Pagājušā gada septembrī rakstījām par to, ka Rīgas Dzemdību namā un Siguldas slimnīcā novēro lielāku mazuļu dzimstību. Lai arī kopējais gada rādītājs ir zems – 2021. gadā dzimuši 17 115 bērni, tomēr pēdējā pusgadā situācija nedaudz uzlabojusies, liecina provizoriskie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Minētajā 2021. gada periodā dzimstība ir nedaudz augstāka nekā tajā pašā periodā 2020. gadā. Proti, ja 2020. gada periodā no jūlija līdz decembrim dzimuši 8595 bērni, pērn šajā periodā tie bija 8764 mazuļi. Salīdzinoši pagājušā gada pirmajā pusgadā dzima 8351 bērniņš.
Visražīgākais bijis jūlijs, kad piedzimuši 1603 bērni, tam seko septembris (1566 mazuļi) un augusts (1552 bērni).
Nākamajiem vecākiem jābūt drošības sajūtai, ka, izšķiroties par vēl kādu bērnu, šodien rīt un parīt viņi nepaliks uz nabadzības sliekšņa.
Pēc dzimumiem ir diezgan līdzīgs sadalījums – pasaulē nākuši 8794 zēni un 8321 meitene.
Situāciju komentē Rīgas Dzemdību nama (RDN) galvenā ārste, profesore Dace Rezeberga: "Lai arī pēc dabas esmu optimiste, tomēr statistiski neredzu rādītājus, kas ļautu izdarīt pozitīvas prognozes.
Situācija par dzimstību Latvijā ilgtermiņā skaidri norāda, ka dzimstība samazinās un samazināsies vēl, turklāt dramatiski. Dati par pagājušo gadu vēl nav ļoti precīzi. Aptuveni martā varētu sīkāk zināt dzimstību pa reģioniem un citos aspektos. Rīgas Dzemdību namā parasti nāk pasaulē aptuveni trešā daļa no Latvijā dzimušajiem bērniem. Mūsu iestādē šogad ir pieaudzis dzemdību skaits, tomēr tas neatspoguļo kopumā valstī notiekošo. Zināms, ka lielāka dzimstība ir Rīgā un Pierīgā. Droši vien tie ir ekonomiski aktīvi cilvēki, Pierīgā – ar atrisinātu mājokļa jautājumu, varbūt darbu galvaspilsētā. Pozitīvi, ka diezgan daudz ģimenēs dzimst otrie, trešie un nākamie mazuļi – vismaz šajā rādītājā Eiropā neesam pēdējās vietās.
Dzimstības rādītāji skaidri korelē ar to sieviešu skaitu, kuras ir reproduktīvā vecumā – no kā tad bērniem rasties? Un šo sieviešu skaits ir krities – gan saistībā ar dzimstības samazināšanos pirms 20 gadiem, gan migrāciju, kad daudz jaunas sievietes aizbrauc no Latvijas un neatgriežas dzīvot šeit. Ja valstiskā līmenī tiks risināta imigrācijas un darbaspēka politika, dzimstību tas kaut kādā mērā varētu pozitīvi ietekmēt. Valstiski lēmumi varētu ietekmēt to, vai ģimene izšķiras par otrā, trešā bērniņa laišanu pasaulē – vai ir atbalstoša demogrāfiskā politika, atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem. Jo bērns ģimenē ir dārgs prieks. Piemēram, pat bērnu uzturs maksā vairāk nekā pieaugušo. Vai – cik jātērē ārpusskolas izglītībai? Turklāt vecāki mēdz domāt ilgtermiņā, tādēļ politikai jābūt stabilai ilgam laikam. Latvijā ir raksturīgi politiskos lēmumus pieņemt atbilstoši vēlēšanu ciklam – pēc tam tie var krasi mainīties. Svarīgi būtu, lai būtu nemainīgas nostādnes un valsts prioritātes. Nākamajiem vecākiem jābūt drošības sajūtai, ka, izšķiroties par vēl kādu bērnu, šodien rīt un parīt viņi nepaliks uz nabadzības sliekšņa.
Ietekme ir arī Covid-19 situācijai – ir ģimenes, kas bijušas spiestas samazināt savus ienākumus un nejūtas droši plānot plašāku saimi, – to cilvēki biežāk dara, kad jūtas ekonomiski stabili. Politiķiem jāpieņem atbildīgi lēmumi, kas izsver veselības un ekonomikas sistēmu ieguvumus – lai necieš neviena no tām. Turklāt mums nākotnē vajadzīgi labi izglītoti un veseli cilvēki, tam vajadzīgi ieguldījumi."
