā pētījuma "Eksperimentālās mūzikas ietekme uz emocionālo stāvokli", kas tika veikts kādā organizācijā, dati apliecināja, ka eksperimentālā mūzika (pētījumā pielietotā mūzika), kam raksturīgs vidējs temps, mažors, nav asu skaņkārtu, plūstošs mūzikas tecējums utt. būtiski mazina situatīvo trauksmi (nemieru), kas rodas darba procesā.

2004. – 2006. gadā pētījumā "Prenatālās mūzikas ietekme" tika pētīta noteikta biežuma mūzikas ietekme uz grūtnieces psiholoģisko stāvokli pirmsdzemdību (prenatālajā) periodā un pēcdzemdību (postnatālajā) periodā. Tāpat autore ir pētījusi arī 1, 2 un 3 mēnešus veca zīdaiņa emocionālo stāvokli, skanot mūzikai.

Pētījumu rezultāti parādīja, ka speciāla (trīs reizes nedēļā pa 45 min.) muzikālu kompozīciju noklausīšanās pēc 5. grūtniecības mēneša būtiski ietekmē grūtnieces emocionālo stāvokli. Sievietēm no eksperimentālās grupas trauksmes rādītājs, kas saistīts ar grūtniecības norisi un dzemdībām, bija mazāks nekā sievietēm, kuras šādu mūziku neklausījās. Eksperimentālās grupas sievietes sevi raksturoja, kā mierīgākas, līdzsvarotākas par kontroles grupas sievietēm.

Pētījuma dati par zīdaiņiem apliecināja, ka pēc piedzimšanas bērns reaģē, ja skan tā mūzika, ko viņš klausījies prenatālajā periodā – māmiņai puncī esot. Ja bērns ir satraucies, raud vai ir izbijies, tad atskaņojot "prenatālo mūziku", viņš nomierinās, ieklausās, sāk kustināt rociņas, kājiņas, smaidīt.

Nav iespējams apgalvot, ka grūtniece, bieži klausoties mūziku vai daudz spēlējot kādu mūzikas instrumentu, obligāti laidīs pasaulē talantīgu komponistu, ģeniālu mūziķi vai izcilu dziedoni. Taču neapstrīdams ir fakts, ka bērns, kurš ir klausījies mūziku jau māmiņas vēderā esot, uztvers mūziku un dažādas skaņas emocionālāk un aktīvāk iesaistīsies mūzikas procesā nekā tas bērns, kurš nav klausījies mūziku pirmsdzemdību periodā. Līdztekus mazuļa muzikālajām spējām, māte, protams, sekmēs arī viņa tieksmi pēc mūzikas un tas būtiski bagātinās visu viņas bērna dzīvi.

Tādā veidā var secināt, ka mūzikas terapija pirmsdzemdību periodā ir nozīmīga gan grūtnieces trauksmes mazināšanai un viņas emocionālā stāvokļa līdzsvarošanai, gan sekmē mazuļa attīstību.

Comment Form