No žiletes grieziena līdz pašnāvībai – kā cīnīties ar bērnus apdraudošo spēli
Foto: Shutterstock

Pēdējās nedēļās medijos izskanējusi informācija par vairākām dzīvībai un veselībai bīstamām jauniešu spēlēm, ko varam iedalīt divās kategorijās – vienā gadījumā spēlētāja galvenais mērķis ir pašapliecināties, otrā – nodarīt sev pāri. Domājot par izturības izaicinājumiem, bērnu iesaistes iemesls biežāk ir nespēja izvērtēt rīcības sekas, tāpēc mazākas vai lielākas "muļķības" mēdz sastrādāt vairums bērnu. Savukārt mērķtiecīgi pašdestruktīvu darbību iemesls, visticamāk, nebūs tikai bēdīgi slavenais pusaudžu vecums – problēmas sakne drīzāk meklējama ģimenē, tā uzskata "Centrs Dardedze" psiholoģe Inese Sadauska.

Pēdējās nedēļās arvien biežāk nākas dzirdēt par "pašnāvību spēli", kuru spēlējot, no sevis savainošanas ar žileti sākotnējos līmeņos, augstākajā līmenī spēlētājam jau tiek piedāvāts izdarīt pašnāvību. Policijā gan atturējās komentēt konkrēto spēli un raksturot tās izplatību Latvijā, norādot, ka plašāka publicitāte rosinās arvien vairāk bērniem un jauniešiem darīt sev pāri.

Tam gan nepiekrīt centra 'Dardedze" speciālisti, uzsverot, ka tieši apstāklis, ka pieaugušie izvēlas nerunāt par notiekošo, rada ap spēlēm nevajadzīgu noslēpumainības plīvuru un raisa arvien lielāku interesi. Tas, ka netiek minēti konkrēti fakti par spēles izplatību Latvijā, var radīt maldīgu priekšstatu, ka tā ir daudz izplatītāka, nekā īstenībā. Portālam "Cālis.lv" gan zināms, ka par šīm spēlēm pēdējā laikā tiek daudz runāts skolās ar skolēniem un skolotājiem.

Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) rīcībā ir informācija, ka Latvijā arvien atpazīstamākas kļūst kustības, kuru mērķis ir vairot un pastiprināt bērnos pašnāvības domas un provocēt autoagresīvu jeb paškaitējošu uzvedību. Kustības bērnu vidū kļūst aktuālas, jo piedāvā iespēju apvienoties tiem bērniem, kuri ikdienā jūtas atstumti, vientuļi, vēlas piederēt kādai grupai vai vēlas iegūt atzinību un pozitīvu novērtējumu.

Kas ir bērni, kas iesaistās bīstamajās spēlēs

Ikvienam bērnam ir vēlme sajust uzmanību ģimenes un draugu lokā, kā arī saņemt pozitīvu novērtējumu saviem sasniegumiem, tādējādi veidojot un stiprinot savu pašapziņu. Ne visās ģimenēs vecākiem un bērniem ir izveidojušās tuvas, sirsnīgas attiecības. Ir pietiekami daudz ģimeņu, kurās vecāki ir aizņemti darbā un citos ikdienas pienākumos, un rūpes par bērnu nemanāmi reducējas uz fizisko nepieciešamību apmierināšanu. Nereti lielāku uzmanību bērns saņem tikai tad, kad ir izdarījis ko sliktu vai nodarījis sev pāri – tad vecāki ķeras pie bērna "audzināšanas". Diemžēl tās nav tikai īpaši nabadzīgas vai sociālā riska ģimenes – pozitīvas uzmanības deficīts ir izplatīts visu sociālo slāņu ģimenēs, uzsver psiholoģe Sadauska.

Tāpat vienlīdz svarīgs faktors ir bērna augošā vēlme iekļauties vienaudžu grupā. Vecumā no 11 līdz 14 gadiem bērniem kļūst svarīgi būt līdzīgiem saviem draugiem un tikt novērtētiem, tāpēc drauga mests "izaicinājums" atrod dzirdīgas ausis. Bērnam šajā vecumā vēl nav tik labi attīstījusies spēja izvērtēt rīcības sekas, viņam ir grūti draugiem pateikt "nē", un vienaudžu spiediens kļūst par spēcīgu papildu stimulu iesaistīties sev kaitējošās darbībās. Turklāt sociālo tīklu plašā auditorija šo spiedienu padara vēl daudzkārt spēcīgāku.

