Nenobrauc krupi! Ieskaties Jauno vides reportieru darbos, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā konkursā
Foto: Pa kreisi: foto Roze Aleksa Bogdane, pa labi - Dāvids Šaršūns

Šajā mācību gadā jaunieši vecumā no 11 līdz 25 gadiem tika aicināti piedalīties Jauno vides reportieru (JVR) programmā un konkursā. Konkursam varēja pieteikt darbus trīs kategorijās: video, raksts un/vai foto. Jaunieši fotografēja, rakstīja un veidoja video kampaņas, aktualizējot ar vides aizsardzību saistītus jautājumus, kā arī apmeklēja Vides izglītības fonda rīkotos apmācību vebinārus. Žūrijā piedalījās arī portāls "Delfi.lv".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopumā nacionālajam konkursam pieteiktajiem darbiem četri ieguva pirmo vietu un iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskā konkursā.

Ieskatāmies uzvarētāju darbos, kuru darbi virzīti uz starptautisko konkursu!

Nav dūmu bez uguns – elektroniskās cigaretes ietekmē vidi un veselību


Roze Aleksa Bogdane (16 gadi) no Tālmācības vidusskolas "Rīgas komercskola" uzvarēja ar rakstu "Nav dūmu bez uguns – elektroniskās cigaretes ietekmē vidi un veselību", kurā apskata elektronisko cigarešu ietekmi uz vidi, regulējumus un ierobežojumus attiecībā uz to izplatību un iegādi, un to, vai elektroniskās cigaretes un to popularitāte jauniešu vidū ir tikai nevainīga izklaide.

Fragments:

"Jauniešiem elektroniskās cigaretes šobrīd ir ļoti populāras un kļuvušas par kaut kāda veida stila priekšmetu. Tās tirgo ar dažādiem šķidrumiem, kas dūmiem piešķir atšķirīgas garšas, arī smarža ir patīkama, tāpēc vecāki bieži pat neiedomājas, ka viņu bērni smēķē. Paši jaunieši uzskata, ka nikotīna daudzums elektroniskajās cigaretēs ir niecīgs, nerada atkarību un nepiesārņo vidi. Vai tiešām dūmi bez uguns? Vai e-cigaretes ir tikai nevainīga izklaide?

[..] Lai arī Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanā ir aizliegts e-cigaretes pārdot personām, kas jaunākas par 18 gadiem, tās ir salīdzinoši viegli iegūt, jo var nopirkt internetā vai no pilngadīgiem draugiem. Autores aptaujā par elektronisko cigarešu lietošanas paradumiem Latvijas jauniešiem piedalījās 130 respondenti, vecumā zem 18 gadiem – 78, bet no tiem jau 26 lieto vai ir lietojuši e-cigaretes. Dati liecina par lielo izplatību pusaudžu vidū – zem atļautā lietošanas vecuma pusaudži smēķē, ir izmēģinājuši vai lieto kompānijā ar draugiem. Tukšos kārtridžus paredzētajās savākšanas vietās izmet tikai deviņi aptaujātie jaunieši, tas liecina par nezināšanu vai neatbildību.

Nenobrauc krupi! Ieskaties Jauno vides reportieru darbos, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā konkursā
Foto: Rozes Aleksas Bogdanes infografiks

Ja salīdzina ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pieredzi – saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centru datiem (CDC), ASV elektronisko cigarešu lietošana vidusskolēnu vidū no 2017. līdz 2018. gadam palielinājās par 48 procentiem, to pasludināja pat par "epidēmiju", bet šobrīd vairākos štatos aromatizētās elektroniskās cigaretes ir aizliegtas vispār."

Rakstā elektronisko cigarešu lietošanu komentēja divi eksperti: vides zinātniece, ķīmiķe, inženierzinātņu doktore Jana Simanovska un Vides izglītības fonda vadītājs, vides eksperts un kampaņas "Mana jūra" vadītājs Jānis Ulme. Ar rakstu var iepazīties šeit.

