Foto: LETA
Kā auksta duša daļai Latvijas iedzīvotāju bija ziņa, ka no 2023. gada 1. maija par obligātu personu apliecinošu dokumentu kļūs eID karte, nomainot šajā godā pasi, kas paliek par “sekundāro” dokumentu. Tad nu cilvēka daba izpaudās visā krāšņumā un pilnā emociju spektrā – no pārmetumiem, izmisuma un skandāliem līdz “vēsā mierā” saņemtiem dokumentiem.

Kur stresam ar ID kartēm “aug kājas”? Lasām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapā: “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciētie “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” paredz, ka personas apliecība jeb eID karte no 2023. gada 1. maija būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.” Paveicās tiem, kas šo jaunievedumu – eID karti – sāka izmantot uzreiz pēc tā ieviešanas un kam kartes derīguma termiņš ir ilgāks par 2023. gada 1. maiju.

Taču, saskaroties ar reālo situāciju, kurā PMLP netiek galā ar milzīgo pieplūdumu un cilvēkiem jāgaida milzu garās rindās vai vispār nav iespēju reģistrēties pakalpojuma saņemšanai, valdība sākusi atvieglot prasības. Vispirms bija ziņas, ka termiņu no 1. maija varētu pārcelt uz vēlāku laiku, bet visjaunākā informācija liecina, ka Latvijas pilsoņiem nevajadzēs obligāti līdz šā gada 1. maijam saņemt personas apliecību jeb ID karti, kamēr būs derīga pase, šādu priekšlikumu steidzamības kārtā trešdien, 15. februārī, vienojās virzīt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Bet tik un tā ID karte būs jādabū.

Tātad: kā notiek personas dokumentu noformēšana un saņemšana? To veic 29 PMLP nodaļās Latvijā – Rīgā četrās un vēl pa vienai lielākajās pilsētās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!