Pasakas – tautu sapņi vai izdzīvojušās pārakmeņojušās metaforas?
Foto: Shutterstock

Pasakas mēdz dēvēt par tautas sapņiem. Tās esot tīra kolektīvās bezapziņas izpausme, kas atspoguļo cilvēka psihē mītošos arhetipus precīzā un kodolīgā formā, kā arī piedāvā mums pavedienus sabiedrības domāšanas izprašanai. Pētnieki, psihoanalītiķi un psihoterapeiti ir vienisprātis, ka pasakas, tajās iekļautie tēli un notikumi nav uztverami tieši – ir nepieciešams tulkot to pārnesto, metaforisko, simbolisko nozīmi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr uzskati par to, kas ir pasakas, kā tās radušās un tulkojamas, atšķiras. Šajā rakstā, ko sagatavojuši lasīšanas veicināšanas projekta "Bibliotēka" eksperti, tiek apskatītas vairākas interpretācijas par šo tēmu.

Frederiks Makss Millers (Friedrich Max Müller): pasakas ir valodas slimība.

Savā 1856. gada esejā "Salīdzinošā mitoloģija" vācu filologs Frederiks Makss Millers ir plaši apskatījis mitoloģiju un pasakas. Viņš apgalvo, ka pasakas ir sava veida valodas slimība, kas kā blakusparādība radusies laikā, kad indoeiropiešu valodu saime dalījusies atsevišķos atzaros. Pakāpeniski notiekot pirmvalodas aizmiršanai, vārdu (kas pamatā aprakstījuši dabas norises) nozīme kļuvusi arvien neskaidrāka, līdz kļuvusi simboliska un ieguvusi savu mītisko formu. Savukārt "dievišķais mīts kļūst par varoņu leģendu, un varoņa leģenda izgaistot, pārtop par pasaku". Millers uzskatīja, ka mīti par sauli ir mūsdienu pasaku "sēklas" un, vienlaikus, seno metaforu pārpalikumi. Viņaprāt, nav būtiski pētīt mūsdienu pasaku simbolisko jēgu – drīzāk nepieciešams rekonstruēt vēstījuma oriģinālās versijas, tādējādi mazinot "mitoloģiskos pārpratumus". Tomēr arī Millers apzinājās, ka cilvēkam ir tendence atkārtot vienas un tās pašas metaforas, un arī viņš apliecināja, ka metafora caurstrāvo cilvēka dzīvi visos laikos.

Zigmunds Freids (Sigmund Freud): simboli sapņos un folklorā.

Austriešu neirologs, psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids ierosināja ideju, ka pasakās iekļautie simboli ir izdzīvojušās pārakmeņojušās metaforas. Savā praksē viņš sastapās ar atziņu, ka daži sapņu elementi nepakļaujas interpretācijai, izmantojot brīvās asociācijas metodi. Līdz ar to Freids pieņēma, ka atsevišķi simboli, kuri pretojas skaidrojumam, ir apveltīti ar fiksētu nozīmi. Citiem vārdiem sakot, pastāv simboli, kuru patiesā nozīme vienmēr ir nemainīga. Viņš arī izveidoja tulkojumu sarakstu, izgūstot šādus "stabilos simbolus" no mītiem, pasakām, folkloras un citiem avotiem. Atšķirībā no Millera, kurš centās atgūt valodas sākotnējo iedabu, Freids apkopoja tās metaforas, kuras bija izdzīvojušas līdz viņa laikam. Viņš arī bija tas, kurš sāka iekļaut sapņu un pasaku simboliku plašākā bezapziņas ideju laukā. Lai gan Freids pats sevi sauca par amatieri mitoloģijas jomā, viņš ir izveidojis pasaku simboliskās interpretācijas vadlīnijas. Cik precīzi tās spēj izgaismot pasaku simboliku, joprojām ir strīdīgs jautājums.