Jaunieši savāc izlietotās sejas maskas


Nenobrauc krupi! Ieskaties Jauno vides reportieru darbos, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā konkursā
Foto: Līga Uzuliņa

Sigija Kalniņa, Emīlija Estere Pole, Alise Rutka, Līga Uzuliņa un Dāvids Šaršūns (vecuma grupā no 11 līdz 14 gadiem) no Ogresgala pamatskolas 5. klases uzvarēja ar rakstu "Sargāsim sevi, saudzēsim zemi!". Tajā skolnieki aktualizē vienreizlietojamo masku radītā piesārņojuma problēmu. Lai tās nenonāktu vidē, skolā tika īstenota kampaņa: izlietoto masku izmešanai skolēni iekārtoja speciālu atkritumu kasti.

Fragments:

".. Ko darīt, lai izlietotās maskas nevairotu atkritumu kalnus? Lai tās nenonāktu vidē, kopā nāca un risinājumus rada 5. klases skolēni Ogresgala pamatskolā.

Daudzi domā, ka vienreizlietojamās sejas aizsargmaskas ir ražotas no papīra, bet patiesībā tās sastāv no polipropilēna, kas dabā nesadalās. Šo problēmu tik nopietnu padara plastmasas atkritumu masveida uzkrāšanās vidē un ilgais sadalīšanās laiks. Pašlaik visā pasaulē tiek izmantoti aptuveni 130 miljardi vienreizējās lietošanas masku mēnesī un lielākā problēma ir tā, ka, nonākot vidē, tās nesadalās līdz pat 450 gadiem.

Laikā pēc aptaujas anketas aizpildīšanas palielinājās nedēļā izmesto masku skaits, kā arī bija vairāk masku, kas bija izmestas pareizi (ar nogrieztiem striķīšiem).

Pandēmija ir saasinājusi atkritumu problēmu ne tikai uz sauszemes, bet arī jūrās un okeānos. Vienreizējās lietošanas maskas, kurām vajadzētu aizsargāt pret vīrusu, bieži nonāk ūdenī, kur tās apēd vai tajās sapinās jūras dzīvnieki. Saskaņā ar 2017. gadā ANO publicētiem aprēķiniem, jūrās atrodas 51 triljons mikroplastmasas daļiņu, kas 500 reizes pārsniedz zvaigžņu skaitu mūsu galaktikā.

[..] Skolēni izzināja arī aizsargmasku nēsāšanas paradumus, izveidoja aptauju, lai informētu, kā pareizi jāizmet izlietotās sejas aizsargmaskas un kādi ir masku nēsāšanas paradumi skolā un mājās. Aptauja parādīja, ka 78,9 % dalībnieku uztrauc masku radītais piesārņojums mūsdienās un viņi ir par to aizdomājušies iepriekš. Daudzi atzinīgi novērtēja skolēnu iniciatīvu iekārtot izlietotajām maskām īpašu, viegli pieejamu vietu skolā.

[..] Laikā pēc aptaujas anketas aizpildīšanas palielinājās nedēļā izmesto masku skaits, kā arī bija vairāk masku, kas bija izmestas pareizi (ar nogrieztiem striķīšiem). Tas liecina, ka skolēniem rūp masku nonākšana vidē, to kaitējums dabai, dzīvniekiem un gruntsūdeņiem. Daudzi labprāt iesaistās dabas saudzēšanā, tikai nepieciešamas zināšanas, kā to darīt un pamudinājums. Nomētāto masku daudzums skolā un pagastā samazinājās.

Kopumā 10 nedēļu laikā skolā tika savāktas 459 izlietotās maskas.."

Vēlāk maskas nodotas Getliņu poligonā pārstrādei. Ar rakstu var iepazīties šeit.

Komikss par krupju aizsardzību


Nenobrauc krupi! Ieskaties Jauno vides reportieru darbos, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā konkursā
Foto: Antra Teirumnieka ilustrācija

Enija Gleizdāne, (15 gadi) un Antra Teirumnieka (15 gadi) no Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas uzvarēja ar komiksu "Krupju domino efekts". Tajā skolnieces stāsta par krupjiem un to nozīmību ekosistēmā.

Fragments:

"Nākot pavasarim, kad dienas kļūst garākas un siltākas, atmostas daba un dzīvnieki. Krupji ir nozīmīga mūsu ekosistēmas sastāvdaļa. Taču pavasarī krupju piedzīvojumi ne vienmēr ir patīkami. Šķērsojot ceļus, cenšoties nokļūt savā ūdenstilpē, tie iet bojā. Kā tiem palīdzēt?.."

