Foto: Josep Altarriba

Tradicionāli rietumu kultūrā, ko arvien vairāk pārņemam arī mēs – latvieši, tiek uzskatīts, ka naudas fenomens ir attiecināms tikai uz ekonomiku. Tomēr pēdējā simtgadē, kopš attīstījusies psiholoģija, arvien nopietnāk tiek pētīti arī naudas psiholoģiskie aspekti, atzīstot, ka cilvēkā eksistē iekšēja, intīma un ļoti individuāla attieksme pret naudu, kas neskar kolektīvo darbību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šie psiholoģiskie aspekti ir saistīti ar fantāzijām, ko rada naudas esamība, un vēlmi atrast naudā arī estētisku un jēdzienisku saturu.

Savukārt praktiskajā dzīvē nauda ir kļuvusi par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu. Tā ir visos mūsu eksistences līmeņos - fiziskajā, psiholoģiskajā, sociālajā un garīgajā.

Līdz ar to, mūsdienās cilvēks nevar pats ar savu darbu nodrošināt savas pamatvajadzības, kas nepieciešamas izdzīvošanai - ēdiens, apģērbs un jumts virs galvas. Tas neizbēgami rada nepieciešamību lietot naudu kā apmaiņas līdzekli.

Piedzimstot mēs tiekam eksistenciāli "iemesti" tajā sociāli ekonomiskajā situācijā, kas ir mūsu dzimtajā zemē un ģimenē. Turklāt pieaugušā vecumā praktiski nav iespējams izvairīties no sastapšanās ar naudu, tās ietekmi un lietošanu. Tiesa, tas, kāda būs šī sastapšanās, ir atkarīgs no katra cilvēka uztveres un priekšstatiem, ko savukārt ietekmē iepriekš iegūtā pieredze, cilvēka raksturs un universālie psihes darbības mehānismi.

Mīts par cilvēku racionalitāti

Tiek runāts, ka cilvēkiem, lai šī brīža ekonomiskajā situācijā izdzīvotu, būtu vairāk jāpievērš uzmanība budžeta plānošanai, „jāsavelk" stingrāk josta un, izvērtējot visus par un pret, kā arī savas iespējas, racionāli jāizlieto savi naudas līdzekļi.

Viss jau it kā būtu skaidri un pašsaprotami, ja tikai nebūtu pierādīts, ka cilvēki lēmumus, tai skaitā par naudas izlietojumu, ne vienmēr pieņem racionāli. Proti, kad 2002. gadā Denjelam Kānemanam (Kahneman et al., 1997) tika piešķirta Nobela prēmija ekonomikā, par kļūdainu tika atzīta iepriekš vairāk kā 300 gadus valdošā rietumu racionālā paradigma, kas vēstīja, ka cilvēks lēmumus finanšu jomā pieņem, balstoties uz personīgo izdevīgumu. Turpretī Kānemans ar kolēģiem pierādīja, ka cilvēki lēmumus nepieņem racionāli - bieži vien netiek ņemtas vērā ne paša ekonomiskās intereses, ne zināšanas, ne loģiskā domāšana. Turklāt, tas, kā cilvēki pelna, tērē, veido uzkrājumus un parādus, dāvina dāvanas, bieži vien ir pretrunā ar jebkurām ekonomiskajām aksiomām. Protams, dažkārt cilvēki kļūdās, jo nezina ekonomiskās likumsakarības, bet reizēm ar savu rīcību rada sev zaudējumus, pat to apzinoties (piemēram, impulsīvie pirkumi, kredīts kredīta galā utt.).

Kopumā Denjels Kānemans un Eimoss Tverskis (Kahneman & Tversky, 1973) veica eksperimentu sēriju, atklājot vairākus fenomenus, kas ietekmē arī cilvēka attiecības ar naudu. 