Būt tuvāk savam bērnam

Visbiežāk vecāki zina, kāds ir bērna temperaments – bērns strauji tuvojas jaunajam un nevairās riskēt, tāpēc šiem bērniem bīstamība atsaukties uz izaicinājumiem un nodarīt sev pāri ir lielāka. Zinot to, ka bērnam nepieciešams sevi pārbaudīt un pašapliecināties, vecāki var piedāvāt bērnam pozitīvus izaicinājumus – piemēram, sportā vai kādos konkursos. Ja vecāki atbalsta bērnu un palīdz veidoties veselīgai pašapziņai, viņš būs daudz noturīgāks pret nevēlamu vienaudžu spiedienu un izvērtēs, vai viņam iesaistīties, vēlamo vecāku rīcību iesaka Sadauska.

Tāpat vecākiem vajadzētu ikdienā atrast laiku sarunām ar bērnu, kas neaprobežojas ar garāmejošu "kā iet?". Vecākiem vajadzētu regulāri painteresēties arī par to, kā bērns jūtas, kā iet viņa draugiem, ko interesantu viņš pamanījis sociālajos tīklos. Vajadzētu sekot līdzi arī tam, ko bērns dara un ko meklē internetā, ko dara sociālajos tīklos. "Varam painteresēties, vai bērna skolā vai draugu vidū ir izplatīti kādi izaicinājumi, ko bērns par tiem domā. Vai bērns zina, kādas var būt šo izaicinājumu sekas un kā reaģēt, ja bīstamās spēlēs iesaistījušies draugi? Ja vecāki ikdienā vairāk runā ar bērnu un interesējas par notikumiem bērna dzīvē, ir daudz vieglāk pamanīt arī negatīvas ietekmes vai pārmaiņas bērna uzvedībā," uzskata psiholoģe.

Runāt vai nerunāt? Runāt!

Nereti, vēloties pasargāt bērnu no bīstamām idejām, pieaugušie nolemj bērnam atsevišķas tēmas nestāstīt. Vecāku vēlme ir saprotama, tomēr šāda rīcība drīzāk pakļauj bērnu vēl lielākam riskam nekā aizsargā. "Ja mēs jau preventīvi parunājam ar bērnu par dažādiem riskiem, ar ko viņš var sastapties savā ikdienas dzīvē, vienlaikus palīdzot viņam izvērtēt to sekas un iespējamo rīcību, bērns būs sagatavots un vairāk pasargāts, ar problēmu sastopoties dzīvē. Savukārt, ja ar bērnu par riskiem nerunāsim, viņš informāciju, visticamāk, saņems jebkurā gadījumā – vai nu no vienaudžiem vai internetā, tikai šajā gadījumā viņš nezinās, kā rīkoties.

Jāsaprot, ka informācija par izaicinājumiem un bērnu pašu safilmētie video ir pietiekami brīvi pieejami internetā. Bērni par tiem zina, un ir svarīgi, lai lietas kursā ir arī pieaugušie – vecāki un skolotāji, jo viņiem jāzina, kā reaģēt," norāda Sadauska.

Bīstamie spēles noteikumi

Kā skaidro VBTAI, iesaistoties kādā no šīm kustībām, bērns saņem virkni uzdevumu, kuru mērķis ir bērnu mudināt darīt sev pāri, kontaktēties tikai ar līdzīgi domājošiem vienaudžiem, atsvešināties no tuvākajiem cilvēkiem un realitātes kopumā. Kustības veidotā spēle tiek izplatīta ar sociālo tīklu palīdzību. Piesakoties spēles grupā, spēles administratori (nezināmi cilvēki) katru dienu ilgstošā laika periodā bērniem, kuri iesaistījušies kustībā, nosūta uzdevumus, kas saistīti ar sevis ievainošanu un suicidālu domu pastiprināšanu. Uzdevumi bērniem un pusaudžiem tiek sūtīti vēlu naktī vai agrā rītā. Ilgstoši traucēts miegs bērniem un pusaudžiem var izraisīt analītisko spēju pazemināšanos, kā arī palielināt psiholoģisko spriedzi. Spēles uzdevumi ir kontrolējoši, spēles administratori komunikācijā ar bērniem un pusaudžiem izmanto psiholoģisku un manipulatīvu ietekmēšanu.