Pasakas – tautu sapņi vai izdzīvojušās pārakmeņojušās metaforas?
Foto: Shutterstock

Ēriks Fromms (Erich Fromm): simbolisms ir atsevišķa valoda.

Vācu psihologs Ērihs Fromms turpinot Freida ideju, izteica domu, ka "simbolu valoda ir atsevišķa, universāla valoda, un patiesībā – tā ir vienīgā valoda, ko cilvēce jebkad radījusi". Viņš arī iestājās par to, ka simbolu valoda būtu jāmāca skolās gluži tāpat, kā jebkura cita valoda. Savā darbības laikā Fromms arī norādīja uz to, ka dažādas skolas izmanto atšķirīgas pasaku skaidrošanas pieejas, un izvirza savas teorijas kā vienīgo patieso simboliskās valodas izpratni. Tomēr, pretendējot uz ekskluzivitāti un pareizību, tiek aizmirsta simboliskās valodas daudzpusība.

Karls Gustavs Jungs (Carl Gustav Jung): pasakas bezapziņas elementu tēlains atspoguļojums.

Šķiet, mūsdienās visplašāk tiek izmantota šveiciešu psihiatra, analītiskās psiholoģijas pamatlicēja Karla Gustava Junga pieeja pasaku interpretācijā. Jungs ierosināja, ka kolektīvās bezapziņas strukturālie elementi, kurus viņš sauca par arhetipiem, tiek izteikti neskaitāmos attēlos – simbolos. Junga sekotāja, viena no autoritātēm pasaku, mītu un sapņu interpretācijā Marija Luīze fon Franca (Marie-Louise von Franz) skaidro, ka pirms saprast pasakā ietverto simbolu tas vispirms ir jāpastiprina jeb jāpaplašina redzējums uz to, jāmeklē paralēles, iepazīstot visu pasakas anatomiju. Tikai pēcāk paplašināto stāstu iespējams pārveidot psiholoģiskā valodā un radīt interpretāciju.

Viena no būtiskākajām atziņām, ko Jungs ienesis psiholoģijā ir – pasakās iekļautais arhetipiskais saturs ir kolektīvās bezapziņas procesu izpausme. Tā kā tas attiecas uz kaut ko neapzinātu, tad nav iespējams līdz galam apzināties, uz ko tieši tas attiecas. Šis ir arī viens no iemesliem, kāpēc Junga analītiskās psiholoģijas pārstāvjiem ir grūti vienoties par pasakās ietverto simbolu nozīmi – jo tie ir neizdibināmi…

Pasakas var būt būtisks palīgelements savas dvēseles dziļumu atklāšanā – savu resursu un ēnas pušu apzināšanās procesā; dzīves scenāriju un rīcības stratēģiju apguvē. Identificēšanās ar pasaku tēliem mums palīdz noteikt, kuri arhetipi pastāv un izpaužas mūsos pašos. Tomēr interpretēt pasakas, gūt izpratni par tajās iekļautajiem motīviem un rast atbildes uz jautājumu, kāpēc viena vai otra sižeta līnija vai varonis piesaista mūsu uzmanību, mēdz nebūt tik vienkārši, kā varētu izklausīties. Lai saprastu ar sevi rezonējošu pasaku, var būt nepieciešama profesionāļa palīdzība – sadarbības ceļā iespējams atrast arhetipu izpausmes tādās vietās, kurās cilvēks pats nekad nebūtu iedomājies meklēt…

Avots:
Vaz da Silva, F. (2018). Fairy-Tale Symbolism: An Overview. In Oxford Research Encyclopedia of Literature.: Oxford University Press (OUP). https://dx.doi.org/10.1093/acrefore/9780190201098.013.79

Šeit atradīsi plašāku informāciju par projektu. Ar tā vadošo komandu atļauju publicējam šo rakstu, bet turpmāk varēsi iepazīties ar vēl citiem, kuros analizētas gan konkrētas pasakas, gan vispārēji norādīts, cik lielu devumu var sniegt lasītprieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.