Darbs pie datora un viedtālruņa spaidīšana visas dienas garumā, atbildot uz skolēnu un viņu vecāku jautājumiem, pretenzijām un paldies vārdiem, palīdzēšana saviem bērniem, ēst gatavošana un grīdu pucēšana, nākamo mācību dienu satura veidošana – tā ir ikdiena pedagoga dzīvē, kas patlaban, tieši tāpat kā lielākajai daļai sabiedrības, norit attālinātā režīmā.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.

Ir ārkārtēja situācija, un tā izpaužas arī skolotāju ģimenēs, kur visbiežāk nākas strādāt dubultslodzē, jo vecāka pienākumi saplūst ar darba pienākumiem un otrādi. Un ja vēl atrodas vecāki, kuri uzskata, ka pedagoga darba laikam nav ierobežojumu, ka uz viņu var izgāzt negācijas, kas, pilnīgi iespējams, uzkrājušās ne jau bērnu mācību dēļ...

Rit trešā darba nedēļa, kurā mācību process noris attālinātā režīmā. Ko tas nozīmē skolotājiem, turklāt tieši tiem, kuriem pašiem ir skolas vecuma bērni? Par to šajā rakstā – trīs skolotājas, kuras ir arī mammas, pastāstīs, kāda ir viņu ikdiena ārkārtas situācijā. Ar šiem stāstiem vēlamies izcelt pedagogu darbu, mudināt vecākus aizdomāties, vai patiesi pamatots būs skolotājam nosūtītais ziņojums ar pretenzijām un vai tu kā vecāks esi izpildījis savu pienākumu.

Nogurdinoši – situāciju raksturo pedagoģe Laila Kalniņa


Vakars, Laila ir nogurusi, bet nevar iemigt. Tad pati saprot, ka tas ir dažu vecāku dēļ, kuri no rīta e-pastā izgāzuši uz viņu savas dusmas par bērnam uzdotās mācību vielas apmēriem. Tas nekas, ka pēcpusdienā tie paši vecāki atsūtījuši ziņu, kurā atzīst, ka, iespējams, pāršāvuši pār strīpu. Bet Lailai nākas domāt par tām dusmīgajām vēstulēm, kas iesūtītas no rīta. Viņa ir nogurusi, jo kopš rīta līdz pat vēlam vakaram nemitīgi dažādos rīkos tiešsaistē sazinājusies ar saviem audzēkņiem, centusies palīdzēt saviem bērniem, pati mācījusies apgūt jaunas tehnikas, lai veidotu interesantus uzdevumus skolēniem, pa vidu vēl apdarījusi mājas soli, un tad vēl pirms miega jādomā, kāpēc viņai nosūtītas dažas naidpilnas vēstules... "Vienmēr tā strādāt es negribētu. Strādāt var, bet tik ļoti pietrūkst klātienes efekta," saka Jaunmārupes pamatskolas skolotāja Laila Kalniņa, kura šogad audzina 2. klasi.

Laila ir ne tikai skolotāja, bet arī daudzbērnu mamma. Viņas ģimenē aug trīs meitas, kuras mācās 11., 7. un 3. klasē. Vecākajiem bērniem mammas palīdzība mācībās teju nav nepieciešama. 7. klases skolniece dažas reizes lūgusi mammu palīdzēt atrast mācībām nepieciešamos papildu materiālus, bet vidusskolniecei palīdzība nav vajadzīga, turklāt, kā smejas Laila, vecākajai meitai mācību viela ir tik sarežģīta, ka viņa nemaz nevarētu palīdzēt. Toties 3. klases skolniecei ir jāpalīdz. "Viņai vēl nav tik lielas motivācijas. Grūtākais ir sākt kaut ko darīt, jo mājās jau nav tā vide, kas skolā, kad atskan zvans uz stundu, visi bērni sapulcējas klasē, skolotāja vada stundu. Viņai ir grūtības koncentrēties," stāsta Laila.

Bieži Lailas mājās notiek šādi: viņa strādā, līdz izdzird jaunākās atvases balstiņu: "Mammīt, atnāc!" Pēc brīža dzirdama vidējā meita: "Es neko nesaprotu! Vari man palīdzēt?" Mamma dodas pie viena, pie otra bērna – skatās, lasa, iesaka... Vēl viena situācija: vecākajai meitai notiek videokonference, bet tieši tad kādam citam tieši tajā istabā ir kaut kas jāpaņem. "Kāds pēkšņi tik ļoti grib ēst, kādam ir auksti, jāiekurina kamīns, kāds neapmierināti burkšķ, ka citi par skaļu uzvedas. Un ēst katrs grib savā laikā, jo arī celšanās no rīta notiek dažādos laikos. Un tam visam paralēli man ir jāpilda pedagoga pienākumi," ainu no savas ikdienas dzīves ieskicē Laila.

