Foto: Richard S., http://www.rrss.co.uk

Mazi bērni sākumā ir lepni par savu jaundzimušo brālīti vai māsiņu. Taču drīz vien to aizstāj greizsirdība uz mazo brēkuli, par kuru vecāki nemitīgi rūpējas un pievērš viņam uzmanību visu diennakti. Vecāki tomēr var šo to iesākt, lai vecākais bērns nejustos apdalīts un viņa sāncensības gars tiktu ierobežots.

Kad pasaulē nāk mazā māsiņa vai brālītis, lielākais bērns pēkšņi jūt, ka vairs nesaņem nedalītu vecāku uzmanību un mīlestību. Viņam tajā jādalās ar otru bērnu. Tāpēc ir pavisam normāli, ka vecākais bērns sāk izjust greizsirdību. Kamēr jaunākais bērns jau no pirmajām dzīves dienām pierod augt kopā ar konkurentu, vecākajam bērnam nākas izjust sāpīgu savas virskundzības zaudējumu.

Bērniem vecumā no pusotra līdz četriem gadiem ir visgrūtāk samierināties ar konkurenta parādīšanos

Visgreizsirdīgākie ir bērni vecumā no pusotra līdz četriem gadiem: viņi šai laikā tikai sāk atraisīties no vecākiem (sāk just sevi kā kaut ko atšķirīgu no mātes un tēva). Šī procesa laikā bērnam ir jābūt pārliecinātam par savu vecāku simpātijām pret viņu. Jaundzimušais turpretī apdraud šo drošību, kas vecākajam bērnam tik ļoti vajadzīga.

Bērni līdz viena gada vecumam necieš no ģimenes pieauguma. Arī bērni, kuriem ir pieci un vairāki gadi, visbiežāk labi pieņem brālīša vai māsiņas parādīšanos.

Novēršot nesaskaņas, vecāki iegūst vairāk brīva laika

Vairāki mazi bērni vecākiem iesākumā nozīmē vairāk rūpju un smagu darbu. Tomēr, ja viņiem izdodas nokontrolēt, lai starp bērniem izveidojas harmoniskas attiecības, vēlāk viņiem būs vieglāk: bērni bieži vien draudzīgi spēlēsies stundām ilgi un netraucēs vecākus ar lūgumiem izšķirt strīdus un novērst pārestības.

Jau grūtniecības laikā vecāki var pozitīvi ietekmēt bērnu attiecības. Piedzimstot mazulim, greizsirdību var ierobežot, atjautīgi organizējot ikdienas dzīvi.

Vecākiem bērniem vēlams agri uzzināt par grūtniecību

Ieteicams bērnam vēl neko nestāstīt par grūtniecību, kamēr tā vēl rit pirmajos trīs mēnešos bez redzamām pazīmēm. Jo mazāks ir bērns, jo vēlāk vecāki var viņam pastāstīt par gaidāmo mazuli. Vienu līdz divus gadus vecam bērnam par ģimenes pieaugumu nepieciešams uzzināt tikai dažas nedēļas pirms mazuļa dzimšanas. Lielākiem bērniem turpretī nepieciešams vairāk laika pārdomām par mazā radinieka ierašanos.

Kas vecākiem vēl būtu jādara:

  • Sarunās par gaidāmo bērnu vienmēr uzsvērt, cik mīļš un jauks bēbītis bija viņu vecākais bērns.
  • Lielāko bērnu iesaistīt jaundzimušā gultiņas un mantiņu meklējumos – iespēja no savām vecajām mantiņām izvēlēties kaut ko brālītim/māsiņai viņam sagādās lielu prieku.
  • Vecākiem nevajadzētu stāstīt vecākajam bērnam, cik labs rotaļu biedrs būs mazais brālītis. Prātīgāk būtu turēties pie patiesības un sagatavot bērnu uz to, ka jaundzimušais no sākuma tikai galvenokārt ēdīs, gulēs un raudās.
  • Pēc dzemdībām tētis kļūst svarīgāks

    Tā kā pēc dzemdībām mamma ir ļoti aizņemta ar jaundzimušo, lielajam bērnam tētis kļūst svarīgāks nekā iepriekš. Ja tēvs šai laikā uzņemas veikt arī savas sievas pienākumus mājsaimniecībā un rūpēs par mazuli, tad arī mātei sanāk vairāk laika veltīt uzmanību savam vecākajam bērnam.

    Pārkārtoties uz dzīvi kopā ar brālīti vai māsiņu vecākajam bērnam palīdz ar sekojošais:

  • ja bērns kopā ar kādu no vecākiem regulāri divatā kaut kur dodas vai veic kādu pienākumu. Tā vecākais bērns sajutīs, ka viņš vēl aizvien ir svarīgs saviem vecākiem;
  • ja tēvs un māte viņu iesaista rūpēs par mazuli;
  • ja mazuļa barošanas laikā vecākā bērna iemīļotās rotaļlietas atrodas tai pašā telpā. Tā jau uzreiz var izvairīties no jandāliņiem un greizsirdības lēkmēm;
  • ja vecāki ierāda vecākajam bērnam atsevišķu istabu vai nodalītu telpu, kur spēlēties, tiklīdz mazākais bērns sāk pats pārvietoties. Tad vecākajam bērnam viņa dārgās rotaļlietas un klucīšu mājas nebūs apdraudētas.
  • Comment Form