Skolnieces ar ilustrāciju un vienkārši ievērojamiem ieteikumiem šo problēmu aicina risināt. Ar publikāciju var iepazīties šeit.

"Piembremzē! Nepārsniedz modes ātrumu"


Estere Felicita Žukovska (13 gadi) no Slokas pamatskolas uzvarēja ar vides kampaņas video "Piembremzē! Nepārsniedz modes ātrumu", kurā apskata ātrās modes ietekmi uz vidi. Videoklipā skolniece radošā veidā pastāsta par datiem šīs problēmas ietvaros, kā arī sniedz ieteikumus kā un kādu apģērbu iegādāties videi draudzīgākā veidā. Ar video var iepazīties zemāk.

Nacionāla mēroga atzinība diviem darbiem


Nacionāla mēroga atzinību guva arī divi darbi rakstu kategorijā.

Monta Heidemane (15 gadi) no 1. Rīgas Tālmācības vidusskolas ieguva otro vietu ar rakstu "Sarūkošā dzīvība zem mūsu kājām", kurā aplūkoja dzīvības daudzveidības pazemē straujo samazināšanos, savukārt trešo vietu ieguva Līva Irkle (14 gadi) no Rīgas Imantas vidusskolas ar rakstu "9,4% no visas okeānu plastmasas…", kurā stāstīja par plastmasas līdzņemamo trauku ietekmi uz vidi.

Jauno vides reportieru programmas koordinators Latvijā Daniels Trukšāns par konkursu stāsta: "Prieks, ka šogad starptautiskajam konkursam mēs varam izvirzīt ļoti pārdomātus un kvalitatīvi izstrādātus darbus. Nacionālā žūrija augsti novērtēja un izcēla JVR programmas dalībnieku centību, iedziļināšanos pētāmajā jautājumā. Jaunieši spēja ļoti veiksmīgi izvēlēties un pastāstīt par aktuālām vides tēmām, saistītām problēmām un risinājumiem. Nav šaubu, ka izvirzītie darbi godam pārstāvēs Latviju starptautiskā līmenī."

Katru gadu pēc nacionālās žūrijas vērtējuma labāko darbu autori tiek izvirzīti starptautiskajam konkursam, kura darbus vērtē eksperti no starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education) valdes, ANO Vides programmas (UNEP), Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) un Eiropas Vides aģentūras (EVA), kā arī plašsaziņas līdzekļiem. Labāko darbu autoriem ir iespēja gūt starptautisku atzinību, sertifikātu un publicitāti.

Visi iesūtīto darbu autori iegūst pateicību par piedalīšanos Jauno vides reportieru programmas nacionālā mēroga konkursā. Šogad nacionālās žūrijas sastāvā darbus vērtēja:

  • Linda Rozenbaha – žurnāliste "Delfi.lv", "Calis.lv" redaktore;
  • Anitra Tooma – žurnāliste, "Rīgas dārzi un parki" komunikācijas daļas vadītāja;
  • Ilze More – biedrības "Radi vidi pats" pārstāve;
  • Kitija Balcare – vides un dabas tematikas autore "Delfi.lv"; vides komunikācijas speciāliste;
  • Sandra Kropa – radio un TV žurnāliste;
  • Ieva Upīte – VARAM sabiedrisko attiecību speciāliste;
  • Daniels Trukšāns – Jauno vides reportieru programmas vadītājs Latvijā.


Kopumā šogad Jauno vides reportieru programmā piedalījās un praktiskas iemaņas apguva 61 jaunietis no dažādiem novadiem un izglītības iestādēm.

Vairāk informācijas par starptautisko konkursu un programmu "Jaunie vides reportieri" var atrast šeit.

Ar visiem šī gada konkursa pieteikumiem var iepazīties šeit.

Vides izglītības fonds (VIF) ir pasaules vadošās vides izglītības un neatkarīgās tūrisma ekosertifikācijas organizācijas Foundation for Environmental Education (FEE International) pārstāvis. Latvijā VIF nodrošina visu starptautisko FEE programmu – Zilais karogs, Zaļā atslēga, Ekoskolas, Jaunie vides reportieri – īstenošanu vai pārraudzību.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ilgtspējība Dabas resursi Skola Smēķēšana
0
Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form