Tālrunis pīkst līdz pat pulksten 22

Laila saviem skolēniem nav noteikusi laika ierobežojumu, kad jāiesūta padarītie darbiņi. Tas nozīmē, ka viens paveikto iesūta jau neilgi pēc pulksten 9, bet cits tikai ap pulksten 22. Turklāt katrs bērns dienā atsūta vairākus paveiktos uzdevumus, jo tie netiek nosūtīti vienā ziņojumā, bet atsevišķi. Tad vēl seko nemitīga atgriezeniskā saikne ar mīļo skolotāju – tālrunī viņa ik dienu saņem virkni pozitīvo emociju zīmīšu – sirsniņas, īkšķīšus, smaidiņus... Un pie katra šāda ziņojuma tālrunis skaļi par to paziņo... Arī ar vecākiem notiek visai aktīva sarakste. "Ar vecākiem sazinos "WhatsApp" grupā, bet esmu liegusi iespēju viņiem atbildēt uz manis sniegto informāciju. Tomēr daži vecāki savas negācijas izgāž e-pastā. Jā, ir vecāki, kuriem situācija rada paniku, viņi iekaist, no rīta izmet savas negācijas, bet jau pēcpusdienā it kā mēģina atvainoties. Vēl ziņas saņemu no priekšmetu skolotājiem, kuri mani kā klases audzinātāju lūdz pamudināt kādus kūtrākus skolēnus laikus ķerties pie darbiem. Daži bērni savus darbiņus citos priekšmetos nesūta konkrētajam pedagogam, bet man. Un tas tik ļoti nogurdina, šī nemitīgā ziņojumu saņemšana, atbildēšana uz tiem, turklāt liela daļa no tiem jau uz mani neattiecas, esmu tikai vidutāja. Bērniem gan cenšos atbildēt uzreiz un neierobežot viņiem iespēju ar mani sazināties," stāsta Laila. Viņa gan atzīst: "Ja turpināsies kā patlaban, būs jānovelk kādas robežas."

Skolotāja norāda, ka visi viņas kolēģi ir saprotoši, pretimnākoši, apzinoties, ka arī vecākiem viss ir jauns, tomēr nākoties dzirdēt atsevišķu vecāku pārmetumus. Tagad, šajā situācijā, Laila cenšas atminēties savulaik uzklausītos speciālistu ieteikumus – vecākam, kurš ir iekarsis, ar putām uz lūpām, uzreiz neatbildēt, bet nogaidīt pāris stundu. Visticamāk, pēc laika vecāks būs nedaudz nomierinājies un saruna varēs veidoties konstruktīvāka, turklāt pedagogs būs pasaudzējis savus nervus.

Mēs visi esam neziņā, nevaram neko paredzēt, un ir skaidrs, ka vecākiem parādās stress, ja bērns mājās nemitīgi prasa uzmanību, tieši tāpēc es saku – iepriekš ieguldītais darbs summējas. Liene Andže-Jansone

Pedagogam arī jādomā par jauniem uzdevumiem, kurus nosūtīt skolēniem. Un arī šajā jautājumā jābūt radošam. Laila saprot, ka bērni nogurs, ja viņiem liks tikai lasīt mācību grāmatu un aizpildīt uzdevumus, tāpēc jādomā, kā procesu dažādot. Piemēram, viņa sagatavojusi video, kurā skaidro jauno vielu – reizināšanu. Par to daudzi skolēni bijuši sajūsmā un ne jau mācību satura ziņā, bet tādēļ, ka dzirdējuši mīļās skolotājas balsi. Laila, izmantojot dažādas pedagogiem izveidotas grupas sociālajos tīklos, apgūst arī jaunas tehnikas, kā izveidot sarežģītākus testus, un ik pa laikam ar citiem kolēģiem videokonferencēs dalās pieredzē un idejās.

Nedēļas beigās Laila saviem skolēniem vaicā, kas paticis, kas ne, un vairums bērnu atzīst, ka viņiem ļoti pietrūkst draugu un ka gribētu samīļot skolotāju. "Bērni man sūta sirsniņas, kustīgās emociju zīmītes. Uz nakti telefonam ieslēdzu lidojuma režīmu, bet no rīta, tiklīdz tas ir pārslēgts, telefons pīkst un pīkst... Jau atkal saskrējuši ziņojumi," smej Laila, atzīstot, ka vieglāk bijis aizbraukt uz darbu un koncentrēties darbam konkrētas stundas. Skolā bija arī pa kādai brīvstundai, kad varēts iedzert kafiju vai padarīt nepadarīto. Mājās strādājot, brīvstundu nav... Laila gan priecājas, ka dzīvo ārpus pilsētas un savā mājā. Tagad izklaidēm ārpus mājas ir tikai divas iespējas – pabraukt ar velosipēdu vai ar suņiem doties garajās pastaigās pa mežu.