Prevencija jeb kā pasargāt bērnu

VBTAI aicina izglītības iestādes par šīm kustībām un to mērķiem informēt vecākus, izmantojot saziņu e-klasē vai aicinot uz klātienes tikšanos. Vecākiem ir nozīmīgi runāt ar bērniem un pusaudžiem, skaidrot, ka spēle tiek izmantota ļaunprātīgā veidā, lai manipulētu un nodarītu pāri. Līdzīgi, stāstot par spēles ļaunprātīgo, manipulējošo iedarbību skolēniem, skolotājiem vajadzētu izvairīties no kustību nosaukumu izmantošanas, jo tā var izraisīt pastiprinātu interesi par konkrētu spēli. VBTAI aicina klases audzinātāju stundās izmantot materiālus par drošu interneta lietošanu. "Tāpat izglītības iestādes aicinām informēt bērnus un pusaudžus par iespēju meklēt palīdzību un psiholoģisko atbalstu Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī 116111," mudina inspekcijas speciālisti.

Gadījumos, kad bērna izturēšanās skolā kļūst neierasta, piemēram, bērns ir noslēgtāks, mazāk runīgs, pārlieku miegains, netipiski mierīgs, noskumis vai netipiski agresīvs – jāpievērš uzmanība izmaiņām un par tām jāinformē vecāki. Ja radušās pamatotas aizdomas, ka kāds no bērniem iesaistīts kādā no šīm nelegālajām kustībām, nekavējoties jāsniedz informācija vecākiem, kā arī Valsts policijai. Ja bērns apdraud savu vai citu bērnu veselību vai dzīvību skolā, jāinformē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Jautājumu gadījumā Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī 116111 var vērsties arī vecāki un skolas personāls.

Katra no šīm kustībām var mudināt bērnu veikt pašnāvību - vienīgi ātra un strukturēta rīcība var novērst letālas sekas, tādēļ VBTAI lūdz rīkoties nekavējoties.

Droša interneta vide - vecāku atbildība

"Šī fenomena riska grupa ir emocionāli nenobrieduši un depresīvi noskaņoti pusaudži un jaunieši, kas nesaņem atbalstu ģimenē vai draugu vidū, uzskata, ka ir nevērtīgi un nevajadzīgi un vēlas pievērst sev līdzcilvēku uzmanību, liekot iedomāties – kā tas būtu, ja viņš vai viņa vairs nebūtu šajā pasaulē.

Šādi pusaudži vieglāk pakļaujas citu (arī savu vienaudžu) manipulācijai. Tāpēc aicinu vecākus un skolotājus pievērst pastiprinātu uzmanību riska grupas jauniešiem un aktīvi rīkoties, ja rodas kaut mazākās aizdomas par iesaisti šajā spēlē, uzsver Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Padomi vecākiem un skolu pedagogiem, kas palīdzēs ierobežot spēles izplatību

Pirmkārt, pamanot, ka klasē, ģimenē vai paziņu bērnu vidū tiek runāts par spēli", internetā tiek meklēta informācija, izmantojot atslēgas vārdus gan latviešu, gan krievu valodā, kas saistīti ar tās nosaukumu, "esmu spēlē" vai "piecel mani 4.20", ir jābrīdina pusaudži un jaunieši, ka saturs, ko viņi atradīs, būs nepatīkams, un iesaistīšanās var būt dzīvībai bīstama.

Otrkārt, jāaicina bērni nemeklēt ar šo "spēli" saistīto informāciju un neizplatīt to tālāk caur sociālajiem tīkliem un ziņojumapmaiņas programmām. Jāpaskaidro, ka katra ķēdes vēstule un ziņu pārsūtīšana citiem arvien paplašina to bērnu loku, kas saskaras ar vardarbīgu un uz destruktīvām darbībām vērstu saturu.

Treškārt, pamanot, ka bērnam ir grieztas rokas, skrāpējumi ar asu priekšmetu uz ķermeņa, zilumi, ka viņš runā par kāpšanu augstās celtnēs u. tml., noteikti ir jāiesaistās, jāziņo ģimenei, jāiesaista skolas psihologs, jāuzdod jautājumi bērnam vai jaunietim, lai noskaidrotu, kāpēc tas tiek tā darīts.

Ceturtkārt, par aizdomīgu saturu, kontiem un grupām jāziņo sociālo tīklu administrācijai, izmantojot pogu "Report". Alternatīva – ziņot "Drossinternets.lv", sūtot e-pastu uz e-pasta adresi zinojumi@drossinternets.lv.

Piektkārt, bērniem un viņu vecākiem ir pieejama psihologa palīdzība, zvanot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai – uz uzticības tālruni 116111.

Source

Cālis.lv

Tags

Centrs "Dardedze" Centrs Dardedze Drošība internetā Drošs internets Uzticības tālrunis 116111 Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form