Ieguvums - zaudējums

Veicot eksperimentus, pētnieki atklāja, ka cilvēki ir daudz jūtīgāki un saasinātāk uztver zaudējumus, nevis ieguvumus. Piemēram, 20 latu zaudējums tiek pārdzīvots vairāk nekā prieks par 20 latu ieguvumu. Pat ja tiek rakstīti un analizēti plusi un mīnusi, pieņemot lēmumu, mīnusu iespējamība mūs ietekmē vairāk. Tas parāda, ka cilvēkiem alternatīvu formulējumi ir svarīgāki par objektīvu informāciju. Piemēram, lai pierunātu cilvēkus uzstādīt mājās dārgu siltumizolācijas sistēmu, var paskaidrot, cik varētu ietaupīt, maksājot mazāk par apkuri. Tas tiks "ierakstīts" ailītē pie plusiem. Šādā gadījumā varētu piekrist trešdaļa pircēju. Bet, ja, paskaidrotu, cik katru gadu viņi tērētu, par saviem līdzekļiem "apsildot ielas", tas tiks "ierakstīts" mīnusu ailītē un, iespējams, potenciālo pircēju skaits varētu divkāršoties.

Mirkļa iespaidi

Cilvēki, pieņemot lēmumus, neņem vērā notikumu iespējamo varbūtību, bet balstās uz mirklīgiem un intuitīviem iespaidiem. Visspilgtāk to var redzēt azartspēļu atkarīgu cilvēku uzvedībā. Zaudējot vienu reizi, cilvēks spriež: "Pēc varbūtības teorijas nākamreiz man vajadzētu uzvarēt." Bet neviena varbūtību teorija to neapgalvo. Tā tikai norāda - ja monētu met neskaitāmi daudz reižu, pusē gadījumu, tai nokrītot, būs ģerbonis, bet pusē - cipars. Kas būs katrā konkrētajā mirklī, nezina neviens.

Stereotipi, nevis loģika

Spriežot par citiem, cilvēki balstās uz saviem stereotipiem, nevis rīkojas saskaņā ar loģiku. Gan savā, gan citu cilvēku domāšanā mēs varam pamanīt daudz un dažādu stereotipu, kas attiecas uz iepirkšanos un ekonomisko dzīvi. Protams, cilvēkiem ar dažādu dzīves pieredzi tie var būt atšķirīgi. Piemēram, lielu naudu godīgi nopelnīt nevar; ar atlaidēm pirkt ir izdevīgāk; jo dārgāka prece, jo tā ir kvalitatīvāka u.c.

Likumsakarību meklēšana

Likumsakarības tiek saskatīties tur, kur to nav. Piemēram, cilvēki tomēr meklē sakarības darbības jomās, kuras stipri ietekmē nejaušība, piemēram, darba efektivitāte tiek saistīta ar darbinieku aktivitāti, nevis objektīvām tirgus svārstībām.

Vairāk iespējams tas, ko atceros

Par iespējamākiem notikumiem tiek uzskatīti tie, kas ātrāk ataust atmiņā. Piemēram, ignorējot faktu, ka pastāv 26 reižu lielāka varbūtība iet bojā autokatastrofā, nekā aviokatastrofā, lielākā daļa cilvēku ir pārliecināti, ka pārvietoties ar lidmašīnu ir bīstamāk, jo par aviokatastrofām ziņo masu mediji, ilustrējot informāciju ar iespaidīgiem attēliem, ko cilvēkiem ir vieglāk atcerēties.

Pašu vai paziņu pieredze

Tāpat cilvēki spilgtāk atceras to, kas ir noticis ar viņiem vai ar viņu paziņām. Piemēram, pazīstot kādu, kuram tikusi nozagta nauda vai kāda cita lieta, cilvēki daudz augstāk vērtē un attiecina šāda notikuma iespējamību arī uz sevi - sāk vairāk uzmanīt savu naudu, citas lietas.

Kā redzams, dažkārt cilvēki pieņem lēmumus, tai skaitā par naudas izlietojumu, ne tik daudz balsoties uz racionāliem aprēķiniem, kā uz emocijām, bailēm, atmiņām, stereotipiem un aizspriedumiem. 

Par autori: Psiholoģe Ginta Ratniece ir „Naudas plānošanas centrs" eksperte. Biedrība „Naudas plānošanas centrs" (NPC) ir sadarbībai atvērta neatkarīga sabiedriskā organizācija, kuras mērķis ir Latvijas iedzīvotāju izglītošana un konsultēšana personīgā budžeta plānošanas jautājumos. To 2007. gadā dibināja AS „GE Money" un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Savu mērķu īstenošanai NPC iedzīvotājiem sniedz virtuālas konsultācijas personiskā budžeta plānošanā un informatīvu palīdzību finanšu krīzes situācijās: info@vissparnaudu.lv, www.vissparnaudu.lv.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form