Ieguldītais darbs summējas – pedagoģe Liene Andže-Jansone


Rīgas Hanzas vidusskolas skolotāja Liene Andže-Jansone māca latviešu valodu un literatūru 5. un 6. klases skolēniem un ir mamma diviem bērniem – 1. un 5. klases skolēniem. Viņa atzīst, ka šajā ārkārtas situācijā, kad mācības norit attālināti, nav iespējams nošķirt, kur ir darbs, kur mājas solis, jo viņa paralēli dara vairākas lietas – sazinās ar saviem skolēniem, palīdz saviem bērniem, turklāt mājās ir viens dators un laiks pie tā ir strikti jāieplāno. Viens liels pluss, ko Liene ļoti novērtē, ir tas, ka ģimene dzīvo kopā ar vīramāti, kura palīdz pagatavot ēst, līdz ar to rūpju ir krietni mazāk.

Darbīgais rīts Lienes mājās sākas ar to, ka pirmklasniecei pulksten 9 ir jāatver skolotājas sūtītā vēstule, tā obligāti jāizlasa, bet vecākais bērns to pašu izdara savā viedtālrunī. Ir lietas, ko arī Liene var paveikt tālrunī, tomēr bez datora nekādi neiztikt un tā izmantošana tiek izplānota. 5. klases skolēnam esot mazāk jāpalīdz, ko nevarētu teikt par pirmklasnieci, kurai nepieciešams lielāks morālais atbalsts. Liene apzinās, ka viņai ar bērniem ir ļoti paveicies, nevienam mācības nekādas grūtības nesagādā, tikai nedaudz jāpalīdz pašorganizēties. "Grūtāk ir tiem, kuri nav tik patstāvīgi. Šo pirmo nedēļu laikā, kopš jāmācās attālināti, arī mani bērni apguvuši lielāku patstāvību. Ir tikai jāievēro plāns, tad viss ir vienkāršāk. Bērniem jāpasaka konkrēts laiks, kad uzdevumam jābūt paveiktam. Es saviem iesaku uzreiz atzīmēt, kas ir paveikts, un ļoti priecājos par kolēģu darbu – uzdevumi ir interesanti," stāsta Liene. Lai gan skolotājas bērni galvenokārt paši tiek galā ar mācībām, pirmklasniecei jāpalīdz izdarīt kādas tehniskas lietas, piemēram, pievienot dokumentu e-vēstulei, ko nosūtīt skolotājai. Turklāt meitai šajā ārkārtas situācijā ticis arī savs prieciņš. Viņai maija beigās ir dzimšanas diena, kad bija nolemts uzdāvināt mobilo tālruni, jo vecāki bija nolēmuši nogaidīt. Taču situācijā, kad nav iespējams satikt draugus klātienē, vecāki nopirka pirmklasniecei tālruni jau ātrāk, lai viņai būtu iespēja parunāties ar draugiem.

Jā, ir vecāki, kuriem situācija rada paniku, viņi iekaist, no rīta izmet savas negācijas, bet jau pēcpusdienā it kā mēģina atvainoties. Laila Kalniņa

Lienei, sazinoties ar skolēniem un viņu vecākiem, neesot nācies uzklausīt kādas negācijas. No kolēģiem gan dzirdējusi šādus pieredzes stāstus. Tiesa, uz vēstulēm dažādos rīkos nākas atbildēt gana daudz, bet skolotāja pamatā cenšas ievērot noteikto laiku, kad viņa ir pieejama, turpretim pēcpusdienās ir iespējams sazināties ar pagarinātās grupas pedagogiem, tāpat skolotājiem ir konsultāciju stundas. "Tiem bērniem, kuriem bija kādas grūtības mācību procesā normālā režīmā, tādas ir arī tagad. Agrāk, protams, bija vienkāršāk, jo šiem bērniem varēja pieslēgties klātienē, bet arī tagad tas ir iespējams, palīdzība tiek piedāvāta dažādos veidos. Man gan ir ļoti paveicies, manu skolēnu vecāki ir ļoti atsaucīgi, es vēstulēs saņemu tikai paldies vārdus," saka Liene.

Pedagoģe saprot, ka vecākiem nav viegli no saviem darbiem pārslēgties uz mācību procesa pārraudzīšanu. Liene pieļauj, ka skolotājiem tas ir vienkāršāk, jo jau pierasts piecas lietas darīt vienlaikus. "Tiesa, attiecībā uz saviem bērniem daudzas pedagoģiskās metodes nedarbojas," smejas skolotāja, kura saprot citus vecākus, cik viņiem ir grūti piedabūt pie kārtības bērnus, pašiem nesadusmojoties. "Šis process nav vienkāršs arī man, pirmajā mācību dienā tiešām viss šķita traki, bet jau otrajā dienā kļuva saprotamāk, bērni dara, kas viņiem jādara," atzīst skolotāja.

