Nevajag sevi norakstīt! Īpašo mammu stāsti par ikdienu un 'Neērtajiem bērniem'
Foto: Arita Strode-Kļaviņa, www.kosumbildes.lv

"Ne mirkli nedomāju un nešaubījos," – par piedalīšanos fotoprojektā "Neērtie bērni" saka visas "Cālis.lv" uzrunātās īpašo bērnu mammas. Kopumā projektā taps 15 ģimeņu bilžu stāsti, kas pēc publicēšanas projekta autores Aritas Strodes-Kļaviņas "Facebook" lapā pārtaps izstādē, kas apceļos Latviju.

"Pirms pusotra gada fotografēju ģimeni, kurā ir bērniņš ar Dauna sindromu. Pēc bilžu publicēšanas daudzi cilvēki man ieteica izvērst šo ideju līdz atsevišķam projektam," – atceras Arita. Toreiz gan ķerties pie šāda projekta realizācijas neizdevās, jo bija aktuāls darbs pie citas izstādes – "Neparastie latgalieši", kas šobrīd apceļojusi gandrīz visus novadus un augustā beidzot būs aplūkojama arī Latgalē. Tad, kad darbs pie viena projekta bija pabeigts un gribējās sākt kaut ko jaunu, fotogrāfe saprata, ka ir gatava īpašo bērnu tēmai.

Nolemts – darīts! "Pavasarī ievietoju sociālajos tīklos aicinājumu pieteikties projektam. Atsaucība bija ļoti liela, divu dienu laikā projektam tika piesaistītas 15 ģimenes," – saka Arita, piebilstot, ka tas bija maksimālais skaits, ko viņa varētu atļauties, jo ir pilna laika fotogrāfe un brīvo brīžu ir ļoti maz.

Pret projekta nosaukumu neviens neiebilda, tieši otrādi – tas vairākām ģimenēm likās ļoti tuvs un patiess. "Mammas stāsta, ka tā viņas arī jūtas – ar īpašajiem bērniem Latvijā dzīvot nav vienkārši, jo nākas saskarties ar negatīvu attieksmi".

Pirmā fotosesija notika aprīļa beigās, pēdējā – vēl priekšā. Plānots, ka visas fotosesijas tiks pabeigtas rudenī, bet nākamā gada sākumā, ja viss izdosies, Jelgavā tiks atklāta fotoizstāde, kas vēlāk ceļos arī uz citām Latvijas pilsētām.

"Gribējās, lai ģimenes saņemtu skaistas, priecīgas, pozitīvas bildes. Mans mērķis bija nofotografēt bērnus tā, lai pirmajā mirklī nemaz nepamanītu viņu fiziskās vai citas atšķirības, lai mazie justos tikpat novērtēti kā citi cilvēki".

Kā saposties fotosesijai – izvēlas vecāki. Kādam gribas sapucēties, citam tieši otrādi – svarīgi parādīt dabiskumu.

Šīs fotosesijas nav stingri ierobežotas laikā, jo katram bērnam nepieciešama individuāla pieeja un ir grūti prognozēt, cik laika konkrētā fotografēšanās varētu aizņemt. "Ar katru ģimeni izrunājam, kas būtu piemērotākā fotosesijas vieta – mājas, daba, publiska vide utt. Pati pirmā fotosesija bija veiksmīga un motivēja tālākai darbībai, taču projekta gaitā ir bijuši arī grūtāki mirklīši, bet, ja ir laiks un pacietība, viss izdodas".

Pēc fotosesijas vecāki par piemiņu saņem visas fotogrāfijas, kas izdevušās. "Parasti visi ir ļoti priecīgi, saņemu daudz komplimentu," – par atgriezenisko saikni stāsta Arita. "Novēlu mums visiem būt iecietīgākiem pret citiem, sevišķi pret bērniem, jo viņi visi ir pelnījuši mūsu uzmanību. Visas īpašo bērnu mammas ir ne vien pievilcīgas, bet arī ļoti mierpilnas un dzīvesgudras. Un ar tādu mīlestības pilnu skatienu, ko ikdienā bieži negadās redzēt".

Tags

Cilvēkstāsti Dauna sindroms Lasāmgabali Autisms

Comment Form