zīdainis
Foto: PantherMedia/Scanpix

Saulaino dzīves sākumu zīdainīšiem var aptumšot lietas, par kurām vecāki dažreiz nespēj pat iedomāties. Laiks bez mammas var būt iemesls nomāktībai, depresijai un pat fundamentālām izmaiņām tālākajā pasaules uztverē, skaidro bērnu psiholoģe, geštaltterapeite Marija Makuha.

Pirmajās dzīves dienās, nedēļās un mēnešos zīdainis ar māti ir ciešā simbiozē. Ļoti ciešās saites, kas vieno mammu un bērnu, psihologi to sauc par bondingu. Tas ir laiks, kad mamma zīdainītim nozīmē pilnīgi visu, kas ir svarīgs uz pasaules - ēdienu, aprūpi, siltumu, drošību, maigumu. Katra šķiršanās, pat ja tā ir tikai neilgu brīdi, tiek uztverta līdzīgi kā nāves bailes un reāls dzīvības apdraudējums.

Nozīme ir tam, cik ilgi māte ir prom no zīdaiņa. Ja tās ir pāris stundas prombūtnes, bet pēc tam mamma atgriežas, atkal aprūpē mazulīti, baro, varbūt pat guļa kopā, tad šīs emocijas kompensējas.

Sliktāk ir, ja mamma pazūd uz ilgu laiku. Tad zīdainim var sākties miega traucējumi, nomāktība, pasliktināties apetīte, attieksme pret pasauli paliek apātiska un neieinteresēta. Bērniņš vairs neuzticas pasaulei, tā nav droša vieta. 

Tomēr vienmēr ir palicis atklāts jautājums, cik īsti ilgs laiks ir "ilgi bez mammas"? Stundas, dienas, nedēļas?

Zinātnieki noskaidrojuši, ka 21 diena bez mammas ir tas laika periods, kad zīdainītim sākas depresija. Trauma ir tik dziļa, ka vēlāk to ārstē psihoterapeiti. Pat ja mamma pēc trim nedēļām atgriežas, uzticēšanās ir zudusi.

Tāpēc bērnu psiholoģijas pētnieki iesaka vismaz līdz 1,5 - 2 gadu vecumam palikt mājās ar bērnu, bet, ja ir jāatsāk strādāt, izvēlēties darbu, kurā nav paredzēti ilgstoši komandējumi un prombūtne.

Source

Cālis.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form