"Mēs visi esam neziņā, nevaram neko paredzēt, un ir skaidrs, ka vecākiem parādās stress, ja bērns mājās nemitīgi prasa uzmanību, tieši tāpēc es saku – iepriekš ieguldītais darbs summējas," saka Liene, ar to domājot gan ieguldījumu profesionālā ziņā, gan kā vecākam.

Saudzējot sevi, jāierobežo saziņas laiks ar skolēniem – skolotāja Santa Upmane


"Varu teikt paldies manu skolēnu vecākiem par sapratni. Neesmu saņēmusi nevienu negatīvu ziņu par mācību procesa norisi šajā laikā, lai gan skolā ir dzirdēts, ka dažiem vecākiem ir pretenzijas," saka Jaunmārupes pamatskolas skolotāja Santa Upmane, kura ir arī mamma trim bērniem. Viņa gan ir noteikusi laika ierobežojumu, kad ir pieejama skolēniem un vecākiem, un visi to respektējot. Laika limitu viņa ieviesusi pēc pirmās mācību dienas attālinātā režīmā, kad visas dienas garumā kāds kaut ko sūtījis. Santa sapratusi, ka tas nekam neder, jo viņa ir ne tikai pedagogs, bet arī mamma, turklāt bērnus audzina viena.

Santa ir mamma 5. un 8. klases skolēniem un bērndārzniekam, kurš gan šajā situācijā esot nedaudz palicis bez uzmanības. Rīta cēliens Santas ģimenē sākas spraigi – pašai darbs un vēl jāpalīdz abiem skolēniem, tikmēr bērndārznieks sēž pie televizora. Tas Santai grauž sirdi, bet neko nevar darīt – ģimene dzīvo mikrorajonā, dzīvoklī, tāpēc arī iziešana pagalmā nav iespējama. Ja vecākajiem bērniem ir kāds uzdevums sportā, mazais piedalās, bet citādi – pašam sevi jānodarbina. Mamma arī sapratusi, ka, ārkārtas situācijas dēļ sešgadniekam klātienē neapmeklējot nodarbības, nesteigsies un skolā jaunāko bērnu sūtīs nevis šā gada septembrī, bet pēc gada.

"Līdz pulksten 9 mums, skolotājiem, "E-klasē" ir jāieliek uzdevumi bērniem. Esmu iemanījusies to darīt pusnaktī, kad pašas bērni guļ un mājās viss mierīgi. Savukārt aktīvais darba periods ir no pulksten 9 līdz 13, tad esmu tiešsaistē un pieejama," stāsta Santa. Pēc darba viņa pagatavo pusdienas un ar jaunāko bērnu dodas pastaigā svaigā gaisā, iepazīstot mikrorajona mazākās, klusākās ieliņas. Tā ir vienīgā izklaide ārpus mājas. Pēc pastaigas, no pulksten 17 līdz 18, Santa atkal kā skolotāja ir pieejama skolēniem un vecākiem tiešsaistē, jo saprot, ka vecāki, kuri strādā ārpus mājas, nevar pieslēgties mācību procesam rīta pusē.

Ar tehniskajiem līdzekļiem ģimene it kā nodrošinājusies, lai gan Santa jūt, ka viņas viedtālrunis līdz mācību gada beigām var arī neizvilkt. Labi, ka skola iedevusi portatīvo datoru.

Runājot par situāciju kopumā, Santa atzīst, ka viņai pietrūkst laika sev. Kad dzīve vēl ritēja normālu gaitu, viņai patika aiziet uz fitnesa treniņu, reizi mēnesī aiziet uz zīmēšanas nodarbību. Tagad tā visa vairs nav, toties vairāk laika var veltīt savai iekšējai pasaulei, pafilozofēt. "Viss jau ir atkarīgs no cilvēka – kā tu šo laiku pieņem. Jā, tagad ir citādi, un to vajadzētu uztvert mierīgi. Es neiekarstu. Saprotu, ka daudzās ģimenēs var sākties rīvēšanās, kad kopā būšanas ir par daudz. Man jau arī gribētos pabūt vienai, bet tam ir vakari, kad bērni nolikti gulēt. Tad kādu brīdi var atrast arī sev," optimistiska ir Santa.

Jau ziņots, ka no 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas skolās tiek organizētas attālināti. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina: "Ir skaidrs, ka attālinātās mācības Latvijas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās ieilgs, un, iespējams, klātienes mācību režīms šosezon nemaz netiks atjaunots, līdz ar to daļai skolēnu šogad varētu izpalikt arī centralizētie eksāmeni".

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 Bērni DELFI plus Izglītība Lasāmgabali Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form