Nenoliedzami, attiecību modeļi ir ļoti dažādi. Vieni apprecas tikai pēc 10 gadu "draudzēšanās", kamēr citi ģimenē bērniņu sveicinājuši, tikko sasniedzot 20 gadu slieksni. Lai gan katrs gadījums skatāms individuāli, iespējams konstatēt katram vecuma posmam kopīgas un vispārīgas iezīmes. Kā droši ieskatīties pārmaiņām acīs un kopīgi palīdzēt attiecībām progresēt līdz ar gadiem, skaidrojis portāls "Woman's Day".
20–30 gadu vecumā
Pirms gredzenu mīšanas parasti tiek pārrunāti vispārīgi, taču svarīgi jautājumi – kur jaunlaulātie dzīvos, kad plāno pirmo bērnu, kam un cik daudz tērēs naudu, taču pie malas nolikti jautājumi, kuros viedokļi varētu nesakrist. Kad patiesi nolemts vienam ar otru pavadīt visu dzīvi, plānam vajadzētu kļūt daudz konkrētākam. Jaunības nedrošībā bailes par mīļotā cilvēka reakciju var ņemt virsroku, taču tieši šis ir aspekts, kurā nepieciešams progresēt. Ja nākotnē redzi, ka vēlētos atsākt mācības vai uzsākt kursus, nevajag mēli turēt aiz zobiem. Šāda rīcība var rezultēties vilšanās sajūtā, kas noteikti nav labākais pamats laulības pirmajiem gadiem.
Pirmajos laulības gados viens no galvenajiem konfliktu iemesliem slēpjas tajā, ka abi pieraduši būt savas dzīves noteicēji bez nekādiem izņēmumiem un pieņemt lēmumus pēc saviem ieskatiem. Ņemot vērā, ka lielākoties problēmas tomēr pašas sevi neatrisina, nepieciešams būt gatavam par to komunicēt, lai nostātos atpakaļ vecajās sliedēs. Ja tu esi problēmas aktualizētājs, vienmēr jāpavaicā otra cilvēka skatu punkts, ļaujot uzzināt viņa viedokli un rast pēc iespējas konstruktīvāku risinājumu.
30–40 gadu vecumā
Pārkāpjot 30 gadu slieksnim, nereti nākas atskārst, ka perfekti izstrādātajā plānā jāievieš korekcijas. Daudziem šajā vecumā dzīvē ienākuši bērni, tāpat arī karjeras virziens var būt mainījies ja ne pa 360, tad 180 grādiem gan, tāpēc jākonstatē, ka reiz uzstādītie mērķi, sapņi un plāni zaudējuši nozīmi un aktualitāti. Pielāgošanās pārmaiņām prasa laiku, taču noteikti palīdzēs kopīga prioritāšu izvērtēšana. Paskaidro, kāpēc vairs neuzskati, ka, piemēram, obligāti vēlies ģimenes ligzdiņu veidot privātmājā. Šajā dzīves posmā svarīgākais ir konstatēt, kas abiem dzīvē ir nozīmīgākais.
Kā norāda "Woman's Day", šie dzīves gadi ir periods, kurā pilnībā jāļaujas intīmās tuvības izbaudīšanai. Kad cilvēks nosvinējis 30. dzimšanas dienu, viņš lielos vilcienos saprasts, kādas intīmās attiecības sagādā vislielāko baudu – daudz kas izmēģināts un daudz kas atsijāts, tāpēc ieteicams tai ļauties pēc pilnas programmas. Jāpiebilst gan, ka var būt nepieciešams tuvībai īpaši izbrīvēt laiku, kas šajā dzīves posmā var būt aizēnota ar citām, šķietami svarīgākām lietām.
40–50 gadu vecumā
Šajā vecumā bērni var būt jau pieauguši un devušies dzīvot savu dzīvi, kamēr citiem laulības dzīves orķestri braši diriģē spītīgs/-i tīņi un pusaudži. Ja vecāki simtprocentīgi nav "vienā laivā" par bērnu audzināšanas noteikumiem, viņi paši sev rok bedri. Bērns ātri vien pamanīs, kurš vecāks ir pielaidīgāks, ar kuru vienmēr var kaut ko sarunāt, bet kurš – stingrais un noteikumus mīlošais, kā rezultāta klausīs to, kura piedāvājums šķitīs labāks. Ja pieaugušie nespēj vienoties par audzināšanas jautājumiem, agri vai vēlu strīdu laikā šim jautājumam piepulcēsies citi, un tā kļūs par galveno domstarpību sakni. Kopsaucēja rašana veicinās pozitīvas pārmaiņas laulības dzīvē, tāpēc – kad bērns vēršas ar jautājumu vai lūgumu, atbildē ieteicams sniegt ģimenisku lēmumu.
Skatoties, kā bērni izpleš spārnus un gatavojas lielajai dzīvei, laulātajam pārim var piezagties domas par lietām, kas dzīvē aizgājušas uz neatgriešanos. Jaunība garām, kas nozīmē, ka aizvērušās arī daudzas karjeras durvis, rodas sajūta, ka zaudēts jauneklīgais skaistums, kā rezultātā var sekot vienpusēja "noraušanās no ķēdes". Kad bērni kļūst patstāvīgāki, nepieciešams dzīvei piešķirt asumiņu, piemēram, izplānojot spontānus ceļojumus.
50–60 gadu vecumā
Lai gan varētu šķist, ka, piemēram, pēc 30 laulībā nodzīvotiem gadiem visi negludumi ir nolīdzināti un strīdi – izrunāti, tā nevarētu simtprocentīgi teikt. Šajā vecumā daudzi bērni pametuši vecāku mājas un aktualizējas jautājumi, kurus laulātie draugi bija nolikuši malā bērnu audzināšanas dēļ. Ņemot vērā visus apstākļus, var rasties sajūta, ka partneri runā katrs savā valodā, tāpēc vienkārša komunikācija pārvēršas par vienu no sarežģītākajām lietām. Kā skaidro eksperti, pāri runā, taču aizmirsuši, kā tas ir – klausīties ar empātiju. Tieši tāpēc apsverams variants ir pāru terapijas apmeklējums.
- Kādi ir izplatītākie mīti par pāru terapiju, skaidrots šajā rakstā.
Šis ir periods, kurā attiecībās jāaprod ar jauno situāciju, kas atgādina jaunību – atkal tikai viens otram. Ja pāri savas problēmas slēpuši aiz bērniem, tad šobrīd tas vairs nav iespējams. Viņi reizēm uzdod sev tik šķietami absurdus jautājumus kā: "Kas tas īsti ir par cilvēku, ar kuru dzīvoju?" Satraucošās sajūtas ir jāizsaka skaļi, lai kopīgi varētu uzņemt kursu, kur dosieties kā pāris. Romantiskās saites atjaunošanai eksperti iesaka vairs nefokusēties uz bērniem, bet darīt lietas sev, piemēram, izmēģināt kulinārijas kursus vai pavadīt vairāk laika ar draugiem.
Viens no lielākajiem mītiem, kas saistīts ar seksu senioru vecumā, – tā vienkārši nav. Kāda gan ir reālā situācija un kuri pieņēmumi ir absolūti greizi, norādīts šajā rakstā.
